Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, šā gada jūnijā patēriņa cenas pieauga par 8,8%, tai skaitā precēm par 7,5%, bet pakalpojumiem – par 12,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar 2007.gada maiju, palielinājās par 0,9%. Precēm cenas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 0,7%. 2006.gada jūnijā, salīdzinot ar 2006.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kāpumam pārtikai, tabakas izstrādājumiem, alum un maksas autostāvvietām, kā arī cenu kritumam apaviem.

Pārtikas grupā lielākā ietekme uz cenu kāpumu bija augļiem (+13,0%), dārzeņiem un kartupeļiem (+6,0%). Jūnijā sadārdzinājās āboli, apelsīni, vīnogas, zemenes. Cenas paaugstinājās kāpostiem, bietēm, burkāniem, sīpoliem un kartupeļiem, bet tomātiem un gurķiem cenas kritās.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Īrijas piecu lielāko pilsētu domes 2013. gadā no autostāvvietām iekasējušas gandrīz 46 miljonus eiro, atsaucoties uz RTE, ziņo portāls Baltic Ireland.

Tiekot lēsts, ka kopumā pilsētu un ciematu pašvaldības visā Īrijā no stāvvietām ieņem līdz 115 miljoniem eiro katru gadu.

Dublinas pilsētas dome pagājušajā gadā no stāvvietām ieņēmusi gandrīz 30 miljonus eiro, bet 4,3 miljonus eiro ieguvusi, nobloķējot riteņus 56 tūkstošiem transportlīdzekļu. Nobloķēto automašīnu skaita ziņā Dublinā rekordists ir Merrion Square West rajons.

Korkas domes guvums no autostāvvietām bijis 9 miljoni eiro, Galvejas – 3,5miljoni eiro, bet Limerikas un Vaterfordas kopā – 4 miljoni eiro, raksta Baltic Ireland.

Šoruden un arī šoziem populāri varētu būt īsie 3 – 4 dienu atpūtas ceļojumi, kas ļauj «aizmukt» no ikdienas, mainīt vidi un ir pieņemami budžeta ziņā, vērtē Kaleva Travel.

Tūrisma nozarē tos mēdz dēvēt par garajām nedēļas nogalēm jeb long weekends, jo parasti tie ir plānoti nedēļas nogalēs vai svētku dienās, izmantojot tiešo lidojumu iespējas un lētās aviobiļetes.

Latvijā šāds pagarinātās nedēļas nogales ceļojums ir salīdzinoši jauns piedāvājums, kas kļūst populārāks un pamazāk aizvieto tā sauktos pēdējā brīža piedāvājumus, spriež Kaleva Travel direktore Irēna Riekstiņa.

Vidēji šāds 3 līdz 4 dienu nedēļas nogales ceļojums vienai personai izmaksā 300 līdz 350 latu un, kā liecina kāda klientu aptaujas, tas ir izplatītākais budžets, ko pēdējos divos gados ceļojumiem atļaujas tērēt Latvijas iedzīvotāji.

Turpinoties straujam elektrības un gāzes cenu kāpumam, Lietuvas uzņēmēju asociācijas ierosina pieļaut strādāšanu nedēļas nogalēs, kad elektrības biržas cenas ir zemākas, bet arodbiedrības mudina diskusijas par četru dienu darba nedēļu.

Lietuvas Uzņēmumu konfederācija aicina kompānijas pārskatīt energoresursu lietojumu, piemēram, gaisa kondicionieru un apgaismojuma izslēgšanu ārpus darba laika.

Konfederācijas prezidente Ineta Rizgele uzsvēra, ka enerģijas taupīšana ir svarīga ne tikai saistībā ar pieaugošajām cenām, bet arī vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

Darba nedēļas saīsināšana – trieciens konkurētspējai?  

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā...

Ieceri par īsāku darba nedēļu viņa vērtēja piesardzīgi, lēmumu atstājot katra konkrētā uzņēmuma ziņā.

Komunālo pakalpojumu tīklu pārvaldības kompānijas "Engineer" vadītājs Justins Bingelis Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT atzinis, ka ir apsvēris iespēju noteikt četru dienu darba nedēļu vai saīsināt darba dienu. Kompānija izvēlējusies otro iespēju, un tagad tās darbinieki dienā strādā sešas stundas.

Uzņēmuma vadītājs paskaidro, ka sešu stundu darba diena ir pietiekama, lai paveiktu visus darbus, turklāt šāds risinājums ļauj ne tikai ietaupīt enerģiju, bet arī darbinieku laiku.

Tomēr par šādas prakses plašāku pielietojumu skeptiska ir viena no valstī lielākajām uzņēmēju asociācijām Lietuvas Rūpnieku konfederācija, kuras prezidents Vidmants Janulevičs ierosina ražojošiem uzņēmumiem strādāt nedēļas nogalēs.

"Mazāka patēriņa dēļ elektrības cena nedēļas nogalēs būtiski samazinās, tādēļ būtu pat jēgpilni ražojošiem uzņēmumiem maksāt darbiniekiem par virsstundām, strādājot nedēļas nogalēs. Četru dienu darba nedēļa nozīmētu visu sablīvēt četrās darba dienās un cena vēl vairāk pieaugtu," viņš pamatoja savu viedokli.

Savukārt Arodbiedrību konfederācijas vadītāja Inga Ruginiene uzsvēra, ka, "strādājot četras dienas, darbinieku sniegumam ir tendence uzlaboties un būt ražīgākam, un radīt lielāku pievienoto vērtību".

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju aizvadītā gada nogales svētkus sagaidīt siltajās valstīs, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tūroperatoru pārstāvji.

"Novatours" Pārdošanas nodaļas vadītāja Sanda Roze norādīja, ka gada nogales svētku laiks ierasti ir bijis bagāts ar ceļojumu pieprasījumiem.

"Ģimenes, draugu kompānijas un tie, kas vēlas baudīt atpūtu vienatnē, izmanto šo laiku, lai pagarinātu svētku laiku un baudītu vasarīgu atpūtu saulainos galamērķus, pamainot ierasto svētku vidi un atmosfēru," sacīja Roze.

"Novatours" ceļotāju topā šajā laika periodā ierindojās Ēģipte un Spānijas sala Tenerife Kanāriju salās.

Slēpošanas ceļojumi gada nogales svētku laikā "Novatours" piedāvājumā nav bijuši.

"Ceļojumu bodes" vadītājs Kaspars Gēgeris starp gada nogales populārākajiem galamērķiem izcēla Ēģiptes kūrortus. Tāpat populāri bijuši arī ceļojumi uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām. Cenu kritums bija arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, tējai un kafijai, saldumiem un medum.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme izveidojis savu norēķinu sistēmu, kas tieši konkurē ar pašvaldības uzņēmuma līdzšinējo partneri Mobilly, savukārt tā meitas uzņēmums Rīgas Karte mēģina pārvilināt Mobilly klientus. Rīgas satiskmes pārstāvji atzīst, ka uzņēmums attīstījis savu norēķinu sistēmu, tomēr no Mobilly pakalpojumiem neatteikšoties.

[Ziņa papildināta ar Rīgas satiksmes un Rīgas kartes komentāru]

Pašvaldībai piederošā SIA Rīgas satiksme meitas kompānija Rīgas karte esot izsūtījusi norēķinu sistēmas Mobilly klientiem paziņojumu, kurā minēts, ka Rīgas satiksme pārtrauks sadarbību ar Mobilly, kā arī informēja, ka ir izstrādājusi savu norēķinu sistēmu, Db.lv apstirprināja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis. Lai arī V. Zaķis pauda, ka sadarbība ar Mobilly turpināsies Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs Db.lv atzina - informatīvajā vēstulē klientiem tika pausts, ka vasarā šī sadarbība tiks pārtraukta. Viņš uzskata, ka pa šo laiku klientiem būs iespēja pāriet no Mobilly sistēmas uz Rīgas satiksmes norēķinu sistēmu.

Šobrīd Rīgā darbojas pieci apmaksas automātus, kuros norēķiniem par autostāvvietām var izmantot maksājumu kartes. Pirmie pieci autostāvvietu apmaksas automāti izvietoti Kr.Barona ielā 94a, Merķeļu ielā 13, Raiņa bulvārī 29, E.Birznieka-Upīša ielā 21 un Dzirnavu ielā 46, informē pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme.

Tiesa, pirmie pakalpojuma izmantotāju saskārušies ar pārsteigumu, proti, mēģinot samaksāt par pakalpojumu, automāts informē, ka no kartes tiks rezervēti 20 lati, ziņo LNT ziņas. Rīgas satiksme gan skaidro, ka šāds maksājuma automāta solījums neatbilst patiesībai, jo tas vēloties vien pārbaudīt, vai maksātājam uz kartes ir pietiekami līdzekļu. Tiesa nav arī skaidrs, kāpēc jāautorizē tieši 20 lati, ja mašīnu vēlas novietot stāvvietā vien uz pārdesmit minūtēm. Rīgas satiksme sola šos jautājumus tuvākajā laikā precizēt.

Šie autostāvvietu apmaksas automāti ir SIA Rīgas satiksmes pilotprojekts. Izvērtējot automātu pieprasījumu un funkcionalitāti, Rīgas satiksme lems par nākamo apmaksas automātu ieviešanu norēķiniem par autostāvvietām Rīgas pilsētā.

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.

Liepājas dome akceptējusi jaunu stundas tarifa likmi un abonementu maksu Liepājas autostāvvietām, izdodot jaunus saistošos noteikumus. Ar šo soli deputāti cer mazināt autotransporta plūsmu pilsētas centrā, kas ar katru gadu palielinās.

Pašvaldības maksas autostāvvietu pārvaldnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību Liepājas autostāvvietas. Noteikumi attiecas tikai uz šā uzņēmuma pārvaldījumā esošajām autostāvvietām. Noteikumi paredz turpmāk noteikt stundas tarifa likmi Ls 0.30 stundā par maksas autostāvvietas lietošanu. Savukārt mēneša abonementa maksa par tiesībām lietot jebkuru Liepājas autostāvvietu pārziņā esošu maksas autostāvvietu Liepājas pilsētā būs Ls 15.00. Mēneša abonements noteiktai maksas autostāvvietai būs Ls 10.00.

Gada abonementa maksa par tiesībām lietot jebkuru maksas autostāvvietu pēc noteikumiem būs Ls 95.00, bet gada abonements vienai konkrētai maksas autostāvvietai – Ls 45.00.

No Rīgas pilsētas būvvaldes apsekotajām 163 autostāvvietām 115 vietās atklātas nepilnības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji, kas krīzes ietekmē nav spējuši realizēt saskaņotās būvniecības ieceres, lielā daļā šo būvobjektu teritoriju ir ierīkojuši pagaidu autostāvvietas vai iznomājuši teritorijas trešajām personām, kas būvobjektos sniedz autostāvvietu pakalpojumus, tā apkopojot datus par nerealizētajām būvatļaujām, kam beidzies derīguma termiņš, secinājusi Rīgas pilsētas būvvalde.

«Šobrīd ir izvērtēta dokumentācija un dabā apsekotas 163 autostāvvietas, no kurām 115 konstatētas nepilnības. Proti, stāvvietas ir patvaļīgas vai patvaļīgi pārbūvētas, vai ar patvaļīgi izbūvētiem elementiem, piemēram, samaksas automātiem. Savukārt 48 stāvvietas no pārbaudītajām ir izbūvētas atbilstoši Būvvaldē saskaņotai dokumentācijai,» DB norāda būvvaldes pārstāve Ilze Žūka

#Domina Shopping plānā jaunās izklaides zonas vieta iezīmēta vienā no autostāvvietām.

Tirdzniecības centrs Domina Shopping kāpina apgrozījumu un apmeklētāju plūsmu, plāno investēt jaunas atpūtas zonas izveidē

Šī gada jūlijā apritēs divi gadi kopš tirdzniecības centrs (t/c) Domina Shopping nonācis Igaunijas fonda EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN) īpašumā, kas 2016. gada vasarā par 74,5 milj. eiro to iegādājās no KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft mbH. Domina Shopping vadītāja Dina Bunce iepriekš atzina, ka, iegādājoties Dominu, tā bija diezgan sarežģītā stāvoklī un pirmais uzstādījums bija visu sakārtot. Šobrīd viņa sarunā ar DB secina, ka izvēlētā stratēģija bijusi pareiza. Tirdzniecības centrs plāno turpināt attīstību un jau nākamā gada nogalē tiks atvērta arī jauna izklaides un atpūtas zona, kurā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Nordea banka ir piešķīrusi finansējumu 11.8 miljonu EUR apmērā nekustamo īpašumu attīstības kompānijai Berzins Investment jaunas A-klases multifunkcionālas biroju ēkas būvniecībai Rīgā, Mūkusalas ielā 41. Finansējums piešķirts uz 10 gadiem, Db.lv informēja Nordea Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristians Pudans.

Ēkas kopējā platība plānota 14,775 m2 apmērā. To ir plānots nodot ekspluatācija 2008. gada beigās. Jaunais objekts piedāvās dažādu platību A-klases birojus un tirdzniecības platības, kā arī atsevišķus ekskluzīvus dzīvokļus ēkas augšējos stāvos. Nomnieku ērtībām ir paredzēta pazemes un virszemes autonovietne 3 līmeņos. Ēkas ietvaros plānots iekārtot atvērtas apzaļumotas terases konferenču un prezentāciju vajadzībām. Tas ļauj apgalvot, ka ēka atbildīs Eiropas uzņēmēju augstākajām prasībām, un nodrošinās vienlaicīgi lietišķu un ērtu darba vidi.

Ēkas projekts tiks realizēts pēc funkcionalitātes principiem, paredzot iespēju ēku ērti transformēt horizontālā un vertikālā līmenī. Tās funkcionalitāti definē arī atrašanās vieta – ēka atrodas tiešā tuvumā Rīgas centram, ir ērti atrodama un piekļaujas maģistrālajām ielām. Ēkas vizuālais noformējums izstrādāts ar mērķi papildināt Daugavas krasta kopskatu ar harmonisku un modernu fasādi, kas tiks veidota no stikla un izgaismota diennakts tumšajā laikā. Ēkā tiks uzstādīta jaudīga, augstākajām prasībām atbilstoša ventilācijas un kondicionēšanas sistēma, moderni apsardzes risinājumi un autonoma rezerves elektrības padeve.

Pagājušajā naktī Rīgā daudzviet sniegs izvests no pašvaldības maksas autostāvvietām, sabiedriskā transporta pieturvietām, gājēju tuneļiem, tiltiem un ielu posmiem.

Kopumā izvesti 10,22 kubikmetri sniega jeb 1,022 pašizgāzēja kravas.

No Rīgas ielām, tiltiem, sabiedriskā transporta pieturvietām, gājēju tuneļiem pagājušajā naktī izvests sniegs 8,36 tūkst. kubikmetru. Savukārt no Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietām – 1,87 tūkst. kubikmetru. Sniega izvešana no galvaspilsētas turpināsies arī turpmākajās naktīs.

DB jau rakstīja, ka galvaspilsētā sniega tīrīšana un izvešana šogad izmaksājusi aptuveni 2,1 milj. Ls. Rīgas mērs Nils Ušakovs skaidroja, ka Rīgas domei pietiks resursu sniega tīrīšana un izvešanai gan atlikušajām decembra dienām, gan janvārī un februārī. Tomēr, ja sniegs būšot īpaši daudz un plānotais budžets tikšot pārsniegts, tad tikšot piesaistīti līdzekļi no rezerves fonda.

Valdība atbalstījusi vairākus grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), tostarp paredzot, ka nodoklis būs jāmaksā par būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts atļautais darbu veikšanas ilgums.

Paredzēts, ka ēkām, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, nodoklis tiks piemērots ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Piemērotā nodokļa likme būs 3% no lielākās – būvei piekritīgās zemes vai būves – kadastrālās vērtības.

Tāpat 3% nodokļa likme būs jāmaksā par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, kas netiek uzturēti atbilstoši noteiktajām prasībām, piemēram, degradējot vidi vai apdraudot cilvēku drošību.

Valdība arī lēmusi, ka NĪN turpmāk uzreiz būs jāmaksā par saimnieciskās darbības veikšanai paredzētajām ēkām. Proti, līdz šim saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu uzceltu vai rekonstruētu ēku īpašniekiem pirmo gadu pēc nodošanas ekspluatācijā nodoklis nav jāmaksā. Šāda attieksme ir nevienlīdzīga salīdzinājumā ar dzīvojamo māju īpašniekiem, kuriem šāds gada atbrīvojums likumā nav noteikts, atzīst Finanšu ministrija (FM), rosinot «nodokļa brīvdienas» saimnieciskajām ēkām atcelt.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.