Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas procesā marta beigās uz pamatiem uzstādīts ASV ražotais gāzes pārsūknēšanas agregāts "Solar Turbines Titan 130", informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

Gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana ir svarīgs solis Inčukalna krātuves modernizācijā, kas tiek īstenota Eiropas kopējās nozīmes investīciju projektā, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka jaunā iekārta būtiski paaugstinās krātuves darbības efektivitāti un drošību, ļaujot pārsūknēt līdz 15 miljoniem kubikmetru dabasgāzes diennaktī.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka apjomīgais krātuves modernizācijas projekts tuvojas noslēgumam, un viens no svarīgākajiem darbiem bija jaunā gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana. Iekārta, kas ir 120 tonnu smaga, aprīkota ar turbīnas tipa dzinēju un diviem centrbēdzes kompresoriem, ļaus būtiski uzlabot dabasgāzes plūsmas efektivitāti.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 2024.gada deviņos mēnešos elektroenerģijas pārvades attīstībā un drošumā ieguldījis 99,99 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - 58,68 miljoni eiro ir sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu projekta realizācijā, bet pārējais ieguldīts apakšstaciju, elektropārvades līniju un citu objektu pārbūvē un atjaunošanā.

AST neto apgrozījums pārskata periodā bija 112,4 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem - 69,51 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 13,04 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitassabiedrības "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 8,17 milj. EUR apmērā par 2023.gada rezultātiem, liecina AST koncerna publicētais pārskats. Neto apgrozījuma samazinājums par 2,84 milj. EUR jeb par 2%, salīdzinot ar 2023.gada 9 mēnešu rezultātiem. Tas galvenokārt saistīts ar jaudas izsoles jeb pārslodzes likvidācijas ieņēmumu samazinājumu par 7,46 milj. EUR. Savukārt ieņēmumi no pārvades pakalpojumiem palielinājušies par 8,76 milj. EUR elektroenerģijas pārvades tarifu izmaiņu no 2023.gada 1.jūlija rezultātā, kas ļāva segt AST darbības izmaksas.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.

Grobiņā elektroenerģijas pārvades tīklam šodien tiks pieslēgta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pasākumā, kas sāksies plkst.11, piedalīsies klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kā arī "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms.

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla gandrīz pilnībā atbilda plānam, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

"Principā programma par gandrīz 100% atbilda plānam," sacīja Irklis.

Tostarp viņš minēja, ka vienīgais neparedzētais gadījums bija sestdien, 8.februārī, kad Lietuvā viens no ģeneratoriem, kuram tobrīd bija jābūt darba kārtībā, testa laikā atslēdzās.

"Tas bija kā papildu tests, un vēl viens pierādījums tam, ka Baltijas energosistēmas ir gatavas arī izolētam darbam un kādiem negaidītiem incidentiem, kā arī spēj noturēt drošu un nepārtrauktu pakalpojumu," teica Irklis.

Viņš arī atzīmēja - tas, ko šajā projektā nevarēja līdz galam paredzēt, bija trešo pušu ietekme, taču arī šajā ziņā nedēļas nogalē netika novēroti incidenti.

Tāpat viņš norādīja, ka attiecīgajā procesā Krievija nelika šķēršļus. "Šajā atslēgšanās procesā bija nepieciešama zināma sadarbība [ar Krieviju], un šajā sadarbībā arī nekādi apgrūtinājumi vai šķēršļi netika likti," teica Irklis.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".