Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Reģistrētas izmaiņas SIA Ceļu, tiltu būvnieks īpašniekiem piederošo daļu apjomā, ziņo Lursoft Klientu Portfeļa monitorings.

Līdz šim uzņēmuma kapitāldaļas Gatis Zvirbulis un Jānis Zvirbulis dalīja vienādās daļās, bet tagad Gatim Zvirbulim pieder 85% SIA Ceļu, tiltu būvnieks, savukārt Jānim Zvirbulim attiecīgi – 15%.

Lursoft dati rāda, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks ir vienīgais kapitāldaļu turētājs divos uzņēmumos – SIA CTB Karjeri un SIA CTB Betons.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks dibināts 1998. gadā Liepājā un, kā norādīts 2013. gada pārskatā, nodarbojas ar ceļu būvniecību, uzturēšanu un asfaltbetona ražošanu. Aizvadītajā gadā par 7,4% pieaudzis uzņēmuma ražošanas apjoms un pērn uzņēmums apgrozījis 11,455 miljonus eiro. Pārskata gadu SIA Ceļu, tiltu būvnieks noslēdza ar 1,451 miljonu eiro peļņu, kas gan ir par 11,26% mazāk nekā 2012. gadā.

Liepājas pašvaldība noslēgusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas tranzītielu posmu rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot Liepājā reģistrēto SIA Ceļu, tiltu būvnieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt Brīvības, Klaipēdas un Ganību ielu rekonstrukciju, par šo darbu veikšanu ar uzņēmumu slēdzot vairāk nekā 1,97 miljonu Ls līgumu.

Konkursa uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs bija zemākā piedāvātā cena, un konkursā kopumā savus piedāvājumus iesniedza septiņas būvfirmas.

Būvdarbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Jau rakstīts, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks pērnā gada beigās iekūlās tiesvedībā, kuras rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi veidoja vismaz 100 tūkstoši latu. Saldus domes prasības pamatā bija fakts, ka CTB 2010.gadā uzvarēja iepirkumā par ceļa rekonstrukciju Saldū ar zemāko cenu. Konflikta rezultātā ar pasūtītāju uzņēmums pameta objektu. Saldus dome bija spiesta rīkot jaunu iepirkumu, kurā ar gandrīz divreiz augstāku cenu uzvarēja SIA Saldus ceļinieks, kurš veic darbus objektā. Savukārt februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla Kurzemes pgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks kontu apķīlājumu.

Augstākā tiesa pilnībā atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu apķīlājumu.

Lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db.lv rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa pērn decembrī noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

SOIA Ceļu, tiltu būvnieks š reģistrējis jaunu komercķīlu 1,4 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, divus ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, kā arī vērtspapīrus, obligācijas un citu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pēdējo komercķīlu Ceļu, tiltu būvnieks reģistrēja 2007. gada vasarā.

2014. gadā Ceļu, tiltu būvnieks apgrozīja 12,018 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Uzņēmuma peļņa pērn bija mērojama ar 225,651 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. Jānorāda, ka Ceļu, tiltu būvnieks 2014. gadā nodrošināja 169 darbavietas.

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Kurzemes apgabaltiesa atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu arestu 862 tūkst. Ls apmērā. Tiesa atzinusi, ka Saldus novada pašvaldība nav iesniegusi nevienu dokumentu, kas tieši pamatotu zaudējumus prasītās summas apmērā un apliecinātu pašvaldības tiesības uz to atlīdzību, DB informēja uzņēmums.

Februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla iepriekšējo Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, kas atstāja spēkā CTB kontu apķīlājumu. Lēmums tika atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Šā gada janvārī SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtīja vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu, jo kontu apķīlājums būtiski kaitē uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtījis vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.

Pagājušā gada decembrī Kurzemes apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tāpēc patlaban ir spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums apķīlāt SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. Ls apmērā, līdz ar ko kapitālsabiedrības darbība ir paralizēta. Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un nomaksāt valstij nodokļus.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis norāda, ka uz tieslietu ministram J.Bordānam adresētu vēstuli no biedrības Latvijas ceļu būvētājs saņemta birokrātiska atbilde par tiesu neatkarību no izpildvaras.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta holdinga LNK Group uzņēmuma AS Latvijas tilti valdes loceklis, galvenais inženieris un projektu vadītājs Andrejs Bočkarjovs, kurš par būvdarbu vadīšanu Lietuvā un Igaunijā šomēnes saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kā gada inženieris.

Fragments no intervijas:

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Man ir 33 gadu pieredze celtniecībā, ēku, tiltu un ceļu būvniecības darbu vadīšanā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, bet tagad cenšamies aizķert arī Skandināviju.

Lietuvā esam uzbūvējuši vairākus zīmīgus objektus – estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, nupat ir pabeigti darbi divlīmeņu estakādei pie Klaipēdas ostas. Tāpat bijuši divi projekti Igaunijā. Tepat Latvijā patlaban būvējam drenāžas sistēmu pie Rīgas HES, rekonstruējam tiltu pār Lielupi uz Ventspils šosejas, nupat sākām otro būvniecības kārtu pie Riga Fertilizer Terminal Kundziņsalā.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

Nespējot sastrādāties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vienoties par konservācijas darbu veikšanu, SIA "Kauno tiltai" draud 2020.gada 1.janvārī slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu.

Jau ziņots, ka pavasarī, sākot Brasas pārvada pārbūvi, atbildīgie ierēdņi konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji. Tā rezultātā domes vadībai bija jāizšķiras - tiltu būvēt pilnībā no jauna vai arī papildināt esošo būvprojektu.

Šī gada septembrī pašvaldība un Rīgas dome vienojās, ka tilta pārbūve tiks turpināta esošās būvatļaujas ietvaros, kas nozīmē, ka jauns iepirkums tilta pārbūvei sludināts netiks un darbus turpinās jau nolīgtais būvnieks - lietuviešu uzņēmums "Kauno tiltai".

Tomēr tagad uzņēmuma vadība vērsusies pie Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) un SIA "Rīgas satiksme", norādot, ka uzņēmums jau divas reizes iesniedzis departamentam piedāvājumu cenu aptaujai par tilta konservācijas darbiem, taču uzaicinājums slēgt vienošanos joprojām nav saņemts.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.