Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.
Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.
Rezultējoši, salīdzinot VID un CSP datus, var
secināt, ka pamats par nodarbināto skaita pieaugumu jāmeklē skaitīšanas
metodoloģijas līkločos vai tajā, ko mēs uzskatām par nodarbināto un tomēr tādu,
kas nemaksā sociālo nodokli. Proti, šādu cilvēku ir par 16,1 tūkstoti vairāk
nekā pērnā gada 1. ceturksnī, bet sociālā nodokļa maksātāju pieaugums ir vien
2578, kas nozīmē, ka aptuveni 13 tūkstošiem nodarbināto statuss ir parādījies,
bet sociālo nodokli viņi šā gada 1. ceturksnī nav maksājuši.
Raksti par tēmu
Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
