Pagājušajā gadā SIA Papīrfabrika Līgatne apgrozījums sasniedzis 3,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, ir par 12,55% mazāk, liecina Lursoft dati.

SIA Papīrfabrika Līgatne vadība norāda, ka apgrozījuma samazinājums izskaidrojams ar nerentablo papīru izstrādājumu ražošanas samazināšanu, liekot par prioritāti nevis apgrozījumu, bet gan tīro iznākumu, ko var panākt, ražojot papīru ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, akvareļu papīru, biroja papīru. Pārskata gadu papīrfabrika noslēgusi ar 7,55 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn SIA Papīrfabrika Līgatne saražojusi un realizējusi 9,15 tūkstošus tonnu papīra, kas ir par 16,18% mazāk nekā 2011.gadā, kad saražots 10,92 tūkstotis tonnu papīra.

Pērn uzņēmums SIA Papīrfabrika Līgatne vairāk nekā 80% no savas saražotās produkcijas eksportējis.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš cenu aptaujā ar 1,101 miljona eiro sākumcenu piedāvā iegādāties bankas meitasuzņēmumam SIA "Solum Estate" piederošo nekustamo īpašumi Pilsoņu iela 1a, Līgatnē, kur atrodas bijusī Līgatnes papīrfabrika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem kopumā 114 621 kvadrātmetra platībā un 31 ēkas, kā arī ēkās esošās kustamās mantas.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 1,101 miljons eiro. Cenu aptaujas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Pieteikties cenu aptaujai var līdz 2021.gada 5.jūlija plkst.17.

Līgatnes papīrfabrikā papīru ražoja no 1815.gada.

2000.gadā tika izveidota SIA "Papīrfabrika "Līgatne", taču finansiālo grūtību dēļ 2013.gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesu, kas 2014.gada 16.jūnijā tika izbeigts, vienlaikus pasludinot papīrfabrikas maksātnespēju. "Papīrfabrikas "Līgatne"" maksātnespējas process tika pabeigts 2015.gada beigās un 2016.gada martā uzņēmums tika likvidēts.

Šodien Līgatnes novada deputāti tiks informēti par elektrības atslēgšanu SIA Papīrfabrika Līgatne un tiks meklēti risinājumi turpmākajai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai Līgatnē, aģentūru LETA informē Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Kurpnieks atklāj, ka Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ darbība tiek apturēta un atslēgta elektrība. Līgatnes pilsētas kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu. Pilnībā apturot elektrības padevi Līgatnes papīrfabrikai, var rasties milzīgas problēmas videi, 1300 kubikmetri kanalizācijas ūdeņu draud ieplūst Līgatnes upē,stāsta Kurpnieks.

Šobrīd ar AS Latvenergo un AS Sadales tīkli ir panākta vienošanās, ka tiks nodrošinātas atsevišķs elektrības pieslējums attīrīšanas iekārtām, lai pilsēta varētu nodrošināt savu notekūdeņu attīrīšanu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratori iecēlusi Elīnu Dupati, liecina informācija Maksātnespējas datu bāzē.

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts pērnā gada novembra sākumā, bet administratore iecelta pagājušajā nedēļā.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau 2012. gada janvāris.

SIA Papīrfabrika Līgatne reģistrēta 2000.gadā un pērnā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 4,4 miljoni eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 10,5 tūkstoši eiro.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu, ierosināts SIA Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau pagājušā gada janvāris.

SIA Papīrfabrikas Līgatne reģistrēta 2000.gadā un šā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 3,153 miljoni latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 7,549 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka, piesaistot jaunus stratēģiskos investorus, Baltijas riska kapitāla uzņēmums BaltCap ir pārdevis tā pārvaldītajiem investīciju fondiem Baltic Investment Fund III C.V. un Baltic Investment Fund III L.P. piederošās SIA Papīrfabrika Līgatne kapitāla daļas.

Apbalvoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 laureāti.

Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās.

Par Eksporta čempionu atzina a/s UPB. UPB galvenie noieta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija, arī Šveice, Itālija, Somija, Dānija, Islande un Lietuva. Pēdējos divus gadus UPB aktīvi meklē sadarbības partnerus arī muitas ūnijas valstīs – Krievijā un Kazahstānā.

Pirmo vietu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā ieguva SIA Valpro, kas ražo metāla kannas, ugunsdzēšamos aparātus un to korpusus. Uzņēmuma eksports veido 94% no apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojās a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet trešajā – SIA V.O.V.A.

Līdz ar SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratori iecelta Elīna Dupate.

Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts aizvadītā gada novembrī.

2000. gada janvārī uzņēmumu reģistrēja Sandra Kairiša un Juris Stahovskis. Laika gaitā uzņēmuma īpašnieki vairākkārt mainījušies un to vidū ir bijuši uzņēmumi no Maurīcijas, Gibraltāra, Nīderlandes un Džersijas, taču patlaban SIA Papīrfabrika Līgatne dalībnieku vidū atrodams Valts Klucis, a/s Valsts papīru spiestuve un a/s Rīgas Zīmogu fabrika.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Latvijā plaši pazīstamajā uzņēmumā Papīrfabrika Līgatne no šā gada sākuma pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība, un uzņēmums lielo parādu dēļ atrodas maksātnespējas procesā. Maksātnespējas procesa administratore Elīna Dupate laikrakstam Diena stāstījusi, ka uzņēmuma lielākais kreditors ir Norvik banka, kurā tam bija kredītlīnija.

«Tā kā vēl nav pārņemti visi uzņēmuma grāmatvedības un finanšu dokumenti, tad kopējā parāda summa man vēl nav zināma. Tāpat vēl nav īstas skaidrības, kādēļ uzņēmums nonāca tik lielās parādsaistībās. Pašlaik notiek darbinieku atlaišanas process, ar daļu strādājošo darba tiesiskās attiecības jau ir pārtrauktas. Kopumā uzņēmumā strādāja 97 darbinieki. Pašlaik uzkrājies parāds par darbiniekiem neizmaksāto algu maijā. Tā ka darbinieki ir pirmie uzņēmuma kreditori, un es ceru, ka viņiem izdosies savu naudu atgūt,» norādījusi administratore.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) laikrakstam norādījis, ka pašvaldība sniegs atbalstu bez darba palikušajiem novada iedzīvotājiem. «Uzskatu, ka mūsu situācija ir labāka nekā Liepājas metalurga strādniekiem, jo atrodamies netālu gan no Siguldas, gan Rīgas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir lielākas iespējas atrast darbu,» optimismu paudis domes priekšsēdētājs.

Pērn lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MAS "Liepājas metalurgs" 1833 darbinieku prasījumu apmierināšanai 1 248 076 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus kopumā 2 663 441 eiro apmērā.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 2 663 441 eiro apmērā 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 3590 darbinieku prasījumu segšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2014.gadā bija 742 eiro.

Lielākās summas izmaksātas arī MSIA "Plus punkts" 339 darbinieku prasījumiem - 348 550 eiro, MSIA "Ogres trikotāža" 236 darbinieku prasījumiem - 168 148 eiro, MSIA "Krāsainie lējumi" 100 darbinieku prasījumiem - 140 531 eiro, MSIA "Ogres trikotāža D" 69 darbinieku prasījumiem - 51 995 eiro, kā arī MAS "Ķekavas broileri" 54 darbinieku prasījumiem - 48 746 eiro apmērā.

Šogad akcijas Tīrai Latvijai! ietvaros skolēni no visas Latvijas pārstrādei savākuši 1055 tonnas makulatūras, kā arī 19,655 tonnas izlietotu bateriju, informē Zaļā josta.

Skolēnu savākto makulatūru pārstrādāja Papīrfabrika Līgatne, bet izlietotās baterijas pārstrādei tika nodotas AS BAO.

Zaļās dienas ietvaros, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē Brīvdabas muzejā, tika apbalvota arī pilsēta, kuras izglītības iestāžu audzēkņi bija savākuši vislielāko makulatūras daudzumu. Pie balvas tika Rīga - no pilsētas akcijā piedalījās 39 izglītības iestādes, savācot 118,4 tonnas makulatūras, kas ir vairāk nekā 11% no visa konkursa laikā savāktās makulatūras daudzuma.