Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!