Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Eiropas Komisija (EK) zina par Lietuvas izvirzīto jautājumu attiecībā uz atšķirībām tiešmaksājumos dalībvalstu lauksaimniekiem un centīsies tās izlīdzināt, solījis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kas ieradies Viļņā uz Lietuvas simtgades svinībām.

Šo problēmu, tiekoties ar viesi, piektdien izvirzījis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Tas nepalīdz mazināt nedz ekonomiskās, nedz sociālās atšķirības ES iekšienē, turklāt vairo spriedzi. Vēlamies panākt maksājumu izlīdzināšanu un šai ziņā lūdzam EK izpratni un atbalstu,» premjera teiktais citēts valdības izplatītajā paziņojumā.

Kā izteicies Junkers, šī problēma Eiropas Komisijai ir labi zināma un tā pieliks nepieciešamos spēkus, cenšoties izlīdzināt tiešmaksājumus.

Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā EK varētu likt galdā konkrētāku priekšlikumu attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku jaunās finanšu perspektīvas kontekstā.

Šobrīd tiešmaksājumi ES dalībvalstīs ļoti atšķiras, piemēram, Lietuvas zemnieki saņem par aptuveni 40% mazāk nekā vācieši. Decembrī Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks izteica šaubas, ka no 2020.gada maksājumi visā ES būs vienādi.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.

Likumprojektā "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" šobrīd paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.

Pirms ar likumdošanas palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējais zemnieks un tā saucamais mazais ražotājs nespēj konkurēt ar importa produktiem, kas mūsu valstī tiek ievesti no milzīgajām agrārajām valstīm, kuru lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas par saviem produktiem.

Veselīgāks, bet dārgāks

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309 milj. eiro kohēzijas politikai

Pēc Eiropas Komisijas pirmā piedāvājuma jaunajam ES daudzgadu budžetam kļuvis skaidrs, ka naudas būs mazāk visiem. Nosauktais samazinājums – vidēji 5% lauksaimniecībai un līdz 7% kohēzijai – vēl nav viens pret vienu attiecināms uz Latvijas gaidītajām summām, taču aptuvenam priekšstatam, piemērojot šo koeficientu, iznāk, ka Latvijas lauksaimniecība zaudēs vairāk nekā 164 miljonus eiro, savukārt kohēzijas politika – pat 309 miljonus salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.

Eiropas fondi ir būtisks dzinējspēks Latvijas attīstībā – tie palīdzējuši radīt darbavietas, būvēt ceļus, attīstīt visdažādākās nozares. Lauksaimnieki pērk traktorus, rūpnieki – konveijerus, būvnieki viņiem ceļ ražotnes un villas. Ja naudas mazāk, progress kļūst lēnāks. Sarunas par budžetu gan ir tikai pašā sākuma stadijā, un, kā atgādina Eiropas Komisijas pārstāvis Kaspars Kreics, līdzīgos apstākļos pirms septiņiem gadiem Latvija sarunās spēja papildināt savu aploksni par 700 miljoniem. Tagad gan apstākļi krietni spiedīgāki Lielbritānijas izstāšanās dēļ un vairums valstu cīnās par mazāku samazinājumu, nevis pieaugumu.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Polijas lauksaimnieki pirmdien bloķēja divus lielus robežšķērsošanas punktus ar Vāciju, protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), un pret bloka tā dēvētā zaļā kursa ierobežojumiem.

Poļu lauksaimnieki bloķējuši robežkontroles punktus arī ar Ukrainu, sūdzoties, ka imports no kara novārdzinātās kaimiņvalsts kaitē viņu ieņēmumiem. Tagad protesti turpinās arī uz Polijas rietumu robežas.

Pirmdien blokāde sākta Svecko un Gubinekas robežšķērsošanas punktos. Vietējās policijas preses pārstāvis Marcins Maludijs informēja, ka lauksaimnieku protesta akcija turpināsies līdz trešdienas vakaram.

Lauksaimnieki uz autoceļa A2 ir novietojuši traktorus, bloķējot satiksmi abos virzienos.

Pagājušajā mēnesī Polijas lauksaimnieki Slubicē īslaicīgi bloķēja autoceļu uz Vāciju. Pašlaik šis autoceļš ir atvērts, tomēr tur veidojas sastrēgumi, autovadītājiem meklējot alternatīvus maršrutus bloķētajām robežšķērsošanas vietām.

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki trešdien brīdinājuši paplašināt protesta akcijas, kuru laikā tiek bloķētas pilsētas, ceļi un tūristu iecienīti galamērķi.

Saniknotie lauksaimnieki jau pilsētu ielās izgāzuši kūtsmēslus, bloķējuši piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucējuši tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēji A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Lauksaimnieku arodbiedrības FNSEA vadītājs norāda, ka protesti turpināsies un trešdien tie varētu tikt paplašināti arī uz citiem reģioniem.

Lauksaimnieki vaino lielveikalus, izplatītājus un pārtikas pārstrādes nozari, kas uztur zemas cenas.

Mazumtirgotāji un pārtikas nozares vadītāji pēc tikšanās ar lauksaimniekiem pagājušajā mēnesī solīja paaugstināt piena produktu un gaļas cenas, taču lauksaimnieki norāda, ka viņi vēl neizjūt cenu pieaugumu lielveikalos un strādā ar zaudējumiem.

Pēc lauksaimnieku protestiem vairāku dienu garumā Francijas valdība trešdien paziņojusi par 600 miljonu eiro pasākumu kopumu lauksaimnieku atbalstam, taču ceturtdien neapmierināto zemnieku protesta akcijas turpinās.

Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka valdība ir sadzirdējusi zemnieku bažas un redz viņu bailes no nākotnes, bet arī viņu vēlmi turpināt strādāt.

Daudzi lauksaimnieki apgalvo, ka cenu krituma un augošās konkurences dēļ viņi ir nonākuši uz bankrota sliekšņa.

Valss paziņoja, ka valdība atvieglos lauksaimniekiem nodokļu nomaksu un garantēs 500 miljonus eiro aizdevumos.

Protestu laikā zemnieki pilsētu ielās izgāza kūtsmēslus, bloķēja piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucēja tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēja A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kas būtu devis garantiju, ka nākamajos gados valdība paredzētu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA), informē biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd šāds lēmums ir akūti nepieciešams, lai brīdī, kad iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu. Biedrība Zemnieku saeima šādu rīcību uzskata par nepieņemamu, jo pirms nepilna mēneša, tiekoties ar lauksaimnieku organizācijām, premjere kopā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski atbalstu apsolīja. Sarunas par daudzgadu budžetu beidzās ar to, ka 2015., 2016., un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā 2012. un 2013.gadā. Lai nesamazinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju, Valdis Dombrovskis panāca atļauju šo iztrūkumu kompensēt no nacionālā budžeta, norāda biedrības pārstāvji.

Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku

Pēdējos gados pieaugusi gan jaunu, gan lietotu lauksaimniecības tehnikas vienību iegāde, taču daudz biežāk lauksaimnieki tomēr iegādājas izmantoto. 2016. gadā lauksaimnieki iegādājušies divas reizes vairāk lietotas tehnikas vienību nekā jaunu. Šogad līdz 7. novembrim valstī nopirkti 240 lietoti graudaugu novākšanas kombaini un tikai 109 jauni, kā arī 1088 lietoti traktori, bet tikai 588 jauni.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta pasākumu ietvaros 2014.–2020. gadam jau 1636 lauksaimnieki tikuši pie gandrīz četriem tūkst. tehnikas vienību par kopējo summu, kas pārsniedz 137 miljonus eiro, 53% ir ES fondu līdzfinansējums. Pieprasījums pēc lauksaimniecības tehnikas ir nemainīgi liels, projekti tiek iesniegti daudz vairāk, nekā ir iespējams tiem piesaistīt ES finansējumu, saka LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis. Viņš prognozē, ka Lauku attīstības programmas projektu ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam lauksaimnieki tiks kopumā pie 10 tūkst. tehnikas vienību. Šajā plānošanas periodā jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai ir iespēja iegādāties arī lietotu tehniku, to izmantojuši jau 107 uzņēmēji.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.