Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.
Viņš atzīst, ka 16 gadu laikā lauksaimniecībā ir notikušas vērienīgas pārmaiņas, tomēr šī joma ir ļoti neviendabīga. Proti, ir 58 000 lauku atbalsta maksājumu saņēmēju, no kuriem 34 000 ir ļoti mazi (1–3 ha), apmēram 10 000–15 000 ir lielāku zemju platību apsaimniekotāji (ģimenes saimniecības), apmēram 1000 ir tādi maksājumu saņēmēji, kuri būtu uzskatāmi par vidējiem (apgrozījums ap 250 000 eiro gadā) zemniekiem, un tikai 230 saimniecības uzskatāmas par lielajām (ar apgrozījumu viens milj. eiro un vairāk).
Atrast formulu – risinājumu, kā nodrošināt lauku apdzīvotību, no vienas puses, un saimniecību attīstību, ražojot eksportspējīgus produktus, kas var konkurēt ārzemēs, no otras puses, ir liels izaicinājums,” atzina K. Gerhards. Pārejas periods – divi gadi Jaunajā ES plānošanas periodā (2021.– 2027. g.) gandrīz 3,4 miljardi eiro tiek novirzīti lauksaimniecībai, tostarp papildu 600 milj. eiro tiešmaksājumiem.
Pēc ministra sacītā, šis būtiskais pieaugums Latvijai tiešmaksājumu apmēros tomēr neļaus pamest pēdējo pozīciju visā ES. Pašlaik Latvijā tiešmaksājumi sasniedz 75% no ES vidējā apmēra, bet jaunajā plānošanas periodā šis īpatsvars pieaugs līdz 82% un būs vienā līmenī ar Igauniju, Lietuvu, Rumāniju un Portugāli, bet tas tik un tā būs viszemākais visā ES. “Otrajā pīlārā – lauku atbalsta fondā – būs samazinājums,” norāda K. Gerhards. Viņš atzīst, ka kopumā Latvijai atvēlētā aploksne pieaugusi par 24%, kas ir trešais lielākais pieaugums visā ES (aiz Maltas un Horvātijas). “Minētie skaitļi uz lauksaimniecības nākotni ļauj raudzīties ar optimismu, taču struktūra ir ļoti neviendabīga, un grūti rast kopsaucēju tādos jautājumos kā apdzīvotība laukos, bioloģiskā un uz eksportu orientētā lauksaimniecība,” tā K. Gerhards.
Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
