Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un valdes loceklis Bertolts Fliks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā ir persona, pret kuru sākts kriminālprocess, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Kā akcentē SM, ja izmeklēšanas gaitā tiks pierādīta Flika vaina un attiecīgu lēmumu pieņems arī tiesa, tas būs pamats viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata.

Pēc KNAB norādītā, pastāv reāla iespēja, ka minētā persona ir izdarījusi noziegumu, vienlaikus KNAB nav piemērojis jebkādu drošības līdzekļi, kas varētu būt liegums pildīt konkrētus darba pienākumus, līdz ar to patlaban neesot nekāda juridiska pamata lemt par darbībām, kas ir saistītas ar Flika atbrīvošanu vai ierobežojumu noteikšanu viņa darba pienākumu pildīšanai.

SM uzsver, ka, patlaban atbrīvojot no amata aviokompānijas airBaltic prezidentu Fliku, pastāvētu risks, ka valsts būtu spiesta viņam izmaksāt gan kompensācijas, gan nesaņemto algu.

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Kopējais Latvijas valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā airBaltic, izpērkot uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošās akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, vēsta laikraksts Diena.

Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi airBaltic zīmoli, kurus 2009. gadā airBaltic par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.

«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas.

Prudentia vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par airBaltic esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no airBaltic kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Atsevišķās jomās atļaujas kādu laiku vēl nevarēs saņemt pēc principa «klusēšana – piekrišana», kas saistīts ar sarežģīto principa ieviešanu.

«Klusēšanas – piekrišanas» princips paredz – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas var sākt sniegt paredzēto pakalpojumu.

Pašlaik principa ieviešana aizkavējusies darbiekārtošanas pakalpojumiem, kur to plānots paveikt līdz šā gada pirmajam ceturksnim, sociālas aprūpes, rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī sociālajā darbā. Šiem pakalpojumiem jauno principu paredzēts ieviest 2013. gada ceturtajā ceturksnī. Savukārt, izvērtējot «klusēšanas – piekrišanas» principa ieviešanu detektīvdarbības sertifikātu un licenču izsniegšanā, secināts, ka tas pašlaik nav iespējams. «Lai ieviestu «klusēšanas – piekrišanas» principu detektīvdarbības licenču izsniegšanai, ir nepieciešams termiņa pagarinājums grozījumu un tehnisko risinājumu izstrādei,» norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā.

No nākamā gada, saņemot atļaujas 15 dažādos valsts pakalpojumos, ierēdņu klusēšana būs uztverama kā piekrišana.

«Klusēšanas-piekrišanas» princips paredz – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas var sākt sniegt paredzēto pakalpojumu. Valdība apstiprinājusi plānu šī principa ieviešanai. Ekonomikas ministrijas piedāvājumā sākotnēji «klusēšanas-piekrišanas» princips tiks ieviests 15 pakalpojumos, piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas tirdzniecībā, tūrisma pakalpojumos, detektīvdarbības veikšanā, transportlīdzekļu vadītāju apmācībā, kā arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanā, transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībā u.c. Pakalpojumi izvēlēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas arī paredz ieviest «klusēšanas-piekrišanas» principu.

Drošības policija (DP) sākusi izmeklēšanu, lai uzzinātu, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotās pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa atzītu par pamatotu aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

Par šo gadījumu DP darbinieki ir iztaujājuši arī masu mediju pārstāvjus.

VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem. Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts SAB un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.

Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.

DP aģentūra LETA noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Latvijas aviokompānija airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro apmērā. Kredītus šajā bankā pērn janvārī, jūnijā un jūlijā ņēmis tā brīža lidostas vadītājam Bertoldam Flikam un Vladimira Antonova ofšoram piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas, bet garantējusi airBaltic.

Investbank iesniegusi prasību Maskavas arbitrāžas tiesā un pastāv bažas, ka airBaltic lidmašīnas varētu tikt aizturētas Krievijas lidostās, TV3 ziņo raidījums Nekā Personīga.

«airBaltic rīcībā nav dokumentu, kas šādu darījumu esamību apliecinātu,» neatzīstot šādu informāciju norādījis lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.

Raidījums vēsta, ka kredītus vienpersoniski garantējis Fliks. Viņam vienīgajam bija paraksta tiesības kompānijā airBaltic. Tas noticis laikā, kad baidoties no KNAB, Fliks uz Latviju nebrauca un kompāniju vadīja pa telefonu no Vācijas.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic atcēlusi šodien paredzētos reisus. Vairāki lidojumi nenotiks arī rīt un parīt. airBaltic neskaidro šīs rīcības iemeslus ne partneriem, ne medijiem, ne darbiniekiem.

Latvijā ir atcelti airBaltic reisi uz Berlīni, Briseli, Palangu, Tallinu, Tartu un Viļnu, Db.lv pastāstīja starptautiskajā lidostā Rīga.

Šie reisi ir atcelti un lidostā Rīga nevarēja pastāstīt, kad un vai šie reisi tiks atjaunoti. Aviokopānija skaidrojumu nav sniegusi arī saviem darbiniekiem, kuriem bija paredzēti lidojumi ar konkrētajiem reisiem. Kā Db norādīja airBaltic darbinieki, kas, protams, vēlējās palikt anonīmi - parasti šādās situācijās tiek paskaidrots reisa atcelšanas iemesle - nepiemēroti laikapstākļi, tehniskas lidmašīnas problēmas, taču šajā reizē paskaidrojumi nav sniegti; vien dots norādījums uzturēties darbinieku viesnīcā līdz nākamajam rīkojumam.

Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs noraidījis Satiksmes ministrijas kā air Baltic akcionāra pieteikumu par emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanu, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa Uzņēmumu reģistrā kā Latvijas valsts – akcionāra – pārstāvis bija iesniegusi pieteikumu reģistrēt emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanas iemeslu. Proti, saskaņā ar airBaltic Corporation 2010. gada 30. aprīļa ārkārtas akcionāru sapulces protokola lēmumu ir dzēstas 2002. gada 1. oktobrī emitētās konvertējamās obligācijas.

Tādējādi var secināt, ka, iespējams, akcionārs ir vēlējies pieteikt izmaiņas pamatkapitāla samazināšanai, kaut arī tikušas pieteiktas izmaiņas sadaļā Citas izmaiņas.

Atbilstoši komerclikumam valde ir izpildinstitūcija, kura pārstāv un vada sabiedrību un tāpēc arī tikai valde vai tās pilnvarota persona – nevis akcionārs – ir tiesīga pieteikt izmaiņas uzņēmuma vārdā. Taču saskaņā ar starp valsti un otru lielāko airBaltic akcionāru BAS noslēgto līgumu airBaltic valdes pārstāvis ir Bertots Fliks un tikai viņš ir tiesīgs ierosināt šādas izmaiņas. Kā vairākkārt vēstīts B. Fliks ir rīkojies gluži pretēji un it kā dzēstās akcijas nonākušas trešās rokās. Par 11% nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, kurām saskaņā ar akcionāru lēmumu jau gadu bija jābūt dzēstām, samaksājis Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums Trasatlantic Holdings Company, kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu, liecina portāla Delfi rīcībā esošā informācija.

Latvijā klusēšanas - piekrišanas princips ieviests 15 valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, savukārt tuvāko gadu laikā šo principu plānots ieviest vēl 26 pakalpojumiem, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Klusēšanas - piekrišanas princips nozīmē, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja uzņēmējam ir piešķirta un viņš ir tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu.

EM norādīja, ka šobrīd klusēšanas - piekrišanas princips ieviests tūrisma pakalpojumu jomā, saimnieciskai darbībai ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšanai, kā arī darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(391).jpg

Kamēr daudz kur citur par valsts aparāta reformām un tamlīdzīgām cēlām lietām tiek tikai runāts, Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar teju revolucionāru ideju. Tiek plānots valsts pārvaldē ieviest klusēšanas - piekrišanas principu.

Respektīvi, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sākt pakalpojuma sniegšanu.

Principā šādas ieceres realizācija būtu pat apsveicama, ņemot vērā, ka uzņēmējiem no valsts institūcijām bieži vien atbildi uz savu iesniegumu nākas gaidīt neadekvāti ilgi, bet laiks, kā zināms, ir nauda. Tomēr ir vērts nedaudz pamodelēt, kā šāda sistēma varētu darboties Latvijas realitātē. Tātad pieņemsim, ka ielu tirgotājs ir atbildīgajai iestādei iesniedzis pieteikumu, prasot atļauju tirgot svaigus dārzeņus līdzās Ministru kabinetam. Nesaņemot noteiktā laikā atļauju, šis tirgotājs ņem savu produkciju, dodas uz minēto vietu un, neko sliktu nedomādams, sāk tirgot bietes, kartupeļus un citus labumus. Šaubu nav, ka drīz vien klāt būs policijas darbinieki, kuri vēlēsies saprast, uz kāda pamata notiek attiecīgās darbības, un tad tikai sāksies… Vispirms tirgotājs nespēs parādīt tirdzniecības atļauju, kas jau būs pietiekams pamats nepatikšanās. Ja nu tomēr tirgotājam izdosies pierunāt policistu sazināties ar atbildīgo iestādi, var izrādīties, ka tās darbinieki ne tikai nebūs iegrāmatojuši, ka tirdzniecība pie valdības ēkas tirgotājam X ir atļauta, bet pat nebūs vēl paspējuši iepazīties ar iesniegto pieteikumu. Kas šādā situācijā būs vainīgais? Teorētiski tā būs atbildīgā iestāde, praktiski - uzņēmējs, kuram vispirms nāksies samaksāt noteiktu soda naudu, bet pēc tam - skraidīt pa daudz dažādiem kabinetiem, mēģinot pierādīt, ka viņš nebūt nav kamielis.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šodien izskanējušo informāciju par kapitāla palielināšanu.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucoties publiskajā telpā.

airBaltic pēc iesnieguma nodošanas ģenerālprokuratūrai sola to arī publiskot, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas, uzsver B. Fliks.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.

Valdība ļoti riskē neatgūt airBaltic ieguldītos vairāk nekā 80 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Advokāta vadītā SIA Veriko, kas tiesā prasīja Baltijas aviācijas sistēmu maksātnespēju, netieši pieder Bertoltam Flikam.

Bijušais airBaltic vadītājs un aviokompānijas privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) nu jau bijušais līdzīpašnieks B. Fliks kopš pērnā gada 8. jūnija bijis vienīgais akcionārs Luksemburgas kompānijā Aerienne Services Group S.A, kurai pieder Veriko, liecina izraksts no oficiālā Luksemburgas Lielhercogistes vēstneša (2011. gada 2. septembrī) un dati no Latvijas Lursoft.

Saskaņā ar Luksemburgas vēstneša datiem, 8. jūnijā parakstītie Aerienne Services Group S.A statūti liecina, ka B. Fliks kā vienīgais akcionārs ir apmaksājis 310 kompānijas akcijas 31 tūkstoša eiro apjomā. Savukārt B.Fliku Luksembrugas kompānijā pārstāv tās vadītājs Maikls Lange (Michael Lange).

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.