Lietuvas investīciju kompānija Invalda LT noslēgusi darījumu, kurā iegādājusies 100% IPAS Finasta Asset Management akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada beigās IPAS Finasta Asset Management Latvijā pārvaldīja aktīvus 48 tūkstošiem klientu 45,1 miljonu eiro vērtībā.

Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda trīs Valsts Fondētās pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) plānus Finasta Konservatīvais IP, Finasta Komforts, Finasta Ekstra Plus, trīs brīvprātīgās pensiju shēmas (pensiju 3.līmeņa) ieguldījumu plānus Saule-Sabalansētais, Dzintars-Konservatīvais, Jūra-Aktīvais, trīs atvērtos ieguldījumu fondus Finasta Sabalansētais fonds, Finasta Obligāciju Fonds, Finasta Baltic Fund, alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, kā arī privāto un institucionālo klientu ieguldījumu portfeļus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju IPAS INVL Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai.

FKTK ļāvusi apvienot Finasta Obligāciju fonds, Finasta Sabalansētais fonds un UAB INVL Asset Management (Lietuva) pārvaldītā harmonizētā atvērtā ieguldījumu fonda Finasta Umbrella Fund apakšfondu Finasta Emerging Europe Bond, informē FKTK.

IPAS INVL Asset Management nodrošinās fondu ieguldītāju informēšanu, kā arī ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai maiņu pret cita fonda ieguldījumu apliecībām pēc pieprasījuma.

Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

No 7.septembra IPAS Finasta Asset Management ir mainījusi savu korporatīvo nosaukumu uz IPAS INVL Asset Management, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

«Nosaukuma maiņa atspoguļo mūsu uzņēmuma piederību jaunajam īpašniekam - Invalda LT grupai, kuras pamatdarbība ir pensiju fondu un aktīvu pārvaldīšana,» skaidro IPAS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs uzņēmuma sniegtos ieguldījumu un pensiju fondu pārvaldības pakalpojumus. Pensiju un ieguldījumu fondu dalībniekiem saistībā ar uzņēmuma nosaukuma maiņu nav jāveic nekādas darbības.

Vienlaikus IPAS INVL Asset Management paziņo, ka tās padomes locekļiem ir mainījies amatu sadalījums. Padomes priekšsēdētājs Vitauts Plunksnis kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku, padomes priekšsēdētāja vietnieks Darjus Šulnis – par padomes locekli, bet padomes loceklis Ramūns Stankevičus kļuvis par padomes priekšsēdētāju. Amatu nav mainījis padomes loceklis Nerijus Drobavičus.

2015. gadu Baltijas fondu tirgus uzsāka pozitīvās noskaņās, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

Ja salīdzinājumam pagājušā gada sākums investoriem nebija iepriecinošs, tad šī gada pirmais ceturksnis Baltijas fondu tirgos iezīmējas ar augšupejošu trendu, OMX Baltic Benchmark GI pieaugot par 11,79%.

Fondu tirgus izaugsmi veicināja Eiropas Centrālās bankas lēmums uzsākt apjomīgu valsts obligāciju uzpirkšanas programmu, pēc būtības devalvējot eiro valūtu. Otrkārt naftas cenas kritums un Krievijas rubļa kursa nostiprināšanās atstāja pozitīvu ietekmi uz to uzņēmumu darbības rezultātiem, kuri darbojās NVS valstīs.

Neskatoties uz to, ka investoru aktivitāte Baltijas biržās kopumā turpina krist un kopējais apgrozījums samazinājās par 13% līdz 59 miljoniem eiro, lielākā daļa uzņēmumu uzrādīja kapitalizācijas pieaugumu.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Norvik Bankas valdē turpmāk darbosies Deniss Novikovs, kurš līdz šim bija bankas viceprezidents resursu jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Denisa Novikova atbildības joma Norvik Bankas valdē būs bankas darbība kapitāla tirgos.

Denisam Novikovam ir plaša pieredze investīciju biznesa un kapitāla tirgu jautājumos, kā arī finanšu institūciju vadībā. Pirms darba Norvik Bankā Deniss Novikovs bijis Finasta Asset Management padomes priekšsēdētājs, vadījis Finasta Bank pārstāvniecību Latvijā, vadījis Citadele Asset Management Mārketinga un pārdošanas departamentu.

Norvik Bankas valdē šobrīd strādā Olivers Bramvels (valdes priekšsēdētājs), Marija Stepiņa, Igors Rozanovs, Raivis Ruskulis un Aleksandrs Zikovs.

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

Bankām kļūstot piesardzīgām aizdevumu izsniegšanā, tirgū parādās jauni spēlētāji, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā izveidota pirmā savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer jeb P2P) platforma, ar kuras palīdzību kopā tiek savestas privātpersonas, kuras vēlas aizņemties naudu, ar tām personām, kurām ir brīvi līdzekļi un kuras labprāt tos investētu vai kādam aizdotu. Ārvalstīs šāds finansējuma veids nav svešs, un lielākajos tirgos apjomi pēdējo gadu laikā auguši vairākas reizes. Eksperti gan brīdina, ka šādi ieguldījumi ir saistīti ar samērā augstu risku, tomēr kā plusu min augstāku peļņu, nekā ieguldot tradicionā- lajos noguldījumu produktos.

Šonedēļ Latvijas tirgū sevi pieteica savstarpējo aizdevumu platforma mintos.lv. Tā darbojas pēc šāda principa – cilvēks, kas vēlas aizņemties naudu (no 1000 līdz 100 tūkstošiem eiro uz laiku no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem), aizpilda pieteikumu kompānijas mājaslapā, norādot savu ienākumu līmeni, aizņēmuma summu un citus datus. Aizdevums tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, kura vērtēšanu veic kompānija Latio. Pēc tam mintos.lv speciālisti pārbauda pieteikumu, datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Kredītu reģistra un izsniedz aizdevumu vai noraida pieteikumu. Aizdevumu kompānija sākotnēji izsniedz no saviem līdzekļiem, taču pēc tam informāciju par šo aizdevumu publicē savā mājaslapā, kur investēt naudu tajā var cilvēks no malas, kuram ir brīvi līdzekļi. Tādējādi mintos.lv šim investoram nodod savas prasījumu daļas uz cesijas pamata.

Kara darbība un sankciju karš, kas pasliktināja jau tā vājo ekonomisko situāciju, papildus iedragāja savstarpējās uzņēmumu tirdzniecības un sadarbības apjomus, kas atspoguļojās vietējo Nasdaq biržu indeksos, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

2014. gadā OMX Baltic Benchmark GI indekss samazinājās par 7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pieaugumu par 11,22%. Līdzīgs samazinājums -7,9% bija arī Tallinas biržā. Rīgas biržā bija vērojams kritums par 9,7%. Tajā pašā laikā Viļņas biržas indekss, pateicoties enerģētikas kompāniju akciju kāpumam, palielinājās par 8%.

Salīdzinājumam - gadu iepriekš visas Baltijas valstu biržas auga par 11-15%. Šīs negatīvās tendences veicināja arī investoru aktivitātes samazināšanos - Baltijas biržu apgrozījums nokritās par 25% salīdzinājumā ar 2013. gadu (no 287 miljoniem eiro līdz 216 miljoniem eiro).

Interesanti, ka OMX Baltic Benchmark GI indekss, korelējās ar Krievijas fondu tirgu indeksu Micex, kam 2014. gadā piemita lejupslīdoša tendence, un tajā pašā laikā absolūti nekorelējas ar DAX indeksu, vai S&P indeksu, kurš 2014. gadā sasniedza augstāko punktu savā vēsturē, norāda eksperts.

ECB politika ir labvēlīga pensiju fondu ienesīguma pieaugumam , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laiks, kad pasaules lielākās centrālās bankas sāk demonstrēt atšķirīgu monetāro politiku attiecībā uz ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, var viest zināmas korekcijas pasaules finanšu tirgu virzībā. Patlaban ASV Federālo rezervju sistēma finanšu aktīvu uzpirkšanas programmas ir izbeigusi, bet Eiropas Centrālajai bankai šis process ir tikai sākuma stadijā, tādējādi nozīmējot jaunu līdzekļu ieplūšanu eirozonas vērtspapīru tirgos. Rezultāts ir acīmredzams, atsevišķu monetārās savienības valstu akciju tirgus indeksi ir sasnieguši jaunus vēsturiskos maksimumus, bet valdību obligāciju ienesīgums atrodas tuvu savam vēsturiskajam minimumam.

Naftas cenas spējušas atgriezt dzīvību Krievijas akciju tirgum, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka Krievijas ekonomikas krīze ne tuvu nav galā un, visticamāk, investoriem var nākties rēķināties ar jauniem pārbaudījumiem, šis gads kaimiņvalsts akciju tirgum bijis ļoti labvēlīgs. Kopš gada sākuma austrumu kaimiņvalsts akciju tirgus indekss RTS ir palielinājies apmēram par 30%, atkal atgriežoties virs 1000 punktu robežas, tādējādi uzrādot vienu no straujākajiem kāpumiem pasaules lielo fondu tirgu vidū, pagaidām atpaliekot vien no Ķīnas, kurai patlaban konkurentu šķietami nav.

Glābj nafta

Komentējot situāciju, investīciju kompānijas Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs sacīja, ka galvenais iemesls, kas ietekmē Krievijas akciju tirgu ir naftas cenas. Kopš šī gada janvāra cenas ir pieaugušas apmēram par 14%, kas veicinājis gan Krievijas rubļa kursa nostiprināšanos, gan akciju cenu pieaugumu. Pēc eksperta domām, bez naftas cenām šā gada izaugsmi nodrošināja arī apstāklis, ka pagājušā gada nogales dramatiskā krituma iespaidā Krievijas akciju tirgus bija «pārpārdots». Tas nozīmē, ka akcijas salīdzinājumā ar saimnieciskās darbības rādītājiem jau varēja uzskatīt par nenovērtētām. «Investori jau bija noskaņoti uz pozitīvu «atlēcienu» un naftas cenas kāpums un Krievijas rubļa stabilizācija pastiprināja cenu tehnisko kustību,» situāciju vērtē A. Martinovs. Viņaprāt var noteikti uzskatīt, ka pozitīvas tendences naftas tirgū nodrošinās optimismu arī Krievijas akciju tirgū. «Pat vājie korporatīvās darbības rezultāti nevarēs mazināt šo ietekmi, jo Krievijas ekonomikas atkarība no enerģētikas resursu eksporta, ir milzīga. Runājot par naftu, eksperts teic, ka tās cenas turpmākam kāpumam ir vairāki signāli. Tā ir saspringtā ģeopolitiskā situācija un Islāma valsts militārās aktivitātes, ASV dolāra pavājināšanās, kā arī melnā zelta krājumu sarukšana.

Gada beigas akciju tirgos var būt ar plusa zīmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembris pasaules lielākajos akciju tirgos iesācies bez izteiktas cenu virzības tendences. Tirgus dalībnieki mēģina izzīlēt, vai augusta beigu akciju izpārdošana aizsākusi kaut ko nopietnāku vai arī tā bijusi vien korekcija, kas sagatavojusi labus pamatus tālākai cenu izaugsmei.

Eksperti norāda, ka šobrīd lielākā daļa investoru ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas. «Pasaules akciju tirgos valda pesimisms, kuram ir pakļautas lielas investoru masas. Izplatītākā investoru pozicionēšanās – viss būs slikti. Un viennozīmīgas atbildes uz seno jautājumu: «kurp virzīsies tirgi?» diemžēl nav. Gan akciju tirgi, gan valstu ekonomikas ir kļuvuši vēl vairāk savstarpēji saistīti. Citiem vārdiem runājot, mēs redzam, ka Ķīnas ekonomika un akciju tirgus ietekmē ASV un Eiropas ekonomikas un akciju tirgus. Notikumi izejvielu tirgos kļūst par izmaiņu faktoru attīstības valstu ekonomikās un tirgos un tā tālāk,» pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Eksperts gan piebilst, ka tendenču dziļums vai stiprums, kuras ir vērojamas atsevišķos tirgos, tomēr var atšķirties.

Potenciālajai akciju atpirkšanai vismaz šobrīd pašai par sevi vēl nevajadzētu būt par iemeslu, lai pirktu Grindeka akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tapis zināms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmusi sodīt Latvijas farmācijas kompānijas Grindeks akcionārus – Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu. FKTK, minot arī konkrētas soda naudas summu, atklāj – viņu rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka abas pieminētās personas, mijot akcijas, rīkojušās saskaņoti. Tā rezultātā Lipmanu ģimenei (pieskaitot Annas Lipmanes vērtspapīrus) šobrīd piederošās Grindeks akcijas veido jau 50,02% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, nodrošinot kontroli pār uzņēmumu. Pēc likuma šādā brīdī lielajam akcionāram bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ko FKTK šobrīd uzlikusi par uzdevumu tiem arī izdarīt.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.