Gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo laika posmu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,3%. Otrajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 257,6 milj. latu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ēku būvniecības apjoms šajā laika periodā palielinājās par 2,3%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 44,1% un administratīvo ēku būvniecība pieauga 2,5 reizes.
Inženierbūvju produkcija, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, pieauga par 7,5%, un tam par iemeslu bija būtisks produkcijas apjoma palielinājums maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā 2 reizes, kā arī ostu būvniecībā 2,3 reizes.
Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,9%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājās par 5,8%.
Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,5%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,8%, inženierbūvju būvniecība – par 6,3%.
Pateicoties galvenokārt publiskā sektora un Eiropas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, būvniecības nozares dati uzrāda mērenu pieaugumu, stāsta Nordea bankas Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis, piebilstot, ka tomēr izaugsmes tempi mazinās, un to apliecina otrā ceturkšņa samērā niecīgais pieaugums attiecībā pret gada pirmo ceturksni.
Būvniecības nozares kopējais apjoms 2.ceturksnī faktiskajās cenās sasniedza 257,6 miljonus latu. Pieskaitot pirmajā ceturksnī sastrādātos 142,8 miljonus latu, šā gada pusgadā paveiktais kopā veido 400,4 miljonus latu un ir par 40 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Absolūtos skaitļos pieaugums ir vērā ņemams un tas jāvērtē ar pozitīvu atzīmi. Tomēr, raugoties nozares perspektīvā, šāds pieauguma apjoms ir līdzvērtīgs 2-3 lieliem objektiem būvniecības sektorā, kas, vērtējot valsts mērogā, nebūtu uzskatāms par nozīmīgu un drīzāk novērtējams ar neitrālu atzīmi, saka eksperts.
Vērtējot nākotnes perspektīvas, īstermiņa prognoze gada trešajam un ceturtajam ceturksnim ir stabila ar mērenu pieaugumu gada griezumā. Realizācijas stadijā ir vairāki nozīmīgi būvniecības projekti, kas nesīs savu pienesumu statistikas datos gada otrajā pusgadā, norāda J. Zagorskis.
Tomēr viņš uzsver, ka vidējā termiņā nozares izaugsme kopumā vērtējama piesardzīgi. Šā gada otrajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits ir krities visos segmentos, kura rezultātus redzēsim tikai nākotnē. Lielu nozīmi atstās šodienas lēmumi, kas skar infrastruktūras stratēģisko attīstību un Latvijas panākumi sarunās par Eiropas Savienības budžeta pieejamību 2014.-2020.gada budžeta periodam.