Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Tirgus dalībnieku uzmanības centrā visu pagājušo mēnesi turpināja būt ar Brexit saistītie jautājumi. Tas nozīmējis, ka oktobra skatījumā britu sterliņu mārciņa tās cenas izmaiņu ziņā bijusi viena no «sliktākajām» pasaules valūtām, liecina Bloomberg apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piemēram, mārciņas cena ASV dolāros oktobrī saruka par 6% un paslīdēja zem 1,22 ASV dolāru līmeņa. Savukārt eiro cenai mārciņās izdevās palielināties par 4%, un drīzumā liels brīnums var nebūt situācija, kad Eiropas kopējās valūtas vērtība atrodas virs 90 pensu līmeņa.

Pašlaik tirgus dalībnieki daudz spekulē, ka Apvienotā Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību tiks sarautas straujāk (britu pieeja vienotajam Eiropas tirgum tiks ziedota lielākas imigrācijas kontroles labā), un līdz ar šādu situāciju mārciņu iegāde daudziem liekas visai nepievilcīgs pasākums. Ja būs vērojams tā saucamais «Hard Brexit» scenārijs, tad potenciāli lielāki izaicinājumi varētu gaidīt arī britu ekonomiku, un neskaidrība par nākotni aug.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Reaģējot uz Anglijas Bankas lēmumu papildināt savu monetārās stimulēšanas programmu, mārciņas vērtība sarukusi, tādēļ valūta atkal atguvusi savu sliktākās valūtas titulu, raksta Bloomberg,

Šonedēļ mārciņas vērtība saruka par 0,9% līdz 1,2962 dolāru vērtībai, bet pret eiro – par 1,4% līdz 86,06 pensiem par eiro. Šajā gadā mārciņa pret dolāru jau sarukusi par 12%.

Rezultātā mārciņai ir sliktākais rezultāts starp 32 pasaules lielākajām valūtām.

Mārciņa zem sitiena nonāca jau 23.jūnijā, kad briti nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu. Tas licis būvniecības un pakalpojumu sektora noskaņojumam pasliktināties līdz 4,5 gadu zemākajam līmenim.

Brexit licis arī Anglijas Bankai pirmo reizi septiņu gadu laikā pazemināt procentu likmi un palielināt parādzīmju iegādes programmu par 60 miljardiem mārciņu līdz 435 miljardiem mārciņu.

Lielbritānijas referendumam ir arī dažas negaidīti pozitīvas sekas, jaunākajā valūtu apskatā norāda AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Visticamāk, lētā mārciņa ir daļēji palīdzējusi mazumtirdzniecībai.

Pēc jūlija datiem Lielbritānijas mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauguši par 1,4% (vidēji gaidīja +0,2%), bet gada laikā par 5,9%. Šie ir pirmie dati pēc referenduma, bet te gan jāņem vērā, ka šie dati parasti mēdz būt arī ļoti svārstīgi.

Dati ceturtdien pacēla mārciņas vērtību, bet saglabājas risks, ka pozitīvā ietekme uz mārciņu var būt īslaicīga. Pēc paviesošanās virs 0,87 mārciņu atzīmes nedēļas sākumā, eiro cena pēc britu mazumtirdzniecības datu publicēšanas atkāpās uz 0,86 mārciņu līmeni. Mārciņa kopš pagājušā gada nogales pret ārējās tirdzniecības groza valūtām ir zaudējusi aptuveni 18% savas vērtības, jo cenā ir ierēķināts daudz negatīvu lietu. Šāds vērtības kritums varētu būt arī pārspīlēts, bet tā kā uz politiskās skatuves vēl joprojām nav skaidrības, finanšu tirgū ir augsts stresa līmenis, kas mārciņai nākamajās nedēļās nenāks par labu.

Apvienotās Karalistes ražošanas nozare šā gada septembrī augusi straujākajā tempā kopš 2014. gada jūnija, ziņo BBC.

Markit/CIPS nozares iepirkumu vadītāju indekss (PMI) septembrī audzis līdz 55.4 punktiem (augustā - 53,4). Rādītājs virs 50 liecina par izaugsmi.

Mārciņas vājināšanās pēc Brexit (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības) balsojuma veicinājusi eksportu. Taču vāja mārciņa palielinājusi uzņēmumu izmaksas. Mārciņas vājināšanās padara Lielbritānijas preces lētākas ārvalstu pircējiem, bet sadārdzina importētās preces.

Kopš balsojuma pamest ES, mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro sarukusi par vairāk nekā 10%.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Finanšu pasaulei nākas pārdzīvot kārtējo Flash Crash – šoreiz cietusi mārciņa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī roboti-tirgoņi mēdz sastrādāt dīvainības, un, kad tas notiek, finanšu tirgū ļoti īsā laika posmā ir vērojamas milzīgas svārstības, kas tiek sauktas par mirkļa gadījumiem (Flash Events un Flash Crash). Pagājušajā piektdienā šāds ar tehnoloģijām saistīts cenu sabrukums bija vērojams valūtu tirgū, kad divu minušu laikā sterliņu mārciņas vērtība saruka par 6,3% (pēc tam mārciņai lielu daļu zaudējumu izdevās atgūt).

Tiek norādīts, ka algoritmisko programmu izpārdošana sākusies pēc tam, kad Francijas prezidents Fransuā Olands Brexit sarunās mudinājis Eiropas Savienības politiķus ieņemt ļoti stingru nostāju. Šādi komentāri, protams, var raisīt mārciņas cenas kritumu, lai gan novērotais īslaicīgais cenu krahs ir uzskatāms par pārspīlētu. Par tā saucamajiem Flash Crash lielākoties ir atbildīgas tieši šīs robotizētās algoritmu tirdzniecības sistēmas, kas pēdējo gadu laikā kļuvušas populārākas un krietni izsmalcinātākas. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platforma, kas lasa un analizē ziņu virsrakstus, pēkšņi sāk pārdošanu. Pēc tam tai pievienojas citas automātiskās tirdzniecības sistēmas, kas veido sniega bumbas efektu.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Viss notiekošais liecina, ka dzīve sadārdzināsies visai apjomīgajai pasaules kafijas tīkotāju armijai.

Jau pērn šī uzmundrinošā dzēriena izejvielas – kafijas pupiņu – cena preču biržā strauji palielinājās. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas cena palēcās par 76% līdz 2,26 ASV dolāru atzīmei par mārciņu (mārciņa ir aptuveni 0,45 kg).

Pagaidām maz kas liecina par to, ka kafija pārskatāmā termiņā varētu kļūt lētāka. Drīzāk pat ticamāks izskatās scenārijs, kad tās cena vien trupina palielināties. Kopš šā gada sākuma tajā pašā ASV preču biržā Arabica cena ir pieaugusi teju par 10% līdz gandrīz 2,5 ASV dolāriem par mārciņu. Tādēļ – ja kafija ir neizbēgama brokastu (un, iespējams, ne tikai) sastāvdaļa, jārēķinās ar dārgāku šo visu pasākumu.

Augstākas izmaksas Lielbritānijā «nokodušas» savu daļu no populārajām Toblerone šokolādēm, ziņo Bloomberg.

Augstākas izmaksas Lielbritānijā, kur Brexit (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības) ietekmētā mārciņa padarījusi grūtāku dzīvi mazumtirgotājiem un zīmolu īpašniekiem, skārušas arī Toblerone šokolādi.

Mondelez International Inc. paziņojusi, ka Lielbritānijā samazina Toblerone svaru. Kompānija arī mainījusi šokolādes produkta formu, palielinot atstarpes starp gabaliņiem.

«Tāpat kā daudzas citas kompānijas, arī mēs saskaramies ar daudzu izejvielu augstākām izmaksām,» norāda ražotājs. «Mēs cietīsim šīs izmaksas, cik ilgi iespējams, bet, lai nodrošinātu to, ka Toblerone paliek plauktos, ir pieejama un saglabā trīsstūrveida formu, mums Lielbritānijā diviem produkta veidiem ir jāsamazina svars.»

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Pašmāju un Briseles spiediens pēc lielākas skaidrības par aiziešanu no ES solās nest augļus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Britu mārciņa, kas šogad ir viena no nestabilākajām valūtu tirgū, no vērtības zemākajiem punktiem oktobrī visai konsekventi rāpjas augšup. Iemesli ir vairāki, bet praktiski visi saistīti ar mājieniem, ka drīz sekos precīzāki valdības plāni par Brexit un ka šis process nenozīmēs attiecību spēju saraušanu. Valūtu tirgus analītiķi spriež, ka mārciņas svārstīgums paredzami atgriezīsies janvārī, kad Augstākajai tiesai ir jāpaziņo lēmums, vai Brexit ir vai nav iespējams, apejot tā apspriešanu un apstiprinājumu parlamentā.

Sabiedriskā gaisotne ap gaidāmo spriedumu (proti, tā pārsūdzību no valdības puses; spriedums pats ir prasītājiem labvēlīgs) ir nokaitēta, un viena no prasības ierosinātājām, investīciju menedžere Džīna Millere ir saņēmusi nāves draudus un bijusi spiesta personīgās drošības vajadzībām iztērēt dažus desmitus tūkst. mārciņu. Premjere Terēza Meja tikmēr paliek nelokāma savā apņēmībā par Brexit, lai ko tas arī nozīmētu. Tāda politiskā griba ir redzama pat premjeres oficiālās rezidences interjerā, ievērojis laikraksts Financial Times. No priekšgājēja Deivida Kemerona tur nav palicis nekā, ieskaitot bildes pie sienām, un vienīgais attēls, kas karājas rezidences uzgaidāmajā telpā, ir uzruna, ko T. Meja teica 13. jūlijā pie Dauningstrītas 10 durvīm jau kā premjere. Viņas īsā kandidēšanas kampaņa ir ietverama nu jau slavenajos vārdos, ka «Brexit nozīmē Brexit, un mēs to pataisīsim par veiksmi».

Britu mārciņas vērtība pirmdien bija nestabila pirms otrdien gaidāma parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos, bet pasaules biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indeksi izbeidza piecas dienas ilgušu kritumu, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā krasi samazinājās «Boeing» akcijas cena, reaģējot uz aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīnas «Boeing 737 8 MAX» katastrofu Etiopijā, kurā svētdien gāja bojā visi 157 cilvēki šajā lidmašīnā.

Lielbritānijas parlaments gatavojas otrdien atkārtoti balsot par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos, kuru deputāti ar lielu balsu vairākumu janvārī noraidīja.

«Mēs esam 24 stundas pirms Mejai nozīmīgā Breksita balsojuma, un tiek baumots, ka [viņa] varētu zaudēt šo balsojumu ar lielāku pārsvaru nekā iepriekšējo,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels. «Kā bija gaidāms, sterliņu mārciņa turpina būt nestabila.»

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

No spraigiem pieņēmumiem par ASV politikas veidošanos prezidenta Trampa vadībā līdz Eiropas Savienības eksistenciālajiem jautājumiem saspringtajā Eiropas vēlēšanu kalendārā – valūtas darījumu veicējiem ir daudz steidzamu jautājumu, ko apsvērt attiecībā uz gaidāmo gadu, informē Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs Džons Hārdijs.

USD vērtības prognozētājiem ir pienākuši grūti laiki, jo 2017. gada ieskaņā ASV dolārs kļūst salīdzinoši dārgs, dolāra indeksam pat sasniedzot jaunu augstāko līmeni pēdējo 13 gadu laikā. Īsumā, jauna stimula gaidās paaugstinājušās procentu likmes un Federālo rezervju sistēmas likmju kāpumi ātri pielāgosies jebkurai tautsaimniecības izaugsmei un galu galā arī apgrūtinās kredītus un palēninās visas iesāktās darbības. Neskaidrais faktors šajā situācijā ir laiks – vai jau pirmajā ceturksnī būs manāma traucēkļu veidošanās, vai arī mēs nepietiekami novērtējam šā cikla spēju paplašināties uzticības atjaunošanās rezultātā? Tirgotājiem kā vienmēr būs jāsaglabā modrība.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»