No spraigiem pieņēmumiem par ASV politikas veidošanos prezidenta Trampa vadībā līdz Eiropas Savienības eksistenciālajiem jautājumiem saspringtajā Eiropas vēlēšanu kalendārā – valūtas darījumu veicējiem ir daudz steidzamu jautājumu, ko apsvērt attiecībā uz gaidāmo gadu, informē Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs Džons Hārdijs.
USD vērtības prognozētājiem ir pienākuši grūti laiki, jo 2017. gada ieskaņā ASV dolārs kļūst salīdzinoši dārgs, dolāra indeksam pat sasniedzot jaunu augstāko līmeni pēdējo 13 gadu laikā. Īsumā, jauna stimula gaidās paaugstinājušās procentu likmes un Federālo rezervju sistēmas likmju kāpumi ātri pielāgosies jebkurai tautsaimniecības izaugsmei un galu galā arī apgrūtinās kredītus un palēninās visas iesāktās darbības. Neskaidrais faktors šajā situācijā ir laiks – vai jau pirmajā ceturksnī būs manāma traucēkļu veidošanās, vai arī mēs nepietiekami novērtējam šā cikla spēju paplašināties uzticības atjaunošanās rezultātā? Tirgotājiem kā vienmēr būs jāsaglabā modrība.
Pamata versija paredz, ka gaidāmā Trampa prezidentūra un Trampa veidotā ekonomika sākumā turpinās nodokļu politikas un finanšu stimulu radīto virzību, un tirgus jau tagad ar to daļēji rēķinās. Turklāt Federālo rezervju sistēmai var šķist, ka tā jau pašā gada sākumā atpaliek no notikumu gaitas, kamēr inflācija turpina pieņemties spēkā (daļēji radusies Ķīnas politikas dēļ, kuras mērķis ir novērst ražošanas jaudas pārpalikumu būtiskākajās nozarēs).
Neskaidrības par ES politisko nākotni un pat par tās pastāvēšanu 2017. gadā atkal kļūs aktuālas pēc perioda, kas aizsākās 2012. gadā, Eiropas Centrālajai bankai uzturot ES pacietību ar finansiālu atbalstu. Vēlēšanas Nīderlandē notiks martā, Francijā – aprīlī un maijā, bet Vācijā – rudens sākumā. Turklāt pastāv risks, ka priekšlaicīgas vēlēšanas varētu notikt Itālijā un ka Grieķija atkal varētu piedāvāt jaunu finansiālās palīdzības pārstrukturēšanas darījumu.
Eiro vērtības kritumu var gaidīt gada sākumā vai, iespējams, īsi pirms vēlēšanām Francijā. Eiro izredzes joprojām būs neskaidras politisko spēku dēļ pat tad, ja ECB turpinās iesākto monetāro politiku. Ir nepieciešama regulējošā ietvara pārstrādāšana, lai ilgtermiņā uzturētu ES tādu, kāda tā ir pašlaik. Tomēr šāds process var ilgt gadiem arī tad, ja nākamo 12 mēnešu laikā neviena valsts nepamet šo monetāro savienību.
Ja 2016. gada beigās sterliņu mārciņas vērtība nenokritās līdz zemākajai robežai, tad 2017. gadā tas var notikt pavisam ātri. Brexit patiesi rada daudz draudu, tomēr jāatceras, ka visam ir sava cena, un 2016. gada saspringtajos notikumos sterliņu mārciņas vērtība ir smagi cietusi. Raugoties uz ES politisko notikumu kalendāru šogad un no tā iespējami izrietošo eiro vājināšanos, paredzam, ka sterliņu mārciņa ir sasniegusi savu zemāko robežu pret vienoto valūtu.
Pat ja nav saskatāms netiešais kaitējums, ko nākamajā gadā Eiropā radītu “populistu sacelšanās”, potenciālais jaunais Francijas prezidents Fijons tiek uzskatīts par anglofilu un bargu ES Komisijas kritiķi, atbalstot tās reformēšanu. Draudzīgāki vēji no Lamanša otras puses var radīt brīnumu sterliņu mārciņai, tai gaidot saprātīgu Brexit darījumu, kura izstrādāšana un īstenošana jebkurā gadījumā ilgs mūžību.