«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Pašmāju alus darītava «Lāčplēsis» uzsākusi ražot jaunu alu «Staburags Īpašais», kas top no bioloģiski audzētiem apiņiem un bez glutēna. Alus darītava turpina investēt jaunā zīmola attīstībā un šogad plānots ieguldīt ap 100 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

«Staburags» sērija ir alus darītavas «Lāčplēsis» produkts, kas gada laikā kopš tā ražošanas uzsākšanas ir sasniedzis pozitīvus pārdošanas rezultātus. «Sekojot pasaules tendencēm, nolēmām paplašināt sortimentu ar jaunu produktu «Staburags Īpašais» - gaišo alu, kas ražots no īpaši izvēlētiem un bioloģiskā saimniecībā audzētiem apiņiem. Šie apiņi ir audzēti ekoloģiskos apstākļos, ko apliecina bioloģisko saimniecību uzraugoša institūta izsniegts sertifikāts. Bioloģiskie produkti kļūst populāri dažādās kategorijās, tāpēc nolēmām arī ar to iepriecināt alus cienītājus, kuriem bez garšas īpašībām ir svarīga arī kvalitāte,»pastāsta alus darītavas «Lāčplēsis» alus meistars Uldis Vērsis.

Alus Lāčplēsis uzsācis ražot jaunu alus līniju Staburags, informē uzņēmuma pārstāvji. Jaunā alus zīmola attīstībā un virzīšanā tirgū ir ieguldīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Jaunā alus Staburags pirmais lējums ir alus meistaru roku darbs, un tas tiek izlaists nelielos apjomos.

Alus gatavošana balstās uz senām amatniecības tradīcijām, ko alus Lāčplēsis pirmssākumos sāka tās vieni no pirmajiem darītavas aldariem. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem Lāčplēsis tehnologi no jauna radījuši recepti, balstoties uz tā laika nostāstiem. Šobrīd uzsākta pirmo trīs šķirņu brūvēšana: Staburags Gaišais un tā limited sērija, Staburags Tumšais un Staburags Baltais alus.

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis Krastkalnu un Urgu saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — Krastkalnu un Bajāru — saimnieki. No lielās šosejas līdz Krastkalnu robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no Bajāru īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu Urgas, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.

Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. Krastkalnu saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot Urgu gabalu, iemērīti kaimiņam. Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi Urgu piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt Krastkalniem un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad Staburags bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu Urgu saimnieks zemi nostūma, un Krastkalnu saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri Urgu zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz Krastkalniem ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa Urgu zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas Krastkalnu īpašumā.

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Lielus, saldi smaržojošus un medaini brūnus maizes klaipus, ceptus no mūsu pašu zemē izaudzētas labības, lauksaimniecības izstādē Rāmavā Rīgā piedāvāja Inta un Austris Ekerti no z. s. Itreke Straupes pusē. Viņi ar mājražošanu sāka nodarboties laikā, ko Latvijā mēdz dēvēt par krīzes gadiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darboties sākuši savā mājas virtuvītē ar mazu četrriņķu krāsniņu, kurā arī cepeškrāsns. Pirmos divus gadus piedāvājumā bija konditorejas izstrādājumi, maizīti sāka cept vēlāk. «Laikā, kad izveidoja Straupes lauku labumu tirdziņu, vīrs strādāja par mehāniķi tepat izstāžu kompleksā Rāmava, bet es mājās auklēju mazuli. Kādā reizē kopā ar vīra vecākiem aizbraucām uz tirdziņu Straupē,» atceras Inta. «Staigājām, un nezinu, kā bija sagadījies, taču nebija neviena pīrāga. Vīratēvs noteica: kas tas par tirgu, kur nav pīrāgu? Savukārt vīramāte piebilda: Inta, tev tie izdodas tik garšīgi, brīva niša, sāc cept!» Līdz tam pīrāgu un kūku cepšana Intai bija vaļasprieks. Ciemos braucot, parasti ņēma līdzi pašas ceptu ciemkukuli, un viņas veikumu bija nogaršojuši un par gardu atzinuši gan ģimenes locekļi, gan radi un draugi. Pirmajā tirdziņā, kurā Inta piedalījās, viņa piedāvāja pašas cepto ābolmaizi, biezpienmaizi un pīrādziņus, tagad sortiments ir krietni plašāks.

Kopš pagājušā rudens Seces pagasta Kalna Čočos kūpina zivis, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šo Aizkraukles pusei raksturīgo, bet nepelnīti piemirsto nodarbi sācis Jānis Bērziņš no SIA Berico.

Lai nodrošinātu pat šodienas mazo ražošanas apjomu, ar upē noķertajām zivīm ir par maz, tāpēc bez zivju audzētavām neiztikt, un tādas Seces apkārtnē ir vairākas. Ikdienā var rēķināties ar Vitauta Vāvera un Ojāra Daubera saimniecību dīķos izaudzētajām storēm, samiem, karpām.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Sēreniešiem pēc ilgāka pārtraukuma pagasta ēkā būs savs veikals — Zvaniņš, vēsta reģionālais laikraksts Staburags. Īpašnieki sola konkurētspējīgas cenas, jo kļuvuši par Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneriem.

Veikala īpašniece Sanita Vanaga atklāj, ka veikalā būs nopērkamas pārtikas un sadzīves preces, arī alkoholiskie dzērieni. Uzņēmējai šis ir pirmais solis tirdzniecībā, līdz šim viņa vienpadsmit gadus darbojusies ceļu uzturēšanas nozarē, nodrošinot sniega tīrīšanas, greiderēšanas un citus pakalpojumus.

«Tā kā jau divas ziemas nav sniega, bija skaidrs, ka jāiesaistās citā nozarē. Kāpēc lai tā nebūtu tirdzniecība, ja ir brīva niša?» domā S. Vanaga.

Jautāta par riskiem, veikala īpašniece atzīst, ka tādi ir, bet pirms uzņēmējdarbības sākšanas veikusi iedzīvotāju aptauju, tādējādi gūdama pārliecību, ka veikalā pircēji būs. Arī Sērenes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Strazdiņš ir optimistisks — skaidro, ka vajadzība pēc sava veikala sēreniešiem bijusi jau sen, tuvākā preču tirdzniecības vieta ir degvielas uzpildes stacijā Kalngali.

Aizkraukles pusē sējas laiku viens no pirmajiem atklājis Aigars Stuglis. Seces pagasta zemnieku saimniecībā Silarozes šajās dienās 50 hektāros sēj lopbarības pupas. Darbu atvieglo pirms nepilnas nedēļas iegādātais traktors John Deere, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Lai arī pirms mēneša, ap 25. martu, laikapstākļi bija sējai labvēlīgi un, piemēram, Bauskas pusē SIA Uzvara-lauks sāka sēt, Silarožu saimnieks neriskējis. Sinoptiķu prognozes aprīlim, līdz ar to lauku darbiem, ir daudz labvēlīgākas, tāpēc vakar kopā ar pieredzējušo traktoristu Aigaru Lāci dienas pirmajā pusē sākta lopbarības pupu sēja.

Ar šo Latvijā arvien populārāko lauksaimniecības kultūru paredzēts apsēt 50 hektāru. Aigars Stuglis saka: pat ja gaisa temperatūra naktīs noslīdētu zem nulles, pupām nosalšana nedraud, jo tās dzīvotspēju saglabā arī mīnus 6 grādos. Lopbarības pupas ir ļoti piemērotas, lai ievērotu augseku un ielabotu augsni. To sakņu sistēma dziļi irdina augsnes slāņus. Ja rudenī augu daļas iestrādā zemē, būtiski samazinās nepieciešamais minerālmēslu daudzums. Silarozēs jau kādu laiku pašu spēkiem ražo kombinēto lopbarību, un šajās dienās sēto pupu ražas daļa ietilps tās sastāvā.

Reģionālais laikraksts Staburags viesojies suņu audzētavā Zak de Lux Skrīveros.

Suņu audzēšana ir Tatjanas Pieles vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir «omes» godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. «Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,» stāsta Tatjana.

«Mēs labprāt atgrieztos Latvijā, bet šobrīd dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam,» saka seciete Baiba Klešnika. Jau vienpadsmito gadu viņa dzīvo Vācijā, kurp devusies līdzi savam vīram, vienam no Latvijas izcilākajiem handbolistiem Evaram Klešnikam. Arī viņu dēls Erlens nu jau spēlē rokasbumbu, un Baibas ikdiena tagad rit starp diviem sportistiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Baiba un Evars Vācijā dzīvo kopš 2004. gada — tad handbolists sportista karjeru izlēma turpināt ārzemēs, un Baiba nolēma doties vīram līdzi. «Esmu te iedzīvojusies,» saka viņa. «Sākumā bija grūti, jo vāciski nezināju neviena vārda. Tagad šeit jūtos kā mājās.»

Arī Baibas un Evara dēls Erlens, kuram ir deviņi gadi, Vāciju uzskata par savu dzimteni, jo citu viņš nepazīst — Vācijā viņš ir dzimis un audzis, viņa galvenā saziņas valoda ir vācu, Erlens tur iet skolā un tur dzīvo viņa draugi. «Protams, dēls runā un saprot latviski, un viņam ir Latvijas pilsonība,» stāsta Baiba. «Viņš labprāt ciemojas pie saviem vecvecākiem Aizkrauklē un Secē, viņam tur ļoti patīk, taču Erlens nav izrādījis nekādu interesi pārcelties uz Latviju pavisam. Mēs ar vīru labprāt atgrieztos, bet šobrīd mūsu dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam.»

Kokneses novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA Vecbebru muiža par Vecbebru muižas kompleksa — kungu mājas, klēts, staļļa, pagraba — iznomāšanu 30 gadiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Maijā novada pašvaldības rīkotajā izsolē pieteicās viens pretendents — nesen izveidotais uzņēmums Vecbebru muiža.

Kā liecina informācija Lursoft datubāzē, uzņēmums ar pamatkapitālu 1 eiro izveidots 2014. gada 9. oktobrī. Tas reģistrēts Bebru pagasta Tulpēs, un uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Imants Strads.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Turpinās augstskolu studentu projekta Radām novadam īstenošana. Saistībā ar to izveidots uzņēmums Paaris, kura produkts būs adīti cimdi no dabīgas aitu vilnas, ko darinās Pļaviņu novada adītājas, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Studentu uzņēmējdarbības konkurss sākās pirms gada, kad vairākas komandas sacentās par naudas balvu savas biznesa idejas īstenošanai. Tajā iesaistījās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas piecu jauniešu komanda, kurā ir pļaviņietis Oto Davidovs.

Projekta mērķis ir kādā no Latvijas novadiem divu gadu laikā radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, izveidojot jaunas darba vietas un piesaistot finansējumu. Uzņēmums Paaris izvēlējās Pļaviņu novadu.

«Jau sākumā mums bija skaidra ideja par sociālo uzņēmumu, kurā nodarbināsim pensionāres, dodot viņām iespēju papildus nopelnīt ar adīšanu, kas daudzām ir vaļasprieks. Izveidots cimdu dizains, pirmie paraugi, un tagad jāsāk aktīvi piesaistīt adītājas, lai varam nodrošināt preces apjomu realizācijai,» stāsta Oto Davidovs.

Pavisam drīz līdzās ievestajām zemenēm tirgū būs nopērkamas arī Latvijā audzētās, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Zināt, ar ko atšķiras poļu ogas no mūsējām?» jautā Dzintars Pugačovs, pieredzējis zemeņu audzētājs no Kokneses novada. «Mūsējās zemenes mutē izkūst, bet tādā poļu ogā kod gluži kā gurķī.» Dzintars rosās līdzās palielai plēves siltumnīcai, un tur leknie zemeņu stādi piebiruši baltajiem mazajiem ziediņiem, kuru vietā pēc vairākām nedēļām sārtosies sulīgas, sarkanas ogas. Vīrs teic — viņš tikai palīgos jaunajiem — meitas ģimenei —, kuri izdomājuši atsākt vecāku kādreizējo nodarbi. «Zemenes audzējām kādus divdesmit gadus, pirms astoņiem gadiem mainīju darbu, un jaunie pienākumi vairāk neļāva regulāri atlicināt tik daudz brīva laika, lai varētu darboties ar zemenēm,» stāsta Dzintars. «Pagājušajā gadā meitas ģimene nolēma atsākt audzēt, siltumnīcā iestādīja vairākas agrās šķirnes, un šovasar būs pirmā raža.» Patlaban ogas ir vienā siltumnīcā, taču jau šogad plānots paplašināt stādījumus.

Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts, gatavojoties jaunajai ražas sezonai, modernizējis saimniecību, iegādājies jaunu traktoru, vairākus uzkabes agregātus — frontālo iekrāvēju, kultivatoru. Pārmaiņas skārušas arī vairākas saimniecības ēkas, piemēram, nomainīts viens no šķūņa jumtiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šķūņa jumta, kā arī vārtu nomaiņa veikta par Zemkopības ministrijas piešķirto naudu saimniecības bāzes attīstības projektā. Lielais šķūnis — bioloģiski audzēto produktu novietne — līdz šim bija apjumts ar skaidu jumtu, uz kura stiprinātas šīfera plāksnes. Tās stipra vēja ietekmē bieži bojājās, veidojās caurumi, šķūnī novietotais nereti salija.

Institūta direktors Aivars Jermušs stāsta, ka saimniecības divi traktoristi agrāk visos lauku darbos izmantoja četrus dažādu izlaiduma gadu traktorus. Tos bieži nācās remontēt, kā likums, pašā karstākajā sezonas laikā.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Lai gan pēc Lauku tūrisma asociācijas datiem ceļotāju skaits lauku tūrisma mītnēs pieaudzis par 10%, kas norāda, ka nozare, kaut arī minimāli, taču lien ārā no pēckrīzes bedres, tomēr Aizkraukles reģiona uzņēmēji ir skeptiski un mēģina savas viesu mājas pārdot, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Tiek pārdots Kapteiņa krodziņš, Avoti, Vino Rosso, Rančo un citas viesu mājas.

«Ar katru gadu ir tikai sliktāk,» lūgts raksturot atpūtas nozarē notiekošo, teic Aizkraukles Kapteiņa krodziņa īpašnieks Raivo Stumbris, kurš šajā biznesā darbojas jau 25 gadus. «Jaunieši vairs nemāk atpūsties, grib tikai dzert. Līdz ar to burziņš ir, bet pirktspējas nav,» viņš stāsta. «Lielus pasākumus arī nav izdevīgi rīkot, jo, ja tas tomēr izdodas, tad nosedz vien cita neveik­smīga pasākuma izmaksas. Un līdz ar to vēlamās peļņas vienkārši nav.»

Pusgadu Aizkrauklē jau esošajiem diviem plastikāta logu izgatavotājiem un piegādātājiem pievienojies trešais — Kristapa Vorslava un Elvija Gulbinska uzņēmums Mūsu lodzinieks, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vai apstāklis — atvērt uzņēmumu dzimtajā pilsētā — nav traucējošs? Kristaps teic, ka tas drīzāk ir ieguvums un darbību veicinošs. Logu biznesā Kristaps ir gadu, Elvijs — aptuveni septiņus. Tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. Pirms atvērt savu uzņēmumu, jaunieši veikuši tirgus izpēti, secinājuši, ka viņu piedāvājumam būs arī pieprasījums. Atzīts, ka Aizkrauklē šāda profila biznesam joprojām ir auglīga vide, jo tālāk Rīgas, kā arī Jēkabpils virzienā konkurence būtiski pieaug. Idejas realizācijai bijis nepieciešams aptuveni pusgads.

Rēķinājušies pārsvarā ar savu kapitālu, maksimāli cenšoties iztikt bez kredītiem. Atrastas piemērotas telpas — Aizkraukles Purvciema rajonā.

Aizkrauklē pagājušajā nedēļā viesojās un ar novada domes vadību tikās firmas Jeld — Wen atbildīgās personas par Baltijas valstu un Somijas grupas uzņēmumiem, raksta reģionālais medijs Staburags.

Viens no lielākajiem durvju izgatavotājiem nopietni plānojot paplašināt Aizkraukles rūpnīcas.

Viesi ieskicējuši savas nākotnes ieceres paplašināt ražošanas apjomu. Šobrīd ražotās baltās durvis papildinās krāsainās, kā arī ārdurvju un verandas durvju ražošanas līnija. Līdz ar to tiktu nodrošināta pilna darba nedēļa esošajiem strādniekiem, jo pašlaik darbs norit tikai četras dienas nedēļā.

Ražošanas paplašināšana radītu arī ap 20 jaunu darba vietu. No pašvaldības durvju ražotāji nākotnē gribētu nodrošinātu smago automašīnu kustību rūpnieciskajā zonā. Domes vadība šajā jautājumā varētu būt atsaucīga, iekļaujot pārmaiņas terito­riālās attīstības plānā, raksta Staburags.

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

Aizkraukles novada dome šonedēļ nolēma pamestās jaunbūves Lāčplēša ielā 14 īpašniekam ķīnietim uzdot par pienākumu ēku nekavējoties nožogot un drīzumā veikt konservācijas darbus. Ja viņš to nedarīs, pašvaldība lems par ēkas piespiedu nojaukšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Izrādās, ka ēka Lāčplēša ielā 14, ko aizkrauklieši dēvē par graustu, juridiski ir jaunbūve ar 0,815 hekt­āru lielu zemes gabalu. Kādreiz tur bijis iecerēts bērnu centrs ar bērnu kafejnīcu. Savulaik būvatļauja bija izsniegta individuālajam uzņēmumam Rūķis, taču būvniecība pārtraukta 1993. gadā, un būvatļauja vairs nav pagarināta.

Īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagadējais īpašnieks ir ķīnietis Čengs Čens (Cheng Chen), kurš deklarēts Ozolnieku novadā. Viņš īpašumu Zemesgrāmatā reģistrējis 2014. gada jūnijā. Pašvaldību viņš esot informējis par ieceri ēkā ierīkot izstāžu zāli, tomēr, visticamāk, īpašums iegādāts, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju.

Šogad Aizkraukles uzņēmums Mikas M pirmo reizi dod iespēju vienkopus apskatīt un nogaršot gan jau zināmo produktu — zefīru, gan jaunāko produkciju — želejkonfektes. SIA Mikas M klātienē būs satiekams Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā Pārnovadu uzņēmēju dienā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aleksejs Kreipāns un Maksims Aņisimovs, bijušie Līvānu konditorejas firmas Adugs darbinieki, uzņēmumu Mikas M nodibināja 2002. gadā. Iepriekš viņu vadībā Aizkrauklē darbojās maizes ceptuve un makaronu ražotne Dole, bet Mikas M pamatuzdevums bija nodrošināt firmu Adugs ar kakao un balto glazūru. Ar tik specifiska produkta ražošanu Latvijā tajā laikā nodarbojās retais, un Līvānu uzņēmums glazūras savu izstrādājumu pārklāšanai ieveda no ārzemēm, galvenokārt no Polijas.

Tieši glazūru ražošana bija Mikas M vienīgais produkts daudzus gadus, un šobrīd izstrādātas vairāk nekā 30 receptes, piemērojot tās speciāli biezpiena sieriņiem, saldējumam, cepumiem un daudziem citiem produktiem. Viena klienta vietā 13 gadu laikā skaits palielinājies līdz vairākiem desmitiem, un tie ir daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Palielinājies arī darbinieku skaits no sākotnējiem pieciem līdz vairāk nekā 30.

Jaunbilstiņos, bijušās Bilstiņu muižas apkārtnē uzceltajā fermā, Bruno Cīrulis audzē paipalas. Šajā pavasarī pircējiem viņš piedāvā pilnībā izveidotu produktu, jo līdz ar nesen saņemto pirmā produkta iesaiņojuma partiju Koknesē audzēto paipalu olas nu var piegādāt veikaliem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biznesa pirmsākums rodams aptuveni pirms gada ar ideju par savu mazo uzņēmumu. Ražošanas ēka, kurā ir gan barības novietne, paipalu būri, apkures sistēma, birojs un dzīvojamā daļa, uzcelta, kā saka, uz līdzenas vietas, tāpēc pirms celtniecības varēja izplānot katru niansi. Akcentēta darba spēka resursu ekonomija — telpās ir vienlaidu grīda; putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, novietņu kopšana, cik iespējams, vienkāršota un automatizēta. Tādēļ šobrīd ar tūkstoš paipalām Bruno tiek galā samērā viegli un ātri.

Šobrīd tūkstoš paipalu dēj vidēji 500 olu dienā, savukārt maksimālā kūts ietilpība — 5 tūkstoši putnu. Paipalas šādu dētspēju saglabā līdz gada vecumam, tāpēc putni regulāri jāmaina un jāpapildina. Arī šajās dienās uz Koknesi dosies 500 jauno dējēju.