Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.
Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.
Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.
Fragments no intervijas
Ko varam darīt situācijā, kad ostas un tajās esošie termināļi būtībā konkurēs par pašmāju koksnes un tās izstrādājumu, kā arī graudu un kūdras produktu kravām?
Ja Krievija pilnībā tiks izslēgta no Eiropas tirdzniecisko darījumu kartes, tad ostās teju vai vienīgās lielās kravas būs pašmāju ražotie kokmateriāli, graudi un kūdra. Tas, ka šāda situācija Latvijā kļūs par realitāti, tika prognozēts (Krievija pakāpeniski visas savas kravas pārvirza uz savām ostām – Ustjlugu, Primorsku, Sanktpēterburgu) jau pirms daudziem gadiem, un arī par to ir stāstīts visiem satiksmes ministriem pēdējo 12 gadu laikā.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā no Baltijas valstu ostām pazudīs ne tikai Krievijas, bet arī Baltkrievijas kravas, un tieši tādēļ saasināsies konkurence par jebkuru kravu ne tikai starp Latvijas ostām, bet to vēl vairāk palielinās arī Klaipēdas osta, kura līdz šim pārsvarā strādāja ar Baltkrievijas kravām. Ostās esošie termināļi jau pašlaik būtībā krauj visa veida kravas, vienlaikus ir nepieciešama diversifikācija. Vēl viena iespēja, kuru sekmīgi izmanto it īpaši Ventspils un Liepājas ostās, ir jaunu ražotņu izveide un esošo paplašināšana, tādējādi radot ne tikai jaunas darba vietas, bet arī kravu apgrozījumu ostu termināļos, jo vairums ražotņu ražo ārvalstu noieta tirgiem. Tomēr kopumā būs jāmaina pieeja – jāsāk strādāt ar kravu īpašniekiem Eiropā un viņiem jāpiedāvā savi transporta un loģistikas pakalpojumi. Ja šāds mājasdarbs būtu izdarīts jau iepriekšējos gados, iespējams, kravu apjoma kritums Latvijas ostās būtu daudz mazāks vai pat tāda vispār nebūtu, un Latvija būtu, piemēram, konteineru pārvadājumu kartē.
Visu rakstu lasiet 19.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!