Sankciju liegums pārkraut Krievijas un Baltkrievijas naftas produktus raisījis jautājumus par Latvijas stividorkompāniju ar labu infrastruktūru un rezervuāru parku tālāko biznesa darbības modeli un pat izdzīvošanu.

Tādu ainu iezīmē nozares spēlētāji, jo līdzšinējais biznesa modelis vairs nevar strādāt un būs jāmeklē jauns. Lai arī Krievijas naftas pārkraušanas apjomi Latvijas ostās būtiski saruka pirms vairāk nekā 20 gadiem pēc tam, kad tika apturēta tās transportēšana pa cauruļvadiem uz Ventspils ostu, un vienlaikus sāka būtiski attīstīt ostas Baltijas jūras ziemeļdaļā Ustjlugā, Primorskā, tomēr naftas produktu tranzīta apjomi sāka sarukt 2016. gadā.

“Kamēr bija iespējas (līdz spēkā stājās sankciju liegums), tikmēr daudzi pircēji ieveda Eiropā naftas produktus no Krievijas, un tie glabājas daudzos ostās esošajos termināļos, tāpēc pagaidām situācija būs mierīga, taču kāda tā būs perspektīvā, ir grūti prognozēt,” situāciju vērtē biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis. Viņš norāda, ka rezervju jautājums ir iespēja, kuru var izmantot ne tikai tie termināļi, kuri pieder tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī tie, kuri strādājuši kā naftas produktu pārkrāvēji. Vienlaikus esošo rezervuāru izmantošanu par noliktavām ietekmēs glabājamo produktu cenas pasaules biržās. “Ir ienākušas kravas gan no Amerikas, gan Ķīnas, un ar mazākiem kuģiem pēc tam tiek vests uz citām Eiropas ostām, ir degvielas piegādes Ukrainai, bet šaurais pudeles kakls ir Lietuvas — Polijas robeža, kur mainās dzelzceļa sliežu platums, un dienvidu kaimiņi tur aizņēmuši visu tā pašreizējo kapacitāti,” uz jautājumu par termināļu darbu pašreizējos apstākļos atbild I. Landmanis.

Viņš atzīst, ka situācija Baltijas jūras austrumu krasta termināļos ir ļoti atšķirīga, piemēram, Klaipēdā, kur netālu ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un ir izeja uz Ukrainas apgādi, tā ir laba salīdzinājumā, piemēram, ar Tallinu. Diemžēl ir arī tādi termināļi, kuri īsti nezina pašreizējos apstākļos, ko darīt, jo kopējā termināļu jauda būtiski pārsniedz to pieprasījumu, kāds nepieciešams, lai apkalpotu iekšzemes pieprasījumu.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš atzīst, ka naftas tranzīta plūsma caur Latviju izsīka jau pirms daudziem gadiem, savukārt naftas produktu pārkraušana visus gadus ir bijusi. “Noteikti saglabāsies tie naftas produktu termināļi, kuri strādā ar to importu,” uz jautājumu, kuri termināļi ir labākā situācijā, atbild N. Krūmiņš.

Visu rakstu lasiet 7.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!