Biķernieku ielā, Rīgā durvis klientiem vērusi jauna "Pica Lulū" picērija. “Pica Lulū” Mežciemā ir uzņēmuma astoņpadsmitā picērija Latvijā, un ar tās atklāšanu, uzņēmums ieskandina savu trīsdesmit gades svinību gadu.

“Pilnīgi neticami, bet šogad “Pica Lulū” svin 30 gadu jubileju. Visai iespaidīgs skaitlis, ko varam atzīmēt ar 18. picēriju! Šo gadu laikā esam izveidojuši picu gaumi Latvijā. Un to mūsu picmīļiem nodrošinām, atbalstot vietējos pašmāju ražotājus, kas rūpējas par izejvielām mūsu picām,” atklāšanā uzsvēra viens no “Pica Lulū” dibinātājiem Elmārs Tannis.

Šī ir sešpadsmitā “Pica Lulū” Rīgā, vēl pa vienai picērijai atrodas Jūrmalā (Lielupē) un Ādažos.

"Pica Lulū" Mežciemā kopumā ieņem 218 kvadrātmetru lielu platību. Picērija varēs uzņemt līdz pat 60 klientiem vienlaikus, vasaras sezonā paredzēts izveidot arī āra terasi. Ģimeņu ērtībām restorāna telpās izvietots arī bērnu stūrītis.

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Picēriju tīkls Pica Lulū (SIA Later LTD) 2018.gadu noslēdzis ar 6,97 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29% vairāk nekā 2017.gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā tika atvērtas 5 jaunas picērijas – trīs picērijas Rīgā un pa vienai Jelgavā un Jūrmalā, gadu noslēdzot ar 16 picēriju tīklu Rīgā un Pierīgā.

Pērn tika iegādāti 10 motorolleri un 35 jaunas automašīnas, automatizēts un uzlabots pasūtījumu pieņemšanas, sagatavošanas un piegādes process, kā arī izveidota jauna mājas lapa.

Starp 2018.gada Pica Lulū prioritātēm bija investīcijas darbaspēkā, notika atalgojuma sistēmas pārskatīšana un darbinieku kompetences paaugstināšana. 2018.gadā Pica Lulū vidēji tika nodarbināti 293 darbinieki.

2019.gadā Pica Lulū atzīmē pastāvēšanas 25 gadus. Šajā gadā Pica Lulū plāno atvērt jaunas picērijas un ieviest jaunus klientu apkalpošanas risinājumus.

Lai noturētu darbiniekus, picēriju tīkls "Pica Lulū" papildina savu piedāvājumu klāstu ar pārtikas un saimniecības preču piegādi, informē uzņēmumā.

"Kā jau daudziem ēdināšanas uzņēmumiem, arī "Picai Lulū", pie esošās situācijas, ir krities apgrozījums un arī mums ir nācies aizvērt dažas picērijas uz nenoteiktu laiku. Rūpējoties par darbinieku noturēšanu, lai varētu nodrošināt komandai stabilas darba vietas, meklējam arvien jaunus risinājumus. Katra krīze liek uz visu paskatīties citām acīm. Uzņēmums ir izveidojis "Lulū Bodi", kur klientiem būs iespēja atrast nepieciešamākās pārtikas un saimniecības preces ikdienai", informē "Pica Lulū" direktore Maija Zariņa.

LASI ARĪ: Dzīvot par 20 procentiem garšīgāk

Sekojot koronavīrusa izplatībai un novērojot, ka cilvēki izvairās no uzturēšanās sabiedriskās telpās, par ko liecina arī pieaugošais piegādes apjoms uz mājām un birojiem, Pica Lulū pieņēmusi lēmumu pasūtījumus var veikt tikai caur mājaslapu, uzreiz veicot apmaksu,

"Pieaugot darba apjomam mūsu 17 picērijās un redzot vīrusa "COVID-19" izplatības situācijas nopietnību, pieņēmām lēmumu par pāreju uz bezkontakta norēķinu darījumiem, lai pasūtījumu maksimāli ātri un droši atdotu klientam. Tādējādi, lai pasūtītu picu uz biroju vai mājām, vispirms mājaslapā jāveic priekšapmaksa. Secinājām, ja klientam, saņemot picu mājās vai birojā, jāmaksā skaidrā naudā, vai izmantojot bankas termināli, tas aizņem vairāk laika un lieki paildzina savstarpējo kontaktu ar mūsu darbinieku. Tāpat ir izstrādāta droša bezkontakta pasūtījuma nodošana klientam - pasūtījumu atstājot uz īpaša paliktņa pie namdurvīm, iepriekš informējot klientu par piegādes tuvošanos. Uzņēmums ļoti atbildīgi izturas pret visiem piesardzības ieteikumiem, un rūpes par darbinieku un klientu drošību ir pirmajā vietā," stāsta Pica Lulū direktore Maija Zariņa.

Picērijas «Pica Lulū» pārvaldītājs un franšīzes turētājs «Later LTD» investējis 40 000 eiro jaunas mobilās lietotnes un «picu pogas» izveidē, pastāstīja kompānijas direktore Maija Zariņa.

Viņa sacīja, ka jaunā «Pica Lulū» mobilā lietotne un «picu poga» būs pieejamas šogad novembra beigās vai decembra sākumā. Zariņa skaidroja, ka mobilā lietotne un «picu poga» būs saistītas.

Plānots, ka jaunais risinājums paātrinās klienta pasūtījuma procesu - klients ar pāris «picu pogas» klikšķiem varēs veikt pasūtījumu, ko saņems 49 minūšu laikā uz norādīto adresi. Viņa piebilda, ka «picu pogu» varēs iegādāties «Pica Lulū» mājaslapā par 15 eiro, veicot pirmo pirkumu.

Paredzēts, ka «picu pogā» saglabāsies veiktais pasūtījums. «Ja klientam patika iepriekš veiktais pasūtījums, ar pāris klikšķiem «picu pogā» saņems to pašu pasūtījumu, ko veica iepriekš,» sacīja Zariņa. Lai izvairītos no situācijas, kad «picu poga» tiek netīšām nospiesta, pasūtījums būs jāapstiprina viedtālrunī, proti, ja pasūtījums viedtālrunī netiks apstiprināts, pasūtījums netiks piegādāts.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Šā gada 14.oktobrī negaidīti mūžībā devies viens no SIA Later LTD, Pica Lulū dibinātājiem un valdes locekļiem Kaspars Sūniņš, informē SIA Later LTD mārketinga vadītāja Zane Vītola.

Pirms 25 gadiem kopā ar labiem draugiem Pēteri Ruģeli un Elmāru Tanni tika dibināts uzņēmums SIA Later LTD, gadu vēlāk sāka darboties Pica Lulū. Pa šiem gadiem, ko puiši salīdzina ar laulību, kopā izveidots viens no lielākajiem picēriju tīkliem, un paši kļuvuši kā viena liela ģimene.

Kaspars dzimis 1970. gada 19. martā Talsos, bija aktīvs, neatlaidīgs un ar īstu kurzemnieka raksturu, mīlēja baudīt ne tikai gardus ēdienus un dzērienus, bet katru dzīves dienu, viņu raksturo līdzgaitnieki.

Atvadīšanās no Kaspara Sūniņa notiks 2018. gada 18.oktobrī plkst. 15, Rīgas krematorijā.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ministru kabinetu pārskatīt iecerētos dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu tikai Covid-19 krīzes tieši skartajām nozarēm un uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums rudenī bijis vismaz 20%, nevis 50%.

LRB vērš uzmanību, ka ne visās nozarēs apgrozījuma samazinājums rudens sezonā ir saistīts ar ārkārtējo situāciju un pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem, bet biznesa ciklu vai sezonalitāti.

"Krīzes situācijā, kad uzņēmējiem jau tā trūkst stabilitātes un skaidrības par nākotni, nedrīkst mainīt spēles noteikumus un lauzt iepriekš dotos solījumus. Iepriekš Ekonomikas ministrija solīja, ka primāri atbalstīti tiks uzņēmumi, kuru darbību tieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija, nevis, piemēram, sezonalitāte. Tāpat tika plānots, ka atbalstu saņems visi uzņēmumi kuru apgrozījuma kritums pret vasaru būs 20%. Tāpēc ir nesaprotami, kāpēc valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu nostāju un pieņēmusi lēmumu atbalstīt pilnīgi visas nozares un uzņēmumus, turklāt apgrozījuma kritumam pret vasaru ir jābūt vismaz 50%," norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Sociālo mediju stratēģe Jurita Krūma pirms nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem pārcēlusies uz dzīvi Liepājā un 12 kvadrātmetru dzīvoklī iekārtojusi dzīvesvietu sev un kaķim Otto.

Viņa biznesa portālam db.lv stāsta par savu minimālisma dzīvesstilu.

«Par Liepāju es fanoju jau aptuveni četrus gadus. Šī pilsēta man asociējas ar atklāto jūru, kas ir totāli citādāka kā Rīgā. Līdz ar to - visi kas fano par Rīgas jūrmalu, viņi laikam nav bijuši Liepājā,» saka J. Krūma. Sievietei bijis rituāls reizi pusgadā atvērt sludinājumu portālu ss.com un paskatīties, vai pieejams kāds dzīvoklis Liepājā. J. Krūmas dzimtā pilsēta ir Rēzekne, tāpēc ar Liepāju, izņemot dažus draugus, viņai iepriekš nebija nekādas saistības.

«Pēdējo desmit gadu laikā kopš pārvācos no Rēzeknes uz Rīgu biju mainījusi dzīvesvietas aptuveni divpadsmit reizes. Esmu diezgan mobila savā dzīvesveidā. Nolēmu, ka jāriskē. Bija sajūta, ka iepriekšējā dzīvesvietā Purvciemā biju iesēdējusies.Sākumā domāju dzīvokli pirkt. Ja salīdzina ar Rīgu, tad Liepājā dzīvokļi ir gandrīz par sviestmaizi. Esmu tas jaunietis, kurai nav iekrājumu. Līdz ar to nopirkt dzīvokli Rīgā par 50 000 – 70 000 eiro ir nereāli. Atbraucu uz Liepāju apskatīties vienu konkrētu dzīvokli, bet par laimi banka kredītu tam nepiešķīra. Es esmu diezgan spontāna un impulsīva.Tāda bija arī pārcelšanās uz Liepāju – pirmdien apskatīju īres dzīvokli un ceturtdien jau parakstīju līgumu, ka es dzīvošu šeit,» pastāsta sieviete.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Rūdītais šovu pavārs Elmārs Ronalds Tannis sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" restorānu īpašniekiem novēl rindas un lielu noslogojumu, kas iespējams tikai ar vēl labāku servisu un par 20% garšīgāku ēdienu

Šķiet, ka arī pats Elmārs Tannis, nemiera gara urdīts, centies dzīvot par 20% garšīgāk. Viņš, ieradies no Kanādas, izbaudījis raibu buķeti Latvijā 27 gadu garumā. Pēc plaukstoša patosa restorānu biznesā, šovos un kulinārijas raidījumos treknajos gados viņš, kā jau visi, nesaudzīgi tika iesviests krīzes melnajā caurumā, un tas, pēc paša pavāra vārdiem, kārtīgi uzšāva pa dupsi ar finansiāli un morāli graujošām sekām.

Tomēr "Pica Lulū" veiksmīgi atguvās un šo gadu aizvada savas 25 gadu jubilejas zīmē.

No citiem restorāniem gan Elmārs Tannis ir pagājis nostāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa sapņotāja dabā iestājies klusums.

"Mans favorīts Rīgā šobrīd ir restorāns "The Catch"," viņš atzīst žurnālam "Dienas Bizness".

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.