Sociālo mediju stratēģe Jurita Krūma pirms nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem pārcēlusies uz dzīvi Liepājā un 12 kvadrātmetru dzīvoklī iekārtojusi dzīvesvietu sev un kaķim Otto.
Viņa biznesa portālam db.lv stāsta par savu minimālisma dzīvesstilu.
«Par Liepāju es fanoju jau aptuveni četrus gadus. Šī pilsēta man asociējas ar atklāto jūru, kas ir totāli citādāka kā Rīgā. Līdz ar to - visi kas fano par Rīgas jūrmalu, viņi laikam nav bijuši Liepājā,» saka J. Krūma. Sievietei bijis rituāls reizi pusgadā atvērt sludinājumu portālu ss.com un paskatīties, vai pieejams kāds dzīvoklis Liepājā. J. Krūmas dzimtā pilsēta ir Rēzekne, tāpēc ar Liepāju, izņemot dažus draugus, viņai iepriekš nebija nekādas saistības.
«Pēdējo desmit gadu laikā kopš pārvācos no Rēzeknes uz Rīgu biju mainījusi dzīvesvietas aptuveni divpadsmit reizes. Esmu diezgan mobila savā dzīvesveidā. Nolēmu, ka jāriskē. Bija sajūta, ka iepriekšējā dzīvesvietā Purvciemā biju iesēdējusies.Sākumā domāju dzīvokli pirkt. Ja salīdzina ar Rīgu, tad Liepājā dzīvokļi ir gandrīz par sviestmaizi. Esmu tas jaunietis, kurai nav iekrājumu. Līdz ar to nopirkt dzīvokli Rīgā par 50 000 – 70 000 eiro ir nereāli. Atbraucu uz Liepāju apskatīties vienu konkrētu dzīvokli, bet par laimi banka kredītu tam nepiešķīra. Es esmu diezgan spontāna un impulsīva.Tāda bija arī pārcelšanās uz Liepāju – pirmdien apskatīju īres dzīvokli un ceturtdien jau parakstīju līgumu, ka es dzīvošu šeit,» pastāsta sieviete.
Šo mazo dzīvokli izdevies atrast, atlasot sludinājumus no lētākajiem līdz pat dārgākajiem. Tādi, kuros nebija ne virtuves, ne apkures netika skatīti, taču piedāvājumos bija divi dzīvokļi, katrs 12 kvadrātmetru lielumā. J. Krūma izvēlējusies šo, jo tas bijis pateicīgāks remontam, kuru vēlāk veica pati. «Daži draugi bija sašutuši un teica, ka cietuma kameras Norvēģijā ir lielākas nekā šis dzīvoklis. Brīnījās, kā es šeit dzīvošu, teica, ka man būs klaustrofobija. Es pilnīgi atklāti varu teikt, ka šeit jūtos ļoti komfortabli, bet tas nenozīmē, ka šeit grasos dzīvot visu savu dzīvi.»
J. Krūma ir uzņēmēja un pirms trīs gadiem izveidojusi savu sociālo mediju aģentūru SIA «WWWOLF». Starp uzņēmuma klientiem ir «Pica Lulū», «Altum»,«Westkredit» un citi. «Cilvēkiem smejoties es saku, ka es pelnu naudu, sēžot «Facebook». Viens no noteikumiem, veidojot savu uzņēmumu, bija, ka varu strādāt jebkur. Man nav jābūt noteiktā birojā, jo strādāju pie jūras, veikala stāvlaukumā, kafejnīcās un citās vietās.»
#1/32
«Es daudziem stāstu par to, kā es dzīvoju, lai cilvēkiem pašiem būtu iedvesma veidot savu dzīvi tā, kā viņi vēlas. Nav jādzīvo milzīgos dzīvokļos, jāmaksā šausmīgie kredīti un jāapaug ar mantām.»
#2/32
Jurita uzskata, ka Liepāja ir lieliska pilsēta vienpašiem, pilsēta patstāvīgiem cilvēkiem.
#3/32
#4/32
#5/32
Jurita stāsta, ka pārsvarā kaimiņos dzīvo četru tipu cilvēki – ģimenes, studenti, vienpaši un cilvēki no nelabvēlīgiem apstākļiem.
#6/32
#7/32
Arī kaimiņos atrodas šāda paša izmēra dzīvokļi.
#8/32
#9/32
Ar kaķi Otto Jurita iepazinās kāpņutelpā.
#10/32
Vienīgā reize, kad Juritai šķita, ka telpa ir par šauru, bija, domājot par kaķi.
#11/32
Kopējās dzīvokļa izmaksas veido: 80 eiro īrei, 30 eiro komunālajiem maksājumiem un 15 eiro elektrībai.
#12/32
Dzīvoklī nav veļasmašīnas, ledusskapja un plīts. Jurita ir gandrīz 90% vegāne un cenšas pirkt lietas, kuras nav jāgatavo. Viņa izmanto veļas mazgātavas pakalpojumus.
#13/32
«Dzīvoklis bija salīdzinoši labā stāvoklī, vajadzēja pielīmēt dažas atlīmējušās tapetes un uztaisīt ģenerālo tīrīšanu. Domāju, ja es dzīvošu tādā šaurībā, tad man jābūt tā, kā man patīk. Plēsu nost tapetes un apakšā bija raibs krāsojums.»
#14/32
#15/32
Jurita demontējusi iebūvējamo skapi, kas bija veidots no skaidu plāksnēm.
#16/32
Sieviete cenšas tikt vaļā no liekajām mantām. Lielākais izaicinājums būs samazināt arī garderobi.
#17/32
Jurita iesaka, ka pirms dzīvokļa izvēles uz lapiņas prioritārā secībā ir jāsaraksta savas vēlmes.
#18/32
«Patiesībā cilvēkam vajag ļoti maz. Mēs esam spējīgi izdzīvot tik dažādos apstākļos un mantas nav galvenais. Ir forši pārvākties uz pilsētu, kurā ir viss cits nemateriālais,» saka Jurita Krūma.
#19/32
Jurita ir minimālisma stila piekritēja.
#20/32
«Man bija svarīgi, ka no dzīvokļa paveras labs skats, jo pašu dzīvokli var izremontēt, kā arī novietojums pilsētā. Es varētu dzīvot vēl uz pusi mazākā dzīvoklī, ja vien tas atrodas pilsētas centrā.»
#21/32
«Man ļoti patīk zaļi augi un kaut kā atradām līdzsvaru. Kaķim netraucē un es varu priecāties, ka zeme nav izkasīta.»
#22/32
Ne tikai mazās telpas Juritai iemācījušas, kā mantas efektīvi izvietot, bet arī kaķis. Kādreiz viņai šķita, ka kaķi jāizmāca par cilvēku, bet beigās sapratusi, ka tas ir pilnīgi lieki un jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Tā vietā viņa dzīvokli mēģina pielāgot kaķim.
#23/32
Sieviete mantas iesaka sašķirot trīs kaudzēs – nevajadzīgās, vajadzīgās un tādas, kuras, iespējams, nepieciešamas.
#24/32
«Kārtojot es par katru lietu domāju, vai pēdējā gada laikā esmu to lietojusi, kādu funkciju tā pilda manā dzīvē. Bieži vien pērc pirkšanas pēc, sajūtas dēļ, ne tāpēc, ka funkcionāli un estētiski to lietu vajag.»
#25/32
«Ļoti maza telpa ir lielisks pārbaudījums, tāpēc es šo saucu par eksperimentu, kuram noteikti būs kaut kāds gala termiņš.»
#26/32
«Skatos video un lasu par to, kā cilvēki pārvērtē savu dzīvesstilu. Nav obligāti jādzīvo ar diviem krekliņiem un vienu bikšu pāri, bet jāpieslēdz apziņa, ko mēs pērkam ikdienā un vai tas tiešām ir vajadzīgs.»
#27/32
«Šis bija perfektais variants, jo es varētu īrēt arī kaut ko plašāku, dārgāku un dzīvot labvēlīgākā mājā, bet man nav vajadzīgi plašumi un eiro remonts.»
#28/32
«Kad es šeit ievācos, tad dzīvoklī bija liels dīvāns, paklājs un skapis. Masīvu mēbeļu dēļ dzīvoklis izskatījās mazāks.»
#29/32
Juritai grāmatas ir ļoti svarīgas, jo viņai patīk lasīt. Nolemts, ka tās var izvietot koka kastēs.
#30/32
#31/32
#32/32
«Augi tualetē ir ielikti, nevis tāpēc, ka smuki izskatās, bet tā bija glābšanas misija. Es domāju, ka drīzumā nopirkšu trepes, lai kaķis var uz kastēm kāpt.»
