Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Ekonomikas ministrija šodien, 4.decembrī, informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācija pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šī gada š.g. 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis gala lēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Anetes Frīdenšteinas - Brīdiņas sniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras valdes sēdi 2007.gada 6.februārī.

Privatizācijas aģentūras valde nolēma:

-Apstiprināt valsts zemesgabala Aizkraukles rajonā, Skrīveru pagastā, Skrīveros, Daugavas ielā 97, privatizācijas paziņojumu;

-Apstiprināt zemesgabala domājamo daļu privatizācijas paziņojumu:

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1569/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1237/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1194/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1135/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 947/62135 domājamās daļas;

Nolēma:

-Nodot privatizācijai valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu Rīgas rajonā, Carnikavas novadā, Gauja, Salūts 5.Sektors 29 un platību 0,076 ha;

2007.gada 4.janvāra valdes sēdē Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusinodot privatizācijai vairākus valsts objektus, Db.lv informēja Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.

Sēdē PA valde nolēmusi:

-Akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanau privatizācijai, nodot privatizācijai šādus valsts objektus:

1.Nekustamais īpašums Bauskas rajonā, Bauskā, Rīgas ielā 3;

2.Nekustamais īpašums Liepājas rajonā, Grobiņā, Lielajā ielā 72;

3.Administratīvo ēku, saimniecības ēku, divus šķūņus, pagrabu un tiem piekrītošo zemesgabalu Liepājā, Cietokšņa ielā 4;

-Apstiprināt valsts zemesgabala Rīgā, Zentenes ielā 21, 908/54338 domājamo daļu privatizācijas paziņojumu;

Nolēma noslēgt pirkuma līgumu:

-ar Pāvelu Kravcovu kā ar pirmpirkuma tiesīgo pretendentu, kurš atbilstoši privatizācijas paziņojuma nosacījumiem apliecinājis gatavību privatizēt valsts zemesgabala Rīgā, Hospitāļu ielā 8, 913/62135 domājamās daļas;

Līdz 2006. gada 1.septembrim jebkurai fiziskai vai juridiskai personai bija iespēja pieteikties uz valsts vai pašvaldību īpašuma objektu (ēku un kapitāla daļu), un zemes gabalu privatizāciju. Noteiktajā termiņā ierosinājumu par SIA Cēsu tirgus kapitāla daļu nodošanu privatizācijai iesniedza tikai viens pretendents – sabiedrība ar ierobežotu atbildību BMS Tehnoloģija, Db.lv informēja Cēsu dome.

Visas SIA Cēsu tirgus kapitāla daļas pieder Cēsu domei.

Pašvaldībai no pieteikumu iesniegšanas termiņa noslēguma brīža bija četru mēnešu laikā jāizskata privatizācijas ierosinājumi un jāpieņem lēmums.

Ir tikai divi iespējamie lēmumi, kādus pašvaldība varot pieņemt pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājuma sakarā – pirmkārt, nodot objektu privatizācijai, otrkārt – noraidīt priekšlikumu.

Pētot citu pašvaldību pieredzi ierosinājumu noraidīšanas gadījumā par pašvaldībām piederošajiem tirgiem, atklājies, ka Ventspils pilsētas dome noraidījusi priekšlikumu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka privatizācijai ierosinātais objekts ir kultūrvēsturiskais mantojums, savukārt, Saldus pašvaldība savā gadījumā noraidījumu pamatojusi ar dabiskā monopola faktu.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Pietiekami ilgu laiku dzirdējām dažādu politiķu un amatpersonu prātojumus par to, ka nenāktu par skādi sarunāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, it īpaši Eiropas Komisiju (EK), lai tā savulaik aizlienētos miljardus Latvijai ļauj sākt atdot kaut kad vēlāk, nevis paredzētajā termiņā. Vēl jo vairāk - bija dzirdami skaļi apgalvjumi, ka EK taču ir pragmatiski, reāli domājoši, saprātīgi cilvēki, kuriem vienkārši vajagot paskaidrot, ka nepiekāpšanās šakā gadījumā nozīmētu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, un diez vai tas ir viņu interesēs.

Tomēr pietika aizdevēju pārstāvjiem paviesoties Rīgā burtiski dažas pirmās stundas, lai mūsu valdības pārstāvji nāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka diez vai šāda parāda atdošanas termiņa pagarināšana vispār ir Latvijas interesēs. Tādējādi visi iepriekšējie stāsti par šā termiņa pagarināšanas neizbēgami pozitīvo efektu ir bijuši vai nu populistiskas, vai arī sabiedrību iemidzinošas pasakas. Jāņem vērā, ka mūsdienu pasaulē grūti ir atrast, kādu, kurš var aizdot vai iedot naudu, vienkārši noceļot pirmos piecus centimetrus no naudas kaudzes kādā ļoti lielā seifā. Proti, EK rīcībā nav lādes ar naudu, no kuras izlīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Ieilgusi SIA Rīgas nami, kuru pamatkapitālā kino Rīga ēkas un zeme ieguldāma, pamatkapitāla palielināšana un īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Saskaņā ar pērnā gada 6. jūnijā pieņemto Rīgas domes lēmumu, par ko Db jau vēstīja (30.05.2006.), viens no SIA Kinoteātris Rīga aktīviem - ēka Elizabetes ielā 61 un ar to funkcionāli saistītais zemes gabals 2804 m2 platībā ieguldāms SIA Rīgas nami pamatkapitālā, attiecīgi to palielinot.

Turklāt šī nekustamā īpašuma vērtība jānosaka ekspertiem, jo 2004. gada nogalē vērtējums netika veikts un SIA Kinoteātris Rīga reģistrētais pamatkapitāls tika noteikts tikai 159 800 Ls apmērā.

Ir privatizētājs

Db rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pērnā gada 31. augustā, proti, pēdējā dienā, kad, saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, bija iespējams iesniegt valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas pieteikumus, Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē iesniegts ēkas un zemes Elizabetes ielā 61 privatizācijas pieteikums.

To iesniedzis viens no telpu nomniekiem - SIA Zinātniski pētnieciskais institūts Baltic aktiva plus. Šīs SIA nomātajās telpās esošā kopēšanas centra skatlogā jau ievietots paziņojums par to, ka tiek pārdoti Kinoteātra Rīga privatizācijas dokumenti ar pirmpirkuma tiesībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien nolēma pagarināt pagājušā gada decembrī pieņemtajā lēmumā noteikto Parex bankas saistību izpildes ierobežojumu termiņu līdz 2010. gada 30. jūnijam, informēja FKTK.

Tā nolemts, jo bankas rīcībā nav pietiekami likvīdo resursu, lai varētu patstāvīgi bez papildus valsts atbalsta veikt finanšu operācijas pilnā apmērā bez saistību izpildes ierobežojumiem.

Komisija atzīmē, ka lēmumā minētie noguldījumu debetēšanas ierobežojumi attiecas uz tiem noguldījumiem, kas atradās bankā līdz pērnā gada 1.decembrim. Klientu skaits, kurus skar ierobežojumi ir būtiski sarucis - ieviešot bankai noteiktos ierobežojumus šādu klientu skaits bija aptuveni 3 tūkstoši, uz šā gada 30. jūniju, kad tika pagarināti spēka esošie ierobežojumi – aptuveni 1300 un šobrīd šādu klientu skaits nepārsniedz 700. Kopējais bankas noguldītāju skaits ir vairāk nekā 240 000.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), balstoties uz SIA NCC Konstrukcija iesniegumu, izvērtēs iespējamos pārkāpumus sanatorijas Ķemeri privatizācijā, kā arī valsts amatpersonu bezdarbību, neveicot privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, norādīts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

SIA NCC Konstrukcija šā gada aprīlī vērsās ar iesniegumu KNAB, norādot uz sanatorijas Ķemeru privatizācijas līguma noteikumu neizpildi.

«Jau vairākkārt ir paustas šaubas par Ominasis Latvia veikto ieguldījumu apjomiem un privatizācijas līguma neizpildi. Taču ne VAS Privatizācijas aģentūra, ne arī Ekonomikas ministrija nav veikuši atbilstošas darbības, lai veicinātu šī līguma nosacījumu izpildi un sanatorijas nodošanu ekspluatācijā. Tas norāda uz VAS Privatizācijas aģentūra, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonu acīmredzamu bezdarbību. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi aizdomīgi pretimnākoša gan attiecībā uz privatizācijas līguma termiņu pagarināšanu, gan uz privatizācijas nosacījumu neizpildi,» norāda SIA NCC Konstrukcija valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Šodien, 2.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Db.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību MLO privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparkskapitāla daļas paredz noraidīt SIA JS Riska vadības grupa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparks.

Rīgas dome atkal prasīs pagarināt termiņu privatizācijas procesa pabeigšanai.

Lai gan līdz šā gada beigām atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam jāizskata visi iesniegtie privatizācijas ierosinājumi, Rīgas dome vēl nav tikusi galā ar 21.8 % (2443) ierosinājumu. Kā norāda par privatizācijas procesu atbildīgais Īpašuma departaments, šie ierosinājumi nav izskatīti objektīvu iemeslu dēļ. Tādēļ šobrīd tiek gatavota Rīgas mēra Nila Ušakova vēstule Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar lūgumu iesniegt Saeimai likumprojektu, ar kuru Rīgas pašvaldībai tiktu pagarināts privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles (PLL) ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.

Ģenerālprokurors informēts par šo «zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī par to, ka, «lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos». Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu, ziņo portāls Pietiek.com.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.