Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Līdz ar pieaugošo haosu Rīgas ielās, kas saistīts ar centra ielu remontdarbiem, rodas jautājums, kā tie tiek plānoti

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante uz jautājumu, kā Rīgā tiek plānoti ielu remontdarbi un kā izvēlētas ielas, kuras jāremontē pirmās, skaidro, ka darbi tiek plānoti faktiski piecus gadus uz priekšu. Savukārt katru gadu pirms nākamā budžeta veidošanas departaments iesniedz sarakstu ar ielām, kurās nepieciešami remontdarbi. «Gala sarakstu apstiprina Rīgas domes sēdē deputāti, departaments tikai plāno. Gadā tiek piešķirts aptuveni septiņu miljonu eiro liels finansējums. Tiek veikti plānveida remontdarbi, tādi kā šobrīd Lāčplēša, Brīvības un Juglas ielā. Savukārt citviet tiek veikta tikai ielu seguma atjaunošana, kā arī tiek labota infrastruktūra. Kā tas, piemēram, notika Vanšu tilta gadījumā, kad tika veikta frēzēšana,» skaidro I. Dimante. Tāpat viņa uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā Satiksmes departaments piekopj jaunu pieeju attiecībā uz ielu remontdarbiem. Proti, ielas tiek remontētas konkrētos rajonos. Aizpagājušo gadu tās bija Pārdaugavas ielas, pērn – ielas ap Daugavu, bet šogad intensīvi remontdarbi noris pilsētas centra maģistrālajās ielās. «Tika pieņemts lēmums labot visu posmu uzreiz, jo tad neērtības autovadītājiem būtu tikai vienu gadu,» piebilst I. Dimante.

Rīgā «burtiski nākamnedēļ» sāksies Brīvības ielas remonts starp Bruņinieku ielu un VEF tiltu, līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lēnāku satiksmi, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Kā citus lielākos šovasar plānotos remontdarbus Jakrins nosauca darbus Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī un Salu tilta rekonstrukcijas otro kārtu.

Jakrins uzsvēra, ka remontdarbi tiks organizēti tā, lai maksimāli nodrošinātu kustību sabiedriskajam transportam, bet arī privātā transporta lietotājiem ielas būšot izbraucamas.

Ierēdnis cer, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi un noteiktajos termiņos, turklāt būvnieki arī spēs nodrošināt jēdzīgu darbu organizāciju. Konkursi par darbu veikšanu ir noslēgušies, «cipari ir fiksēti» un sadārdzinājumiem nevajadzētu būt, piebilda Jakrins.

Tikmēr opozīcijā esošās Vienotības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir vērsies pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika ar prasību nekavējoties sasaukt ārkārtas sēdi par apjomīgajiem ielu remontdarbiem Rīgā.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

10.marta vakarā ap plkst. 21 sāksies ūdensvada komunikāciju un arī kanalizācijas vadu remontdarbi Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu krustojumā, kuru dēļ noteikti ievērojami satiksmes ierobežojumi, informē Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Šie darbi turpināsies līdz 19. martam, ūdensapgādes padeves pārtraukumi nav paredzēti. Braucējiem jāņem vērā, ka remontdarbu laikā šajā krustojumā tiks ierobežota satiksme visos virzienos, jo remontdarbi tiks veikti minēto ielu krustojuma vidū.

Remontdarbi turpināsies arī nakts laikā, līdz ar to var tikt pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis. Remontdarbu laikā šo ielu apkaimē iespējama ūdens uzduļķošanās.

Rīgā, Brīvības ielā kopš 5.jūnija uzsākti siltumtrases izbūves darbi Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas krustojuma līdz Matīsa ielas krustojumam, Brīvības ielas posmā no Cēsu ielas krustojuma līdz Pērnavas ielas krustojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka būvdarbi tiks veikti brauktuves vidusdaļā līdz ar to transportlīdzekļiem tiks nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā. Savukārt uz Gaisa tilta pa tramvaja sliedēm centra virzienā tiks atļauta tikai sabiedriskā transporta kustība. Remontdarbi šajā posmā plānoti līdz jūlijam.

Fotogrāfijas raksta galerijā!

LASI VĒL:

Rīgā sākas apjomīgi ielu remontdarbi

Vienots stils visas ielas garumā, dzīvības piepildīti skvēri, ērtāka iekāpšana sabiedriskajā transportā - tās ir tikai dažas izmaiņas, kas ieskicē Barona ielas jauno seju, ko ar lielu nepacietību gaida ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Pašreizējo neērtību fonā procesā iesaistītie sola, ka 2017. gadā galvenie remontdarbi būs pabeigti. Tad par Rīgas galveno tirdzniecības un izklaides vietu varētu kļūt nevis tirdzniecības centri Alfa vai Spice, bet vesela iela, otrdien raksta laikraksts Diena.

Barona ielas pārveidē iesaistījusies arī pieredzes bagātā ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Viņa Dienai ar iedvesmu klāsta daudzās idejas, ko iecerēts iestrādāt līdz ar ielas rekonstrukciju. Bruģis, kas tiks ieklāts ietvēs, ir speciāli dizainēts Barona ielai, un tam ir dots pat īpašs nosaukums – Bruģis Barons. Tas ir līdzīgs tam, ko var redzēt pie Dailes teātra, tomēr tā virsmas apstrāde ir pavisam citāda. H. Gūtmane uzsver, ka šajā projektā liels uzsvars tiek likts uz vietējo produktu un vietējiem cilvēkiem. Ne tikai bruģis tiek ražots Latvijā. Patlaban tiek attīstīta sadarbība ar vietējiem dizaineriem, un paredzēts, ka ielai ērtību radīs viņu veidotās ārtelpu mēbeles.

Otrdien, 29. augustā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā Satiksmes departamenta vadību un speciālistiem pārbaudīja remontdarbu gaitu pilsētas centra ielās, secinot, ka kopumā darbi norit pēc plāna un ar objektu nodošanas termiņiem aizkavēšanās nav gaidāma.

Pilsētas mērs uzdeva būvniekiem, sadarbībā ar domes Satiksmes departamentu, jau tagad sākt gatavoties nākamajā gadā plānotajiem ielu remontiem.

«Galvenais, ka visi darbi norit pēc principa – vispirms nomainām komunikācijas, tad ieklājam asfaltu. Būvnieki šogad strādā daudz labāk nekā pagājušogad. Taču nepārdomātu momentu satiksmes organizācijā netrūkst. Tā kā būs pie kā piestrādāt pirms jaunās sezonas sākuma,» saka N.Ušakovs.

Atsevišķās vietās, īpaši Stabu ielā, tika konstatētas nepilnības satiksmes organizācijā, nodrošinot drošu gājēju kustību. Satiksmes departaments šobrīd ir konstatējis pārkāpumus 20 būvdarbu vietās, par ko remontu veicējiem tiks uzlikts naudas sods – apmēram 700 eiro apmērā par katru pārkāpumu. Būvnieki solīja nepilnības tuvākajā laikā novērst.

Formālā prasība atjaunot plašāku seguma daļu pēc rakšanas darbiem neatrisinās ietvju un brauktuvju seguma deformācijas problēmas Rīgas ielās, sacīja telekomunikāciju operatora Lattelecom Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.

«Šajā jautājumā lielāka uzmanība jāpievērš tieši pareizai būvniecības darbu laika plānošanai un efektīvai kvalitātes prasību izpildei saskaņā ar tiesību aktos jau noteiktajām saistībām, neuzliekot komunikāciju īpašniekiem papildu formālus pienākumus. Kvalitatīvai darbu izpildei visbiežāk traucē ierobežotie termiņi,» sacīja Meisītis.

Viņš arī norādīja, ka jau patlaban, veicot darbus, kas saistīti ar ielas seguma uzlaušanu vai transporta būvju elementu aizņemšanu, komunikāciju turētājiem jāievēro Vispārējie būvnoteikumi, kā arī Rīgas domes saistošie noteikumi, kas nosaka ielu seguma atjaunošanas apjomu, izpildes tehnoloģiju un ceļa seguma atjaunošanas konstrukciju un izslēdz iespēju patvaļīgi izvēlēties un veikt seguma atjaunošanas darbus.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Visus šobrīd Brīvības, Lāčplēša un Krišjāņa Barona ielā notiekošos remontdarbus neizdosies pabeigt plānotajos termiņos, šodien žurnālistiem atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ušakovs teica, ka Rīgā šovasar notiek vērienīgi ceļu remontdarbi - Brīvības, Lāčplēša un Barona ielā. Veikt šos darbus pašvaldībai esot liels izaicinājums. «Diemžēl esam spiesti atzīt, ka Satiksmes departaments nebija uzdevumu augstumos, un atsevišķās situācijās redzam, ka darbi, tieši pateicoties departamenta aktivitātēm, ir sākti vēlāk, nekā bija plānots. Daudzās situācijās esam spiesti risināt problēmas, kas pēc būtības ir varoņdarbs, līdz ar to pieņemts lēmums par [Satiksmes departamenta vadītāja Vitālija] Reinbaha atstādināšanu no amata,» viņš skaidroja.

Ušakovs teica, ka visu remontdarbu sezonu esot notikusi «pietiekami skaļa» komunikācija ar Satiksmes departamentu par to, vai tiek ievēroti remontdarbu termiņi, un «tagad kopējais rezultāts ir tāds, ka darbi netiks pabeigti laicīgi, vienkārši tas prasa absolūti nevajadzīgu varoņdarbu».

Rīgas domes Satiksmes departaments nolēmis nepiešķirt Rīgas ielu remontētājiem kompānijai A.C.B. būvdarbu termiņu pagarinājumu, aģentūrai LETA sacīja departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Būvdarbu veicēji Satiksmes departamentā ar lūgumu pagarinātu līgumā noteikto darbu izpildes termiņu vērsās pēc līguma termiņa beigām, kas bija 17.septembris. Vēstulē vispārīgi, bez detalizētas, argumentētas faktu norādīšanas, ticis skaidrots, ka iekļauties termiņos traucējuši apakšzemes komunikāciju remontdarbi. Tomēr izvērtējot vēstulē minēto, departaments lēmis, ka argumenti nav pietiekami līguma pagarinājuma izsniegšanai.

Jakrins norāda, ka ir noteikta kārtība, kādā būvuzņēmējiem tiek piešķirts līguma termiņa pagarinājums. Ja būvdarbu veicējs konstatē objektīvus iemeslus, kādēļ varētu kavēties remontdarbu veikšana, tie jādokumentē un pirms termiņa beigām jāiesniedz būvdarbu pasūtītājam, ar lūgumu piešķirt termiņa pagarinājumu. Izvērtējot minētos iemeslus Satiksmes departaments lemj, vai tie ir pietiekoši objektīvi, lai pagarinājumu piešķirtu.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Rīgas domes plānotie ielu remontdarbi šovasar būs vēl lielāki nekā pērn, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iedzīvotājus brīdina, ka vasarā galvaspilsētā būs jārēķinās ar krietni lielākiem sastrēgumiem.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Ušakovs sacīja, ka pagājušajā gadā pašvaldība guvusi labu mācību un Barona ielas remonts ir bijis kā paraugs, kā veidot attiecības ar būvniekiem.

Tāpēc Ušakovs brīdināja, ka šovasar sastrēgumi ielu remontu dēļ būs lielāki nekā pērn un prognozēja, ka nākamajos gados būšot vēl sliktāk.

Šogad par lielāko izaicinājumu Rīgai un rīdziniekiem varētu kļūt Krasta ielas remonts, jo tiks remontēts gan ielas segums, gan apmales.

Dome publiskojusi vairākas remontdarbu ieceres - līdztekus Krasta ielas remontdarbiem plānots savienot Spīķeru un Ķengaraga promenādes. Tāpat tuvākajos divos gados tiek plānots pārbūvēt Čaka ielu un daļēji arī Bruņinieku ielu, kur divvirzienu veloceliņš stiepšoties visas ielas garumā.

Vienas no Rīgas galvenajām ielām - Krasta ielas - seguma atjaunošanas darbi varētu sākties jūlijā, lai gan iepirkums par būvdarbu veikšanu vēl nav nemaz izsludināts, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai pastāstīja Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš pastāstīja, ka Krasta ielas pārbūve, visticamāk, sāksies jūlijā, taču patlaban ielas projektēšana vēl nav noslēgusies. «Mēs esam noslēguma stadijā, lai pabeigtu projekta sadaļu, kas saistīta ar velojoslas būvniecību šajā ielā. Tiklīdz projekts būs gatavs, tiks izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Tas varētu notikt jūlijā,» sacīja departamenta pārstāvis. Viņš gan norādīja, ka projekta izpildes termiņi netiek kavēti.

Jakrins pastāstīja, ka tuvākie ievērojamie remontdarbi sāksies jau rīt - Brīvības ielā. Ielas segumu šeit plānots atjaunot posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam. Kalpaka bulvārī, kur ielas segums tiks atjaunot posmā līdz Valdemāra ielai darbi sāksies nākamnedēļ, bet saistībā ar Merķeļa ielas seguma atjaunošanu darbu grafiks izstrādāts vēl neesot.

Pabeigti remontdarbi uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) posmā no rotācijas apļa starp Cēsīm un Priekuļiem līdz krustojumam ar Vidzemes šoseju (29,6.-39,7. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šajā posmā ir veikta segas rekonstrukcija, tās ietvaros ir pastiprināti ceļa pamati - šķembu slānim pievienots reciklētais materiāls un cements, kā arī izbūvētas trīs asfaltbetona kārtas. Autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši krustojumā ar Piebalgas ielu izbūvēts jauns rotācijas aplis. Pabeigta arī divu pārvadu: pār dzelzceļu (33,1.km) un Vidzemes šoseju (A2) (Vidzemes šosejas 77,76.km) pārbūve.

Pārvada pār Vidzemes šoseju pārbūves laikā zem tā bija noteikti stingri gabarītu ierobežojumi - samazināts pieļaujamais transportlīdzekļu augstums un platums. Zem pārvada bija uzstādītas pagaidu turas, sastatnes un veidņi betona konstrukcijām.

Būvdarbus veica AS A.C.B., tie izmaksāja 8,17 miljoni eiro. Remontdarbi finansēti no valsts budžeta.

Rīgas centrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi, kas saistīti gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, gan brauktuvju un ietvju remontu. Nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, atsaucoties uz būvnieku solījumiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Rīgas dome. Tomēr atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš esot pagarināts vai tie tiks pabeigti nākamajā gadā.

Seguma atjaunošanas darbi tiks pabeigti:

Brīvības iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai: ietves līdz 15. Septembrim, brauktuve līdz 10. septembrim.

Brīvības iela posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam: strādā Rīgas siltums, asfaltēšanas pēdējo kārtu veiks nākamajā gadā.

K. Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Zirņu ielai: ietves līdz 20. septembrim, brauktuve – 8. septembrim.

Duntes iela: ietves līdz 10. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Elizabetes iela posmā no Eksporta ielas līdz E.Birznieka-Upīša ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Dzirnavu iela posmā no Marijas ielas līdz Gogoļa ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Uz Saulkrastu apvedceļa (A1) no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,030.-36,297. km) sākas seguma atjaunošanas darbi un jau šonedēļ tur būs viens ar luksoforiem regulēts posms un ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Luksoforu posmu skaits ar laiku pieaugs. Būvdarbu ietvaros veiks izlīdzinošo frēzēšanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu, informēVAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansē valsts budžets. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.

Savukārt Jūrmalas šosejas (A10) remontdarbu zonā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai satiksme ir pārslēgta uz Rīgas virziena brauktuvi pa divām joslām katrā virzienā. Tāpēc autobraucēji aicināti pievērst īpašu uzmanību ceļazīmēm pie divlīmeņu mezgla Jūrmalas šosejas krustojumā ar Rīgas apvedceļu, jo asfaltēšanas laikā satiksmes mezgla nobrauktuves būs slēgtas - satiksmes organizācija tur var tikt mainīta katru dienu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 146 081 eiro ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, informē Rīgas dome.

Par šo summu veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas ceturto kārtu, plānots sakārtot apgaismojumu Dārziņu ielas posmā no 55.līnijas līdz 61.līnijai, Jāņogu ielas posmā no 1.līnijas līdz Ragatu ielai, Sakņu ielas posmā no 1.līnijas līdz Cidoniju ielai, 16-20 līnijā no Daugavmalas ielas līdz Jāņogu ielai, kā arī ierīkot papildu apgaismojumu bērnu rotaļu laukumam Dārziņu parkā. Paredzēts, ka ceturtās kārtas remontdarbi tiks pabeigti šogad.

«Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus nopietni strādā pie drošības situācijas uzlabošanas Dārziņos, un Pilsētas attīstības komiteja regulāri piešķir līdzekļus no infrastruktūras fonda Rīgas Austrumu izpilddirekcijai kvalitatīva apgaismojuma izveidošanai šajā apkaimē,» norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Salīdzinoši savlaicīgi izsludinātais konkurss par Rīgas ielu seguma atjaunošanu tuvojas finišam; redzamākie remontdarbi būs Brīvības un Lāčplēša ielā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darbi Brīvības ielā būs plaši, tie plānoti divos ielas posmos – no Gaisa tilta līdz Silciema ielai un no Raiņa bulvāra līdz Lāčplēša ielai.

Pārmaiņas piedzīvos arī pati Lāčplēša iela – atjaunojot ielu, velojoslās segumu plānots izbūvēt no betona bruģakmens, kas ir tāds pats kā K. Barona ielas rekomendējošā velojoslā, par kuru gan sabiedrībā izteikti kritiski viedokļi. Tiesa, šādas velojoslas veidošana ir dārgāka, neslēpj Rīgas domes Satiksmes departaments. Šī gada pilsētas investīciju programmā seguma atjaunošanai Lāčplēša ielā bija paredzēti 1,4 milj. eiro, Brīvības ielā – 5,1 milj. eiro. Marta sākumā grozot budžetu, katra projekta izmaksas vairs atsevišķi nav izdalītas, taču ielu seguma atjaunošanai, kas ietver abus šos projektus, paredzētās investīcijas ir teju 8,8 milj. eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.