Vienots stils visas ielas garumā, dzīvības piepildīti skvēri, ērtāka iekāpšana sabiedriskajā transportā - tās ir tikai dažas izmaiņas, kas ieskicē Barona ielas jauno seju, ko ar lielu nepacietību gaida ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Pašreizējo neērtību fonā procesā iesaistītie sola, ka 2017. gadā galvenie remontdarbi būs pabeigti. Tad par Rīgas galveno tirdzniecības un izklaides vietu varētu kļūt nevis tirdzniecības centri Alfa vai Spice, bet vesela iela, otrdien raksta laikraksts Diena.
Barona ielas pārveidē iesaistījusies arī pieredzes bagātā ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Viņa Dienai ar iedvesmu klāsta daudzās idejas, ko iecerēts iestrādāt līdz ar ielas rekonstrukciju. Bruģis, kas tiks ieklāts ietvēs, ir speciāli dizainēts Barona ielai, un tam ir dots pat īpašs nosaukums – Bruģis Barons. Tas ir līdzīgs tam, ko var redzēt pie Dailes teātra, tomēr tā virsmas apstrāde ir pavisam citāda. H. Gūtmane uzsver, ka šajā projektā liels uzsvars tiek likts uz vietējo produktu un vietējiem cilvēkiem. Ne tikai bruģis tiek ražots Latvijā. Patlaban tiek attīstīta sadarbība ar vietējiem dizaineriem, un paredzēts, ka ielai ērtību radīs viņu veidotās ārtelpu mēbeles.
H. Gūtmane stāsta, ka Barona ielas garumā ir daudz tādu telpu, ko var izmantot skvēru iekārtošanai. «Viena no mūsu idejām ir uzrunāt visu šo telpu īpašniekus, lūdzot atļautu tās pārveidot līdzīgas Blaumaņa skvēram,» viņa stāsta. Tiks pārveidota teritorija pie Daugavas sporta nama. Ir izskanējusi iniciatīva tur radīt laukumu, kas būtu veltīts basketbola vēsturei un personībām. Jau ir izveidots šī laukuma mets, un patlaban notiek pārrunas ar pašvaldības pārstāvjiem. Vērienīgas izmaiņas varēs novērot arī pie Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes, kas atrodas otrpus Nacionālajai operai. Tur paredzēts izveidot lielu skvēru, jo ir pietiekami daudz līdz šim pienācīgi nenovērtētas zaļās zonas.
Notiekošās izmaiņas būs ne tikai grūdiens padarīt gaumīgas arī citas ielas, tās reizē veiks arī sociālu funkciju. H. Gūtmane uzskata, ka līdz šim ielu projektēšana notikusi samērā pavirši, neiesaistot plānošanā vietējos iedzīvotājus: «Šoreiz mēs nolēmām rīkoties citādi. Tas ir liels projekts, kas skar ne tikai lielas intereses, bet arī daudzu cilvēku emocionālo pasauli. Ir svarīgi tas, kā cilvēki redz un uztver to vidi, kur atrodas. Arī, ja mēs paši kaut kur izejam, mēs taču gribam izskatīties labi, pērkam jaunākas drēbes, rūpējamies, lai tās būtu tīras. Ja mēs satiekam cilvēku netīrās un vecās drēbēs, mums pret viņu veidojas attiecīga attieksme. Izskata kvalitāte ietekmē attieksmi, mūsu pašu labsajūtu. Līdzīgi ir arī ar ielu, īpaši, ja pa to pārvietojas daudz cilvēku. Ja tā iegūs jaunu drēbi, es ceru, ka cilvēku emocionālais stāvoklis kļūs labāks.»
Par to, ka pārveide pirmajai būtu jāpiedzīvo Baronai ielai, tika domāts jau sen. «Barona iela telpiski ir ļoti svarīga artērija. Tā savieno Brīvības ielu ar vecpilsētu, tajā nav tik lielas satiksmes kā Brīvības ielā. Tai ir pilsētas centrālās gājēju ielas raksturs, vienlaicīgi tā ir krietni sliktākā stāvoklī nekā lielākā daļa citu Rīgas ielu. Ko tādu izdarīt ar Brīvības ielu būtu ļoti sarežģīti, jo tā par maģistrālo ielu tapa jau sešdesmitajos gados. Tad tā tika izprojektēta un labiekārtota kā iela automašīnām vispirms. Mainīt šo stāvokli būtu ārkārtīgi sarežģīti,» skaidro arhitekte.
Viņa bilst, ka Barona ielas nozīme ir tikpat liela kā Brīvības ielai, tomēr izaicinājumu neesot tik daudz. Šis apstāklis ir devis iespēju samazināt atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h. Barona ielai ir paredzēts arī tā sauktais rekomendējošais veloceliņš. Tas nozīmē, ka to varēs izmantot arī mašīnas. Tā platums būs 1,6 metri. Brauktuves plātne no bortakmeņa līdz tramvaja sliedēm būs apmēram trīs metri, vietām arī platāk: «No vienas puses, nav iespējams izveidot tādu celiņu, kāds tas ir Skolas ielā, jo tur ir tramvajs un nav arī domas slēgt satiksmi pilnībā. Ja pilnībā slēgtu satiksmi, būs diezgan grūti uzņēmējiem. Tā nedzīvos tik labi kā ielas, kur ir iespējams piebraukt ar mašīnu.»
Plašāk lasiet rakstā Rīgai veido smalkus vaibstus otrdienas, 20.oktobra laikrakstā Diena (4.lpp)!
#1/3
#2/3
