Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma piešķirt 127 655 eiro no infrastruktūras fonda iedzīvotāju iecienītās Ķengaraga promenādes - gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu, informē Rīgas dome.

Šogad plānots izbūvēt 500 metru garu promenādes posmu virzienā uz Dārziņiem. Darbu gaitā plānots veikt veikta gājēju un veloceliņa izbūvi, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšanu, kā arī nodrošināt teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Labiekārtošanas darbus Ķengaraga promenādē Rīgas Austrumu izpilddirekcija veic jau vairākus gadus. Gar Daugavu vairāku kilometru garumā izveidots gājēju un veloceliņš, kas papildināts ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni, gājēju tiltiņiem, labiekārtoto Mazjumpravas muižas teritoriju. Ķengaraga promenādē kopā labiekārtota teritorija 4,7 kilometru garumā.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Piešķirot finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem SIA Ķengaraga 10A un SIA Ķengaraga 10B, Luminor banka atbalstījusi jauna loģistikas centra attīstību Ķengaragā.

Finanšu līdzekļus izmantos uzņēmumu biznesa attīstībai un ēku būvniecībai.

Loģistikas centrs atradīsies stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas krastā pie Dienvidu tilta transporta mezgla. Kopējā loģistikas centra platība ir 10000 kvadrātmetri, no kuriem lielākā daļa jau ir iznomāta.

Uzņēmumi SIA Ķengaraga 10B un SIA Ķengaraga 10B pieder divām holdingkompānijām SIA JMI un SIA DKB ar lielu pieredzi nekustamo īpašumu attīstīšanā. Lielākie realizētie nekustamā īpašuma projekti ir noliktavu un biroja komplekss Vietalvas ielā 1, renovētas ražošanas telpas Kurzemes prospektā, kā arī iepriekš attīstīts uzņēmums Raunas ražotne.

“Bankas aizdevums mums ļāva projektu veidot kā vienotu biznesa parka konceptu ar blakus esošo ražošanas, noliktavas un biroju ēku. Potenciāliem nomniekiem būs iespēja izveidot telpas atbilstoši vajadzībām un prasībām - tās var izmantot gan kā biroja, gan kā tirdzniecības vai ražošanas telpas, jo ir nodrošināta ērta preču iekraušana vai izkraušana. Turklāt blakus esošais Dienvidu tilts nodrošina ērtu satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumiem un Rīgas labo krastu,” stāsta uzņēmumu Ķengaraga 10A SIA un Ķengaraga 10B SIA izpilddirektors Andris Laizāns.

Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Pastāvot riskam, ka varētu būt jāatmaksā daļu no saņemtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma par Ģenerāļa Radziņa krastmalā uzbūvētās veloceliņa estakādes nesavienošanu ar neesošo "Rail Baltica" tiltu, Rīgas dome šī jautājuma risināšanai vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Rīgas mērs atzina, ka ir informēts par šādu risku. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgas dome par saņemto ES finansējumu Ģenerāļa Radziņa krastmalas atjaunošanas darbus ir veikusi noteiktajos termiņos un labā kvalitātē.

Tādēļ Ķirša ieskatā Rīgas domei atmaksāt līdzekļus par darbiem, kurus Eiropas Komisija varētu novērtēt kā nepabeigtus, nebūtu taisnīgi, jo veloceliņa estakāde nebūs funkcionāla no domes neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to dome vēl par šo jautājumu runās ar SM, un Ķirsis pauda viedokli, ka ministrijai ir jādomā, kā to risināt.

Tāpat Ķirsis minēja, ka darbi ir veikti nepareizā secība - vispirms bija jābūt tiltam, un tikai tad tam klāt bija jāpiebūvē veloceliņa estakāde.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Jelgavas centra iekškvartālos Driksas ielas abos galos atrodas zīmīgi objekti, kas palielina cilvēku plūsmu un rada pievilcīgu biznesa vietu tirgotājiem un apkalpojošā sfērā strādājošiem uzņēmumiem, kādu te ir visvairāk

Driksas iela novietota perpendikulāri Pasta ielai, pretī atrodas autoosta ar pievienoto vērtību – tālbraucēju šoferiem, taksometru vadītājiem un pilsētas viesiem. Savukārt otrā galā pāri Driksas upei slejas 200 metrus garais 2012. gadā atklātais Mītavas tilts, kas savieno pilsētas centru ar Pasta salu. Tā pēc rekonstrukcijas ir kļuvusi par atpūtas, svētku un festivālu norises vietu. Savukārt Mītavas tilts ir viens no garākajiem gājēju un velosipēdistu tiltiem Latvijā. Īpaši svētkos un labos laika apstākļos šī sapostā vieta pulcē cilvēku pūļus, kas cita starpā pamana arī uzņēmēju rūpalu.

Pati Driksas iela arī nav garlaicīga, ir dalāma divos posmos. Tā sākas ar 120 metrus garu gājēju promenādi un atrodas sabiedriskajā un darījumu apbūves zonā. Tālākais ielas posms 278 metru garumā paredzēts arī transportlīdzekļu kustībai, un te Driksas iela šķērso Jelgavai ne tās maznozīmīgākās ielas – Akadēmijas un Katoļu ielu. Divvirzienu brauktuvi ieskauj jauktā – dzīvojamās un darījumu apbūves zona. Apkārt ir daudzstāvu dzīvojamās mājas, biroju telpas.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Šonedēļ tiks sākts viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi.

Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu, informē VAS Latvijas Dzelzceļš pārstāve Ella Pētermane.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to veiks pilnsabiedrība BMGS-Viadukts.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Šā gada 19.marta naktī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par viltotu kredītkaršu izmantošanu aizturējuši divus vīriešus – Latvijas un Krievijas pilsoņus. Aizturēšanas laikā abi mēģināja bēgt no policijas un bija alkohola reibumā.

Šā gada 18.martā ar ENAP sazinājās vairākas komercbankas, ziņojot, ka novērojuši aizdomīgas aktivitātes Rīgas bankomātos. Banku drošības dienesti pauda aizdomas, ka Rīgā parādījušās personas, kas mēģina iegūt naudu ar viltotām kredītkartēm. Pāris bankomātos aizdomīgajām personām naudu jau bija izdevies iegūt.

Sākotnējā informācija bija ļoti skopa, un nebija zināma ļaundaru identitāte, taču, analizējot banku sniegtos datus un operatīvā ceļā iegūto informāciju, ENAP darbinieki izskaitļoja, kurus bankomātus ļaundari varētu būt ieplānojuši izmantot turpmāk. Vēlu vakarā tika ierīkoti slēpņi, un neilgi pēc pusnakts divi meklētie vīrieši tika pieķerti nozieguma vietā pie viena no Ķengaraga bankomātiem.

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, pabeigta Krasta ielas veloceliņa izbūve posmā no Salu tilta līdz pat Krasta un Ogres ielas krustojumam.

Gājēju un velosipēdu ceļš Krasta ielā ir turpinājums esošajai infrastruktūrai. Tā kopgarums ir 2870 metri, bet platums no 4,50 – 6 metriem. Brauktuves segumā izmantots asfaltbetons, bet gājēju daļai – betona bruģis.

Celiņam izveidotas unikāla izmēra ietves apmales, kas atdala veloceļu un ietvi 45 grādu leņķī un ļauj velosipēdistiem nepieciešamības gadījumā droši uzbraukt uz ietves. Iebrauktuves uz teritorijām izceltas vienā līmenī ar veloceļu.

Tostarp veikti arī labiekārtošanas darbi– atpūtas vietas aprīkotas ar velostatīviem, soliem un atkritumu urnām, iestādīti koki un krūmi visā teritorijas garumā. Pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, kā arī visā trases garumā nodrošināts mūsdienīgs LED ielas apgaismojums. Uz izceltajiem krustojumiem uzklāts horizontālais apzīmējums, kas brīdina par veloceļa prioritāti un uz bruģētā gājēju ceļa izbūvēts arī taktilais bruģis.

Šodien Vecpiebalgā svinīgi atklāts atjaunotais reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posms no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai, kas izmaksāja 8,891 miljonu eiro (ar PVN), liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavotā informācija.

LVC informē, ka Vecpiebalgas ceļš iepriekš bija ļoti sliktā stāvoklī. Uz ceļa bija iesēdumi, iebrauktas rises, plaisas un bedres, bet ceļa melnais segums jeb asfalts bija pilnībā sabrucis. 2016. gada vasarā SIA 8CBR uzsāka būvdarbus uz šosejas Cēsis–Vecpiebalga–Madona posmā no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai (38.-49. km).

Projekta ietvaros pārbūvēts 11 km garais iepriekš nokalpojušais ceļa posms. Izbūvēta jauna segas konstrukcija: ieklāta karstā asfalta dilumkārta un apakškārta, nesaistītu minerālmateriālu maisījums un salizturīgā kārta. Veikti zemes darbi un nostiprinātas nogāzes. Zem ceļa izbūvētas 17 jaunas caurtekas, kā arī atjaunotas 14 sabiedriskā transporta pieturvietas.

Industriālās ēkas pārbūvējot par loft tipa mājokļiem, Mūkusalas ielā Daugavas krastā ar bankas Citadele finansējumu tapis projekts Promenāde.

Turpinot Mūkusalas ielas teritorijas attīstību, projekta Promenāde ietvaros, divas industriālās ēkas pārveidojot par dzīvojamām, izvietoti 106 dzīvošanai pilnībā gatavi apartamenti. Abas ēkas ir nodotas ekspluatācijā. Kopējās attīstītāja investīcijas projekta Promenāde attīstībā ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro ir bankas Citadele sniegtais finansējums.

Projekta attīstītāja SIA «Baltlains» pārstāve Laima Paševica – Eglīte: «Redzam, ka mājokļu tirgu lielā mērā nosaka mileniāļi, kas pašreiz ir viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām. Šī paaudze iecienījusi dzīvi stilīgā vietā pilsētas centrā un ar augstu attīstības potenciālu. Viņus vairāk interesē samērā neliela mājokļu kvadratūra. Tāpat lielu interesi par dzīvokļu iegādi redzam no investoru puses, kuri dzīvokļus pērk, lai izīrētu – pēc tiem ir liels pieprasījums mājokļu īres tirgū.»