Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Koncertzāles Rīga nomnieks un koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu.

Kā sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. «Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,» pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa Youtube.com kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Tiešsaistes veikalā "About You", kas ienācis arī Latvijas tirgū un kurā patlaban pārstāvēti vairāk nekā 800 zīmoli, konceptuāli iespēja pārdot savas preces tiek dota ne vien starptautiskajiem, bet arī vietējiem zīmoliem, biznesa portālam db.lv sacīja Tareks Millers (Tarek Müller), "About You" līdzdibinātājs un līdzizpilddirektors.

"Protams, ir nosacījumi, tomēr barjeras, lai arī vietējie zīmoli un ražotāji varētu pārdot savus produktus, cenšamies padarīt pēc iespējas zemākas," viņš sacīja.

Vienlaikus T. Millers atzīst: "Mūsu veikalā šobrīd nav neviena Latvijas zīmola. Mēs vienmēr izskatām jaunu zīmolu iespējamu ienākšanu mūsu piedāvājumā, tomēr patlaban īstermiņā un vidējā termiņā mēs neplānojam pievienot nevienu vietējo zīmolu. Mūsu tiešais mērķis ir iegūt tirgus pozīcijas Latvijā un pēc tam sākt strādāt pie vietējo zīmolu pievienošanas mūsu sortimentam."

Tiešsaistes modes veikals About You ienāk Latvijā 

Tiešsaistes modes veikals "About You" turpina starptautisko paplašināšanos un 2020. gada 3....

Kā vēstīts, "About You" darbību Latvijā uzsāka jūnija sākumā.

"Tā kā Latvija ir 14. tirgus, kurā mēs ieejam, mums jau ir izstrādāts ļoti progresīvs ienākšanas process. Mums veikala izveidei jaunā valstī ir nepieciešami tikai trīs mēneši. Mēs plānojām ienākšanu Latvijas tirgū vēl pirms Covid-19 krīzes, bet reaģējām uz to, pielāgojot savu atklāšanas kampaņu digitālajai videi, nevis kā ierasts, rīkojot lielus atklāšanas pasākumus ar slavenībām un influenceriem," skaidro T. Millers.

"Covid-19 uzliesmojums visās valstīs paātrina pāreju no iepirkšanās tradicionālajos veikalos uz iepirkšanos tiešsaistē, tāpēc tā mums drīzāk ir izdevība, nevis risks," akcentē T. Millers.

Investīciju apjomu, kas bija nepieciešams darbības uzsākšanai Latvijas tirgū, viņš neatklāj. Jautāts, vai Latvijā ir atvērts birojs vai noliktava, T. Millers atbild noliedzoši: "Nē, mēs visu biznesu veicam no Vācijas, un līdz ar to mēs nenodarbinām cilvēkus Latvijā. Mūsu birojā Hamburgā ir Latvijas tirgus menedžeris, un plānojam pieņemt darbā vairāk latviešu. Arī mūsu noliktava atrodas Vācijā, bet mūsu preču atgriešanas centrs - Čehijā."

T. Millers uzskata, ka konkurence Latvijas tirgū modes interneta veikaliem nav pārāk izteikta salīdzinājumā ar citiem tirgiem, kuros "About You" darbojas, tāpēc viņš Latvijas tirgū saredz lielu potenciālu. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim ātri kļūt par tirgus līderi tiešsaistes modes iepirkšanās segmentā, jo mūsu sortimentā ir vairāk nekā 100 000 produktu no vairāk nekā 800 starptautiskiem zīmoliem - tas ir daudz vairāk nekā jebkuram no mūsu konkurentiem Latvijā!" viņš teic.

"About You" mērķauditorija ir sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 49 gadiem. "Mūsu lielākais tirgus ir vāciski runājošais reģions. Turklāt mēs esam tiešsaistes modes e-komercijas tirgus līderi Čehijā, Slovākijā un Rumānijā ar ļoti augstiem pieauguma tempiem," stāsta T. Millers.

"Tā kā mums ir izplatīšanas centrs Vācijā, produktu piegāde uz Latviju aizņem vienu līdz četras darba dienas," viņš informē.

"About You" nodrošina gan bezmaksas piegādi, kurai nav minimālās pirkuma summas, gan preču atgriešanu 100 dienu laikā bez maksas. "Pēc mūsu domām, preču atgriešana ir daļa no iepirkšanās tiešsaistē, un tā nebūt nav slikta lieta. Mēs pat mudinām klientus pasūtīt tik daudz drēbju ar bezmaksas piegādi, cik viņi vēlas, tās ērti izmēģināt mājās un pēc tam atdot tās, kuras nepatīk."

"Mēs uzskatām, ka tiešsaistes modes biznesam ir liels potenciāls, neskatoties uz situāciju, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Drīzumā plānojam paplašināties vēl vairākos citos tirgos," pauž T. Millers.

Db.lv jau vēstīja, ka "About You" ir Eiropas modes un tehnoloģiju uzņēmums ar galveno biroju Hamburgā, Vācijā. To 2014. gadā izveidojuši digitālie uzņēmēji Sebastians Becs (Sebastian Betz, 29), Tareks Millers (Tarek Müller, 31) un Hanness Vīze (Hannes Wiese, 38). Sešu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Eiropā ar gada ieņēmumiem 742 miljonu eiro apmērā (2019./2020. gadā).

"About You" ir dibināts kā "Otto Group" meitasuzņēmums un pašlaik ir daļa no grupas portfeļa.

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Rīgas pilsētas Administratīvā komisija producentam Jurim Milleram par ekspluatācijā nenodotu telpu Marijas ielā 20 patvaļīgu izmantošanu piemērojusi 711 eiro (500 latu) sodu, informēja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Piemēroto naudassodu viņš ir apstrīdējis tiesā. Millers pats uz Administratīvās komisijas sēdi 17.decembrī neieradās, - pēc paša teiktā, viņš par to neesot bijis informēts.

Pagaidām dzīvoklis Marijas ielas 20.nama 5.stāvā publiskiem pasākumiem vairs netiek izmantots. Millers sacīja, ka viņa plānotie pasākumi notiks «citās telpās un citā mērogā», taču viņš pagaidām neatklāja, uz kurieni šie pasākumi varētu tikt pārcelti.

Būvvaldē no Millera saņemtas divas dažādas vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes - vispirms novembrī producents iesniedzis dokumentus, kas paredz telpu funkciju maiņu, bet janvāra sākumā iesniedzis vēl vienu vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kurā telpu funkciju maiņa netiek pieprasīta. Būvvalde lūgusi Milleru precizēt, kuru no tām viņš vēlas saskaņot, kā arī pieprasījusi visu ēkas kopīpašnieku piekrišanu un līdz 28.februārim pieprasījusi iesniegt arī tehnisko slēdzienu par būves konstrukciju stāvokli.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Juris Millers četru mēnešu laikā nav spējis iesniegt nepieciešamo dokumentāciju, kas atbilstu normatīvo aktu prasībām, lai likumīgi atvērtu mākslas telpu 64 krēsli, medijus informē Rīgas pilsētas būvvalde, uzsverot, ka lēmums nekavējoties pārtraukt patvaļīgu telpu ekspluatāciju paliek spēkā.

Būvvalde norāda, ka dzīvokļa Marijas ielā 20, kur atrodas mākslas telpas 64 krēsli, nepietiekamās dokumentācijas dēļ nevar akceptēt vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti. Tā iestāde secinājusi «pēc vairākām konsultācijām ar Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālistiem, kā arī [tās - red.] vadītāju».

Tikmēr J. Millers pie medijiem vērsies ar atsevišķu paziņojumu, kurā norāda, ka ēka, kurā pagājušā gada oktobrī tika atklāta Mākslas telpa 64 Krēsli, ir kopīpašums. «Un tieši šajā faktā, to interpretējot savās, nevis līdzīpašnieku interesēs, būvvalde meklēja savus aizbildinājumus, lai rastu ieganstu atteikt vienkāršoto renovāciju,» norāda Millers.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien paziņoja, ka to dīzeļautomašīnu atsaukšana, kuras ietekmējis izmešu datu falsificēšanas skandāls, varētu tikt sākta janvārī un noslēgties līdz 2016.gada beigām.

«Mēs šonedēļ prezentēsim savus tehnisko risinājumu priekšlikumus Federālajai motorizēto transportlīdzekļu aģentūrai KBA,» intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādīja Millers. «Ja tie tiks pieņemti, tad mēs pasūtīsim detaļas. Ja viss norisināsies, kā plānots, mēs varētu sākt remontus janvārī.»

Viņš piebilda, ka darbs pie visām ietekmētajām automašīnām varētu tikt pabeigts līdz nākamā gada beigām.

Volkswagen septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» otrdien paziņoja, ka apsver iespējas veikt izmaiņas valdē, un uzņēmuma vadītājs Matiass Millers varētu tikt nomainīts, lai gan konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.

Uzraudzības padomes vadītājam Hansam Dīteram Pečam ir «pārrunas ar dažādiem uzraudzības padomes pārstāvjiem un valdes pārstāvjiem», un «grupas vadības struktūras attīstība būs saistīta arī ar izmaiņām valdes sastāvā un valdes locekļu atbildības jomu maiņu», vēsta autoražotājs, piebilstot, ka valdes priekšsēdētājs Millers norādījis, ka ir «gatavs piedalīties šajās izmaiņās».

Biznesa laikraksts «Handelsblatt» ziņo, ka Millera vietu varētu ieņemt «Volkswagen» zīmola vadītājs Herberts Dīss, kurš sāka strādāt «Volkswagen» 2015.gadā neilgi pirms izmešu skandāla sākuma, bet iepriekš bija konkurenta BMW valdes loceklis.

Bijušais «Volkswagen» struktūrvienības «Porsche» vadītājs Millers 2015.gadā tika pieaicināts, lai aizstātu Martinu Vinterkornu.

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Pēc vairāk nekā četrdesmit aizmirstības gadiem 1955. gadā būvētajā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē, kas tautā dēvēta gan par «kolhoznieku namu», gan «Staļina baznīcu», atjaunota tās kādreizējā koncertzāle. Tā nosaukta Rīgas vārdā, un ar privātu uzņēmēju atbalstu to atjaunojis Latvijā neviennozīmīgi vērtētais, ar avantūrista slavu apveltītais producents Juris Millers, trešdien raksta laikraksts Diena.

Atjaunotajā zālē ir vairāk nekā 700 klausītāju vietu, plaša skatuve, orķestra bedre un 12 grimētavas māksliniekiem. Otrajā stāvā ir arī Mazā zāle ar aptuveni 150 vietām - tur varēšot notikt mazie koncerti, dzejas lasījumi, autorvakari.

«Visa zāles atjaunošana ir notikusi bez valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Tas paveikts tikai un vienīgi ar Latvijas uzņēmēju atbalstu, viņiem dodot savus materiālus vai pakalpojumus, lai zāle atgūtu savu spožumu,» uzsver J. Millers. Viens uzņēmums devis krāsu, cits finieri, skrūves, līmi, paklāju. Savukārt skatītāju krēsli pasūtīti Ukrainā, Harkovā, stāsta jaunais zāles saimnieks, ironizējot, ka koncertzāles reālajai atjaunošanai iztērētā summa esot «aptuveni 12 reizes mazāka nekā tā, kuru Kultūras ministrija ir iztērējusi tikai par papīru zīmēšanu akustiskajai koncertzālei uz AB dambja, kuru, visticamāk, nekad neuzcels».

Dot jaunu dzīvi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akustiskajai koncertzālei, kam mākslinieki vairākus gadu desmitus tās novecojušā izskata dēļ metuši līkumu - šādu projektu uzņēmies producents Juris Millers, vēsta laikraksts Diena.

Lai gan vēl līdz pirmdienas vakaram nebija parakstīts zāles nomas līgums starp LZA vadību un J. Millera dibināto koncertaģentūru Koncertzāle Rīga un arī remontdarbi nav sākušies, jau noteikts telpas atklāšanas pasākuma datums - šā gada septembris - un risinās pārrunas ar iespējamajiem apakšnomniekiem, informē laikraksts.

LZA prezidents Ojārs Spārītis Dienai norādījis, ka nomas līguma noslēgšanai Milleram bijis «jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu, ka uz viņa plāniem var paļauties».

«Pagājis īss laiks, kopš Millera kungs projektu sācis kustināt, tas notiek ātrā tempā, taču mums svarīga ir arī formālā puse - lai būtu saskaņotas ar būvniecību un drošību saistītās lietas,» skaidrojis O. Spārītis. Jautāts, kāpēc koncertzāles nomas tiesības uz desmit gadiem ieguvusi tieši Millera koncertaģentūra, LZA prezidents norādījis, ka viņš vienīgais par šīm telpām izrādījis interesi: «Visi citi gulēja uz ausīm.»

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen valde trešdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai apsvērtu vispusīgu kompānijas reorganizāciju, ņemot vērā vērienīgo izmešu skandālu.

Sagaidāms, ka Volkswagen jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien uzņēmuma uzraudzības valdes sanāksmē izklāstīs plānus par kompānijas iedragātā tēla atjaunošanu, vēsta amatpersonas.

Uzraudzības valdē ietilpst lielākie akcionāri, arodbiedrību pārstāvji un augstākā līmeņa vadītāji.

Millers pirmdien Volkswagen vadībai nosūtītā vēstulē norādīja, ka uzņēmumu sagaida milzīgs pārbaudījums, tam gatavojoties būtiskām izmaiņām korporatīvajā kultūrā pēc tam, kad tas atzina, ka autoražotājs dīzeļdzinējos uzstādījis programmatūru, kas falsificē izmešu datus.

Kā ziņots, piektdien Volkswagen valde par uzņēmuma jauno vadītāju iecēla luksusa automašīnu ražošanas struktūrvienības Porsche direktoru Matiasu Milleru.

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» vadītājs Matiass Millers otrdien pauda pārliecību, ka dīzeļdzinēji piedzīvos atgriešanos globālajā automobiļu tirgū, neskatoties uz vērienīgo kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

«Es ne tikai ceru, ka dīzeļdzinēji neizmirs, bet es esmu pārliecināts, ka dīzeļdzinēji piedzīvos renesansi,» žurnālistiem Berlīnē sacīja Millers.

Lai arī «Volkswagen» šobrīd īsteno vērienīgu programmu, lai attīstītu jaunus elektriskos un hibrīda modeļus, «mēs radīsim tehniskos apstākļus, lai pašreizējie piedziņas koncepti un elektrisko automobiļu koncepti spētu līdzāspastāvēt,» norādīja Millers.

Nākamo piecu gadu laikā «Volkswagen» plāno tērēta vairāk nekā 34 miljardus eiro izpētei un izstrādei, kā arī investīcijām, lai attīstītu nākotnes projektus, kas paredz gan elektriskos, gan autonomās vadības automobiļus.

Taču šajā pašā laika periodā uzņēmums arī investēs vairāk nekā 90 miljardus eiro tradicionālajos dīzeļa, benzīna un gāzes dzinējos, jaunās paaudzes iekšdedzes dzinējiem tirgū nonākot jau nākamgad.

Atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) parka pusē izvietotajā stikla grīdā skeitbordisti saplēsuši vienu stiklu, aģentūrai LETA apstiprināja LNMM Saimnieciskā departamenta vadītājs Bruno Millers.

Millers atzīmēja, ka stikls sastāv no sešiem slāņiem un ieplaisājusi ir tikai pirmā no sešām stikla grīdas kārtām, tādēļ nav pamata bažām, ka mazinājusies stikla grīdas kopējā izturība. Millers arī piebilda, ka muzejs ir apdrošināts un stikla grīdu paredzēts atjaunot.

Par minēto sociālajā tīklā Facebook raksta arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), kurš publicējis arī vairākas fotogrāfijas no notikuma vietas, piebilstot, ka nekādus drošības apdraudējumus bojājums nerada, bet «izskatās neakurāti» un skeitbordistus «nāksies dzenāt».

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» ceturtdien nomainīja savu valdes priekšsēdētāju Matiasu Milleru, viņa vietā ieceļot «Volkswagen» zīmola vadītāju Herbertu Dīsu, kā arī paziņoja par jaunas vadības struktūras veidošanu, lai varētu ātrāk pieņemt lēmumus laikā, kad nozari pārveido autonomie un elektriskie automobiļi.

Autobūvnieks savā paziņojumā informēja, ka reorganizēs savu vadību, sadalot to pa sešām plašām biznesa jomām, lai racionalizētu lēmumu pieņemšanu.

59 gadus vecais Herberts Dīss ir bijušais autobūves uzņēmuma BMW administrators, kurš kopš 2015.gada vadījis «Volkswagen» zīmolu.

Bijušais «Volkswagen» struktūrvienības «Porsche» vadītājs Millers 2015.gada septembrī tika pieaicināts, lai aizstātu demisionējušo «Volkswagen» valdes priekšsēdētāju Martinu Vinterkornu.

Vinterkorns atkāpās no amata pēc tam, kad «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, atzīstot, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Krievijas gāzes gigants Gazprom trešdien paziņoja, ka apturējis gāzes piegādes Ukrainai, jo Kijeva nav veikusi priekšapmaksu par gāzes piegādēm.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers norāda, ka līdz plkst.7 (plkst.9 pēc Latvijas laika) Ukrainas Naftogaz izmantojis visu gāzi, par ko tas bija samaksājis, un jauna priekšapmaksa nav veikta.

«Tādējādi piegādes ir apturētas, kamēr no Ukrainas kompānijas netiks saņemti jauni maksājumi,» skaidro Millers.

Millers piebilst, ka Ukrainas atteikšanās iegādāties Krievijas gāzi rada nopietnus riskus gāzes tranzītam uz Eiropu cauri Ukrainas teritorijai.

Krievijas un Ukrainas nesaskaņas par gāzes iepirkuma cenu jau vairākkārt novedušas pie gāzes piegāžu pārtraukšanas Kijevai.

Oktobrī tika panākta vienošanās, kas paredz, ka Ukraina par gāzi norēķināsies ar priekšapmaksu.