Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Koncertzāles Rīga nomnieks un koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu.

Kā sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. «Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,» pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa Youtube.com kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Pabeigti aptuveni 50% līdz 60% no koncertzāles Rīga labiekārtošanas darbiem, preses konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā pastāstīja producents Juris Millers.

Viņš norādīja, ka pašlaik ir pabeigta griestu atjaunošana, uzlikta pamatskatuve un skatītāju amfiteātra grīda, uz kuras tiks likti krēsli, kā arī uzlieta jauna betona grīda zālē. Zāles remontā vēl priekšā ir sienu, kā arī orķestra bedres atjaunošana un citi mazāki remontdarbi.

Telpu remonts izmaksā 300 000 eiro. Daļu no šīs summas ieguldījis Millers, kā pastāstīja producents, arī ieķīlājot savu dzīvokli. Atlikušos līdzekļus viņš piesaistījis no privātpersonām. Zāles labiekārtošanas remontā neesot ieguldīti ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi. Pēc Millera domām, šis ir klasisks piemērs tam, ka valsts nemāk parūpēties par to, kas tai ir, tāpēc tiek domāts par jaunas koncertzāles celtniecību, neatbalstot pašreizējās remontu.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Juris Millers četru mēnešu laikā nav spējis iesniegt nepieciešamo dokumentāciju, kas atbilstu normatīvo aktu prasībām, lai likumīgi atvērtu mākslas telpu 64 krēsli, medijus informē Rīgas pilsētas būvvalde, uzsverot, ka lēmums nekavējoties pārtraukt patvaļīgu telpu ekspluatāciju paliek spēkā.

Būvvalde norāda, ka dzīvokļa Marijas ielā 20, kur atrodas mākslas telpas 64 krēsli, nepietiekamās dokumentācijas dēļ nevar akceptēt vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti. Tā iestāde secinājusi «pēc vairākām konsultācijām ar Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālistiem, kā arī [tās - red.] vadītāju».

Tikmēr J. Millers pie medijiem vērsies ar atsevišķu paziņojumu, kurā norāda, ka ēka, kurā pagājušā gada oktobrī tika atklāta Mākslas telpa 64 Krēsli, ir kopīpašums. «Un tieši šajā faktā, to interpretējot savās, nevis līdzīpašnieku interesēs, būvvalde meklēja savus aizbildinājumus, lai rastu ieganstu atteikt vienkāršoto renovāciju,» norāda Millers.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Tiešsaistes veikalā "About You", kas ienācis arī Latvijas tirgū un kurā patlaban pārstāvēti vairāk nekā 800 zīmoli, konceptuāli iespēja pārdot savas preces tiek dota ne vien starptautiskajiem, bet arī vietējiem zīmoliem, biznesa portālam db.lv sacīja Tareks Millers (Tarek Müller), "About You" līdzdibinātājs un līdzizpilddirektors.

"Protams, ir nosacījumi, tomēr barjeras, lai arī vietējie zīmoli un ražotāji varētu pārdot savus produktus, cenšamies padarīt pēc iespējas zemākas," viņš sacīja.

Vienlaikus T. Millers atzīst: "Mūsu veikalā šobrīd nav neviena Latvijas zīmola. Mēs vienmēr izskatām jaunu zīmolu iespējamu ienākšanu mūsu piedāvājumā, tomēr patlaban īstermiņā un vidējā termiņā mēs neplānojam pievienot nevienu vietējo zīmolu. Mūsu tiešais mērķis ir iegūt tirgus pozīcijas Latvijā un pēc tam sākt strādāt pie vietējo zīmolu pievienošanas mūsu sortimentam."

Tiešsaistes modes veikals About You ienāk Latvijā 

Tiešsaistes modes veikals "About You" turpina starptautisko paplašināšanos un 2020. gada 3....

Kā vēstīts, "About You" darbību Latvijā uzsāka jūnija sākumā.

"Tā kā Latvija ir 14. tirgus, kurā mēs ieejam, mums jau ir izstrādāts ļoti progresīvs ienākšanas process. Mums veikala izveidei jaunā valstī ir nepieciešami tikai trīs mēneši. Mēs plānojām ienākšanu Latvijas tirgū vēl pirms Covid-19 krīzes, bet reaģējām uz to, pielāgojot savu atklāšanas kampaņu digitālajai videi, nevis kā ierasts, rīkojot lielus atklāšanas pasākumus ar slavenībām un influenceriem," skaidro T. Millers.

"Covid-19 uzliesmojums visās valstīs paātrina pāreju no iepirkšanās tradicionālajos veikalos uz iepirkšanos tiešsaistē, tāpēc tā mums drīzāk ir izdevība, nevis risks," akcentē T. Millers.

Investīciju apjomu, kas bija nepieciešams darbības uzsākšanai Latvijas tirgū, viņš neatklāj. Jautāts, vai Latvijā ir atvērts birojs vai noliktava, T. Millers atbild noliedzoši: "Nē, mēs visu biznesu veicam no Vācijas, un līdz ar to mēs nenodarbinām cilvēkus Latvijā. Mūsu birojā Hamburgā ir Latvijas tirgus menedžeris, un plānojam pieņemt darbā vairāk latviešu. Arī mūsu noliktava atrodas Vācijā, bet mūsu preču atgriešanas centrs - Čehijā."

T. Millers uzskata, ka konkurence Latvijas tirgū modes interneta veikaliem nav pārāk izteikta salīdzinājumā ar citiem tirgiem, kuros "About You" darbojas, tāpēc viņš Latvijas tirgū saredz lielu potenciālu. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim ātri kļūt par tirgus līderi tiešsaistes modes iepirkšanās segmentā, jo mūsu sortimentā ir vairāk nekā 100 000 produktu no vairāk nekā 800 starptautiskiem zīmoliem - tas ir daudz vairāk nekā jebkuram no mūsu konkurentiem Latvijā!" viņš teic.

"About You" mērķauditorija ir sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 49 gadiem. "Mūsu lielākais tirgus ir vāciski runājošais reģions. Turklāt mēs esam tiešsaistes modes e-komercijas tirgus līderi Čehijā, Slovākijā un Rumānijā ar ļoti augstiem pieauguma tempiem," stāsta T. Millers.

"Tā kā mums ir izplatīšanas centrs Vācijā, produktu piegāde uz Latviju aizņem vienu līdz četras darba dienas," viņš informē.

"About You" nodrošina gan bezmaksas piegādi, kurai nav minimālās pirkuma summas, gan preču atgriešanu 100 dienu laikā bez maksas. "Pēc mūsu domām, preču atgriešana ir daļa no iepirkšanās tiešsaistē, un tā nebūt nav slikta lieta. Mēs pat mudinām klientus pasūtīt tik daudz drēbju ar bezmaksas piegādi, cik viņi vēlas, tās ērti izmēģināt mājās un pēc tam atdot tās, kuras nepatīk."

"Mēs uzskatām, ka tiešsaistes modes biznesam ir liels potenciāls, neskatoties uz situāciju, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Drīzumā plānojam paplašināties vēl vairākos citos tirgos," pauž T. Millers.

Db.lv jau vēstīja, ka "About You" ir Eiropas modes un tehnoloģiju uzņēmums ar galveno biroju Hamburgā, Vācijā. To 2014. gadā izveidojuši digitālie uzņēmēji Sebastians Becs (Sebastian Betz, 29), Tareks Millers (Tarek Müller, 31) un Hanness Vīze (Hannes Wiese, 38). Sešu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Eiropā ar gada ieņēmumiem 742 miljonu eiro apmērā (2019./2020. gadā).

"About You" ir dibināts kā "Otto Group" meitasuzņēmums un pašlaik ir daļa no grupas portfeļa.

Rīgas pilsētas Administratīvā komisija producentam Jurim Milleram par ekspluatācijā nenodotu telpu Marijas ielā 20 patvaļīgu izmantošanu piemērojusi 711 eiro (500 latu) sodu, informēja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Piemēroto naudassodu viņš ir apstrīdējis tiesā. Millers pats uz Administratīvās komisijas sēdi 17.decembrī neieradās, - pēc paša teiktā, viņš par to neesot bijis informēts.

Pagaidām dzīvoklis Marijas ielas 20.nama 5.stāvā publiskiem pasākumiem vairs netiek izmantots. Millers sacīja, ka viņa plānotie pasākumi notiks «citās telpās un citā mērogā», taču viņš pagaidām neatklāja, uz kurieni šie pasākumi varētu tikt pārcelti.

Būvvaldē no Millera saņemtas divas dažādas vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes - vispirms novembrī producents iesniedzis dokumentus, kas paredz telpu funkciju maiņu, bet janvāra sākumā iesniedzis vēl vienu vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kurā telpu funkciju maiņa netiek pieprasīta. Būvvalde lūgusi Milleru precizēt, kuru no tām viņš vēlas saskaņot, kā arī pieprasījusi visu ēkas kopīpašnieku piekrišanu un līdz 28.februārim pieprasījusi iesniegt arī tehnisko slēdzienu par būves konstrukciju stāvokli.

Pēc vairāk nekā četrdesmit aizmirstības gadiem 1955. gadā būvētajā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē, kas tautā dēvēta gan par «kolhoznieku namu», gan «Staļina baznīcu», atjaunota tās kādreizējā koncertzāle. Tā nosaukta Rīgas vārdā, un ar privātu uzņēmēju atbalstu to atjaunojis Latvijā neviennozīmīgi vērtētais, ar avantūrista slavu apveltītais producents Juris Millers, trešdien raksta laikraksts Diena.

Atjaunotajā zālē ir vairāk nekā 700 klausītāju vietu, plaša skatuve, orķestra bedre un 12 grimētavas māksliniekiem. Otrajā stāvā ir arī Mazā zāle ar aptuveni 150 vietām - tur varēšot notikt mazie koncerti, dzejas lasījumi, autorvakari.

«Visa zāles atjaunošana ir notikusi bez valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Tas paveikts tikai un vienīgi ar Latvijas uzņēmēju atbalstu, viņiem dodot savus materiālus vai pakalpojumus, lai zāle atgūtu savu spožumu,» uzsver J. Millers. Viens uzņēmums devis krāsu, cits finieri, skrūves, līmi, paklāju. Savukārt skatītāju krēsli pasūtīti Ukrainā, Harkovā, stāsta jaunais zāles saimnieks, ironizējot, ka koncertzāles reālajai atjaunošanai iztērētā summa esot «aptuveni 12 reizes mazāka nekā tā, kuru Kultūras ministrija ir iztērējusi tikai par papīru zīmēšanu akustiskajai koncertzālei uz AB dambja, kuru, visticamāk, nekad neuzcels».

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien paziņoja, ka to dīzeļautomašīnu atsaukšana, kuras ietekmējis izmešu datu falsificēšanas skandāls, varētu tikt sākta janvārī un noslēgties līdz 2016.gada beigām.

«Mēs šonedēļ prezentēsim savus tehnisko risinājumu priekšlikumus Federālajai motorizēto transportlīdzekļu aģentūrai KBA,» intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādīja Millers. «Ja tie tiks pieņemti, tad mēs pasūtīsim detaļas. Ja viss norisināsies, kā plānots, mēs varētu sākt remontus janvārī.»

Viņš piebilda, ka darbs pie visām ietekmētajām automašīnām varētu tikt pabeigts līdz nākamā gada beigām.

Volkswagen septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» otrdien paziņoja, ka apsver iespējas veikt izmaiņas valdē, un uzņēmuma vadītājs Matiass Millers varētu tikt nomainīts, lai gan konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.

Uzraudzības padomes vadītājam Hansam Dīteram Pečam ir «pārrunas ar dažādiem uzraudzības padomes pārstāvjiem un valdes pārstāvjiem», un «grupas vadības struktūras attīstība būs saistīta arī ar izmaiņām valdes sastāvā un valdes locekļu atbildības jomu maiņu», vēsta autoražotājs, piebilstot, ka valdes priekšsēdētājs Millers norādījis, ka ir «gatavs piedalīties šajās izmaiņās».

Biznesa laikraksts «Handelsblatt» ziņo, ka Millera vietu varētu ieņemt «Volkswagen» zīmola vadītājs Herberts Dīss, kurš sāka strādāt «Volkswagen» 2015.gadā neilgi pirms izmešu skandāla sākuma, bet iepriekš bija konkurenta BMW valdes loceklis.

Bijušais «Volkswagen» struktūrvienības «Porsche» vadītājs Millers 2015.gadā tika pieaicināts, lai aizstātu Martinu Vinterkornu.

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Lai gan jau pirms divām nedēļām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas pilsētas būvvalde, saskatot būtiskus pārkāpumus, aizliedza nesen atklātās mākslas telpas 64 krēsli darbību, teātra izrādes turpina notikt, vēsta laikraksts Diena.

Piektdienas pēcpusdienā uz vakara un sestdienas izrādi bijušas izpārdotas gandrīz visas biļetes. Par šādu pārkāpumu mākslas telpas īpašniekam draudot pat cietumsods.

Šovakar nenotiks teātra izrāde, bet gan privāts aktiera Andra Buļa pasākums, tā Dienai piektdien norādījis mākslas telpas īpašnieks Juris Millers. Viņš paskaidrojis, ka publiski izrāde Face Book. Post scriptum pagaidām vairs netiks rādīta. Tās vietā notikšot privātas viesības, kurās būs iespēja noskatīties izrādi. Par to gan paši viesi uzzināšot tikai tad, kad jau klauvēs pie privātā teātra durvīm, kur viņiem piedāvās samainīt biļetes pret ielūgumiem vai saņemt atpakaļ iztērēto naudu. Atbildīgās iestādes gan norādījušas, ka šajā gadījumā lietas būtība nemainās.

Arēnā Rīga ceturtdien, 8.novembrī izskanēja viens no Latvijas simtgades pasākumiem - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums.

Rokoperu Lāčplēsis skatītāji pirmo reizi iepazina 1988. gada 23. Augustā. Pie rokoperas skaņdarbu tekstos un melodijās iekodētās nācijas sirdsapziņas balss Latvijas tauta ir atgriezusies atkal un atkal - it sevišķi, visai nācijai nozīmīgos brīžos, norāda producents Juris Millers. Tāds ir arī mūsu valsts dibināšanas 100. gadskārta, kuras priekšvakarā rokopera tika atskaņota ar simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un ritma grupu Zigmara Liepiņa vadībā.

Iestudējumā piedalās spilgtākie pašmāju mūziķi un aktieri - Dons, Marts Kristians Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Skanis, grupa Jumprava, Ieva Kerēvica, Raimonds Bramanis, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, u.c, kā arī Nācijas kopkoris ar dziedātājiem no dažādām pasaules valstīm.

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen valde trešdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai apsvērtu vispusīgu kompānijas reorganizāciju, ņemot vērā vērienīgo izmešu skandālu.

Sagaidāms, ka Volkswagen jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien uzņēmuma uzraudzības valdes sanāksmē izklāstīs plānus par kompānijas iedragātā tēla atjaunošanu, vēsta amatpersonas.

Uzraudzības valdē ietilpst lielākie akcionāri, arodbiedrību pārstāvji un augstākā līmeņa vadītāji.

Millers pirmdien Volkswagen vadībai nosūtītā vēstulē norādīja, ka uzņēmumu sagaida milzīgs pārbaudījums, tam gatavojoties būtiskām izmaiņām korporatīvajā kultūrā pēc tam, kad tas atzina, ka autoražotājs dīzeļdzinējos uzstādījis programmatūru, kas falsificē izmešu datus.

Kā ziņots, piektdien Volkswagen valde par uzņēmuma jauno vadītāju iecēla luksusa automašīnu ražošanas struktūrvienības Porsche direktoru Matiasu Milleru.

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.