Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.
Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.
Salīdzinājumā ar 2011. gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī-maijā pieauga par 14,5% un kopumā bija 1 756 miljoni latu. Labvēlīga ekonomiskā situācija, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana joprojām sekmēja pieaugumu visu nodokļu ieņēmumos, it īpaši pievienotās vērtības nodoklim (par 86,4 miljoniem latu) un iedzīvotāju ienākuma nodoklim (par 31 miljonu latu), kā arī ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām bija lielāki (par 50,7 miljoniem latu).
Pašvaldību budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šā gada pirmajos piecos mēnešos bija vērojama labvēlīga situācija un kopš gada sākuma katru mēnesi saglabājās pārpalikums, informē ministrija. Tomēr tā atzīmē, ka pārpalikums šā gada maijā bija zemāks salīdzinājumā ar šā gada pirmo trīs mēnešu datiem, ko pamatā ietekmēja augstāki izdevumi maijā. Lielākais pārpalikums šā gada pirmajos piecos mēnešos bija izveidojies Rīgas pilsētas budžetā un tas bija 33,3 miljoni latu, kas ir par 8,6 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ministrija atzīmē, ka pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums kopš šā gada sākuma palielinājās par 45 miljoniem latu un 2012. gada maija beigās bija 302,8 miljoni latu.
2012. gada pirmajos piecos mēnešos pašvaldību budžeta ieņēmumi veidoja 571,5 miljonus latu un salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo periodu ieņēmumi palielinājās par 4,7%.
Analizējot pašvaldību budžeta ieņēmumu struktūru, lielākos ieņēmumus parasti nodrošina ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī saņemtie transferti no valsts budžeta. Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo periodu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājās par 18,9 miljoniem latu jeb 7,3%, savukārt ieņēmumi no transfertiem samazinājās par 4,3 miljoniem latu jeb 2,6%. Pozitīvās izmaiņas ieņēmumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir skaidrojamas ar darba samaksas un citu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielināšanos, kā arī darba ņēmēju skaita pieaugumu.
Tāpat ministrija atzīmē, ka šā gada janvārī-maijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pašvaldību budžetā par 6,6 miljoniem latu jeb 11% pieauga nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un tie bija 67 miljoni latu. To daļēji ietekmēja izmaiņas, kas stājās spēkā šā gada sākumā – ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana un pašvaldībām dotā iespēja pašām noteikt piemērošanas nosacījumus pieauguma ierobežojuma apmēram attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada janvārī–maijā bija 492,8 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga lēnāk nekā ieņēmumi, t.i. par 1,4%. Analizējot atsevišķas izdevumu pozīcijas, var secināt, ka izdevumi pieauga kapitālajiem izdevumiem (par 5,9 miljoniem latu jeb 8,4%), precēm un pakalpojumiem (par 4,0 miljoniem latu jeb 3,2%), kā arī atalgojumam (par 2,7 miljoniem latu jeb 1,7%). Taču izdevumi sociālajiem pabalstiem samazinājās par 8,1 miljonu latu jeb 19,6% visu pabalstu veidos (garantētais minimālais ienākums, dzīvokļa pabalsts un pārējie pabalsti).
