Maijā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums pieauga līdz 187,1 miljonam latu, liecina Finanšu ministrijas dati.
Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums, salīdzinot ar aprīli, skaidro ministrija. Gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums, un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts 20,4 miljonu latu apmērā. Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, bija par 155,4 miljoniem latu.
Piecos mēnešos konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā par 48 miljoniem latu jeb 8,7%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 33,6 miljoniem latu jeb 9,6%) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 21 miljonu latu jeb 20,9%).
Kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde bija atbilstoša iepriekš plānotajam un būtiski nepārsniedza pērnā gada atbilstošā perioda izpildi, skaidro FM. Nenodokļu ieņēmumi bija par 33,5 miljoniem latu lielāki salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu. Maijā saņemtie pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto, jo ieņēmumus no dividendēm papildināja AS Latvenergo maksājums 21,5 miljonu latu apmērā, ko bija plānots saņemt jūnijā. Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības pieauga par 142,4 miljoniem latu un jūnijā, salīdzinot ar maiju, ieņēmumos tiek plānots saņemt par aptuveni 11,6 miljoniem latu vairāk.
Pēc ministrijas datiem, konsolidētā kopbudžeta izdevumi piecos mēnešos pieauga par 145,1 miljonu latu jeb 6,8%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Savukārt, salīdzinot ar aprīli, kopējie izdevumi samazinājās par 48,4 miljoniem latu, kas arī noteica konsolidētā kopbudžeta uzkrātā pārpalikuma pieaugumu. Maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājums bija vērojams uzturēšanas izdevumos par 54,9 miljoniem latu (pamatā ietekmēja procentu izdevumi un izdevumi pensijām). Izdevumu samazinājums pensijām ir skaidrojams ar to, ka daļa no pensijām tika izmaksāta pirms kalendārām svētku dienām maija sākumā, kā rezultātā aprīlī pensiju izdevumi bija lielāki nekā ierasts. Savukārt kapitālie izdevumi palielinājās par 6,4 miljoniem latu, salīdzinot ar aprīli.
Pašvaldību konsolidētā budžeta pārpalikums maijā pieauga par 8,2 miljoniem latu un tas ir lēnāk nekā iepriekš. To noteica gan nedaudz mazāki ieņēmumi, gan nebūtiski lielāki izdevumi, salīdzinot ar aprīli. Lielākajās pilsētās situācija bija atšķirīga. Rīga pārpalikums bija 26,7 miljoni latu, Rēzeknē - deficīts 0,7 miljoni latu, Ventspilī deficīts 1,1 miljons latu, Daugavpilī pārpalikums 0,2 miljoni latu un Jelgavā – pārpalikums 0,6 miljoni latu.