Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

SIA Ogres trikotāža pasludināts maksātnespējas process, liecina informācija Makstātnespējas reģistrā.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Edgars Karelis. Kreditori savas prasības pret uzņēmumu var pieteikt viena mēneša laikā.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā – Ogres trikotāža – kontrolpaketi ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz šim piederēja Natālijai Petkevičai.

SIA Ogres trikotāža 2011.gada novembrī tika apvienota ar komunālo pakalpojumu sniedzēju SIA KP Tehnoloģija, kuras nosaukums pēc tam tika mainīts uz Ogres trikotāža. Līdz ar to šajā gadā bija divi apgrozījuma cipari – pašas Ogres trikotāžas 11 mēnešu apgrozījums (6,22 milj.Ls) un pievienotā uzņēmuma gada apgrozījums – 1,47 milj. Ls. Kopīgā peļņa bijusi 825,1 tūkst.Ls. Reorganizācijas rezultātā tika pārstrukturēta darbība.

Pērn lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MAS "Liepājas metalurgs" 1833 darbinieku prasījumu apmierināšanai 1 248 076 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus kopumā 2 663 441 eiro apmērā.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 2 663 441 eiro apmērā 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 3590 darbinieku prasījumu segšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2014.gadā bija 742 eiro.

Lielākās summas izmaksātas arī MSIA "Plus punkts" 339 darbinieku prasījumiem - 348 550 eiro, MSIA "Ogres trikotāža" 236 darbinieku prasījumiem - 168 148 eiro, MSIA "Krāsainie lējumi" 100 darbinieku prasījumiem - 140 531 eiro, MSIA "Ogres trikotāža D" 69 darbinieku prasījumiem - 51 995 eiro, kā arī MAS "Ķekavas broileri" 54 darbinieku prasījumiem - 48 746 eiro apmērā.

Trikotāžas apģērbu ražotāja SIA Ogres trikotāža un zeķu izstrādājumu ražotāja SIA Aurora Baltika produkcijas izplatītāja SIA OT Stils apgrozījums gada laikā samazinājies par 26,53%, līdz 1,046 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Pieauguši arī uzņēmuma zaudējumi - līdz 428,665 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Plānojot turpmāko attīstību, SIA OT Stils vadība paredz pilnveidot un attīstīt uzņēmuma darbību, palielinot preču pārdošanas apjomus. Iecertēts arī attīstīt iesākto OT Outlet konceptu, kas dod iespēju pircējiem iegādāties preces par zemākām cenām, kā arī meklēt iespējas preču pārdošanai ārpus Latvijas robežām.

SIA OT Stils reģistrēts 2003.gada vasarā un pieder SIA Monald un SIA Teks .LV. Abiem uzņēmumiem kopīgi vēl bez SIA OT Stils pieder arī SIA Ogres Trikotāža D, SIA Rodex Pro un SIA Aurora Baltika.

Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par Ogres Trikotāžas izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati. Jāatzīmē, ka jau šā gada 7. februārī Ogres Trikotāžai ir ierosināts maksātnespējas process.

Pēdējais gada pārskats, ko iesniedza Ogres Trikotāža, ir par 2012. gadu. Tajā redzams, ka uzņēmums gadu noslēdza ar zaudējumiem 104,8 tūkstošu eiro apmērā, apgrozot 7,885 miljonus eiro.

Ogres Trikotāžas kapitāldaļas savā starpā šobrīd dala SIA Baložu Ligzdas un SIA Baldones 1 īpašniece Natālija Petkeviča, SIA Teks.lv un Mihails Uļmans, kas ir SIA Idealuks, SIA VNT un SIA Ziedu Pilsēta īpašnieks un vēl 15 citu uzņēmumu līdzīpašnieks.

Martā reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedza 9,8%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā – 19,4%, tai seko Kurzemes reģions ar 12,2% un Vidzemes reģions ar 11,4%. Zemgales reģionā bezdarba līmenis sasniedza 10,2%, bet Rīgas reģionā – 6,2%.

Starp lielākajām valsts pilsētām augstākais bezdarba līmenis bijis Rēzeknē – 17%, kam seko Liepāja – 13,7%. Jēkabpilī bezdarba līmenis martā sasniedzis 11,4%, bet Daugavpilī – 10,3%.Ventspilī bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija 8,7%, bet Jūrmalā – 8,4%, savukārt Valmierā – 6,9%.

Rīgā bezdarba līmenis martā bija 5,7%.

NVA sīkākā analīzē par februāri norāda, ka kopš 2013.gada septembra gan sezonālo izmaiņu, gan AS Liepājas Metalurgs un SIA Ogres trikotāža maksātnespējas dēļ bezdarbnieku skaits palielinājies par 8301 jeb 9%, līdz ar to lielākās izmaiņas vērojamas bezdarbnieku grupā ar bezdarba ilgumu līdz 6 mēnešiem. Kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā šādu bezdarbnieku īpatsvars kopš gada sākuma palielinājies par 4051 cilvēku jeb 2,1 procentpunktu.

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Bijusī trikotāžas uzņēmuma SIA Ogres trikotāža līdzīpašniece Natālija Petkeviča ar partneriem no ASV un Latvijas nodibinājusi jaunu uzņēmumu SIA DMD Holding, kura pamatkapitāls ir 1,25 miljoni eiro.

DMD Holding ir pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) pēc pamatkapitāla lielākais reģistrētais uzņēmums. Tas reģistrēts 10.maijā.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, 40% uzņēmuma daļu pieder Petkevičai, bet 34% - ASV pilsonim Solomanam Rutenbergam.

10% daļu jaundibinātajā uzņēmumā pieder ceļu būves kompānijas AS A.C.B. bijušajam padomes loceklim Edvīnam Tankelsonam, bet 8% A.C.B. valdes priekšsēdētājam Valdim Lejniekam pastarpināti piederošajai SIA VPK Investīcijas.

Tāpat 8% kapitāldaļu uzņēmumā DMD Holding pieder uzņēmējam Rahmielam Deičam.

UR informē, ka pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un UR reģistrēti 263 jauni subjekti, kas ir par 73 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita visvairāk jeb 239 bija SIA, 19 individuālie komersanti, četras zemnieku saimniecības un viena komanditsabiedrība.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada februāra beigās bija 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Salīdzinot ar 2013.gada februāri, bezdarbs samazinājies par vienu procentpunktu.

NVA uzskaitē 2014.gada februāra beigās bija 97,7 tūkstoši bezdarbnieku. Gada laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 9951.

Zemākais bezdarba līmenis februāra beigās reģistrēts Rīgas reģionā (6,2%), bet augstākais – Latgalē (19,5%) un Kurzemē ( 12,4) %. Valsts lielāko pilsētu vidū viszemākais bezdarbs bija Rīgā (5,7%) un Valmierā (7,1%), bet visaugstākais – Rēzeknē (17,4%) un Liepājā (13,8%).

NVA Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups norāda, ka kopš pērnā gada novembra ir vērojams neliels reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, kas galvenokārt ir saistīts ar darba tirgus sezonalitāti, bet lielā mērā bezdarba pieaugumu ietekmēja arī Latvijas mērogiem nozīmīgu uzņēmumu Liepājas metalurgs un Ogres trikotāža D finansiālas grūtības un tām sekojoša darbinieku atlaišana. Ziemas mēnešos salīdzinoši liels bezdarbnieku skaits ir būvniecības nozarē, bet pateicoties siltajai ziemai un agram pavasarim, ir sagaidāms, ka nodarbinātība būvniecībā tuvākajā laikā pieaugs.