Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā gadā izrādīta 231 izrāde un koncerts, no kuriem 217 pasākumi notikuši operas telpās, savukārt 14 pasākumi pulcējuši skatītājus viesizrādēs, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Kopumā Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus operas organizētos mākslas pasākumus 2014.gadā noskatījušies 158,9 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Latvijas Nacionālā opera palielinājusi savu apgrozījumu par 4,46%, audzējot to līdz 11,107 miljoniem eiro, pēc 2013.gada 20,425 tūkstošu eiro zaudējumiem aizvadīto gadu noslēdzot ar 126,489 tūkstošu eiro peļņu. Pērn Latvijas Nacionālā opera atzinusi ieņēmumos valsts dotācijas 7,864 miljonu eiro apmērā, kā arī piesaistījusi pašu ieņēmumus 3,512 miljonu eiro apjomā, savukārt lielāko daļu jeb 70% no operas izdevumiem veidojusi darba samaksa un tai pielīdzinātās izmaksas un ar to saistītie nodokļi.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkā tuvākajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro, šorīt Latvijas Radio pastāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gan piebilstot, ka šīs esot, "maigi sakot, spekulatīvas" aplēses.

Voldiņa skatījumā, nākamajos gados būtu jākoncentrējas uz ieguldījumiem operas vecās ēkas iekšējo tīklu sakārtošanā, kā arī jādomā par to, kā ēku padarīt energoefektīvāku.

LNOB valdes loceklis atzīmēja, ka līdz šim ik gadu Rīgas pašvaldībai tika maksāta 300 000 eiro nomas maksa, bet vēl 100 000 līdz 150 000 eiro ēkā ieguldīja pati LNOB, kas arī veidos lielu daļu no tuvāko gadu ieguldījumiem operas ēkā.

Kā ziņots, valdība 18.februārī nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Ministrija uzsver, ka LNOB turpinās darbību Aspazijas bulvāra 3 ēkā, lai radītu daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, kā arī nacionālās identitātes nostiprināšanu.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Latvijas Nacionālās operas darbu būtu jāvada valdei vairāku cilvēku sastāvā, paredz vairāku deputātu rosinātie grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā.

Pašlaik operas valdē ir tikai viens valdes loceklis. Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijās.

Deputāti rosina noteikt, ka Latvijas Nacionālās operas darbu turpmāk vada valde un operas pārraudzību īsteno Kultūras ministrija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka opera darbības un attīstības stratēģiju izstrādā plānošanas ciklam – trijiem gadiem. Pašlaik Latvijas Nacionālās operas likums nosaka, ka operas darbības un attīstības stratēģija izstrādājama pieciem gadiem.

«Valde, kuras sastāvā ir viens valdes loceklis, nenodrošina nepieciešamo dažādu speciālistu pārstāvniecību,» klāsta deputāti, minot, ka atbilstoši labākajai praksei ir nepieciešama Latvijas Nacionālās operas valdes paplašināšana, kas uzlabotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Pērnā gada trešajā ceturksnī valsts parāds no iekšzemes kopprodukta (IKP) eirozonā nedaudz samazinājās un veidoja 87,4%, bet 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs parāds no IKP nedaudz palielinājās, sasniedzot 82,2%. Savukārt Latvijas valsts parāds no IKP ir desmitais mazākais no visām ES valstīm, bet vismazākais parāds no IKP ir kaimiņvalstij Igaunijai, liecina Eurostat apkopotie dati.

Lielākais valsts parāds no IKP 2011. gada trešā ceturksņā beigās bijis Grieķijai (159%), Itālijai (119%), Portugālei (110%) un Īrijai (104%), savukārt mazākais valsts parāds - Igaunijai (6%), Bulgārijai (15%) un Luksemburgai (18%). Lietuvai ir sestais mazākais valsts parāds no IKP ES dalībvalstu vidū, bet Latvijai – desmitais mazākais parāds no IKP jeb 44,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas parāds no IKP ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada griezumā pieaudzis par 1,5 procentpunktu.

2011. gada otrajā ceturksnī eirozonā valstu parādi veidoja 87,7%, savukārt parāds pieaudzis, vērtējot gada griezumā – 2010. gada trešajā ceturksnī eiroznas valstu parāds bija 83,2%.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Kamēr Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ir sezonas pārtraukums, tiks uzsākts operas skatuves remonts, kura laikā paredzēts vecos, nederīgos grīdas dēļus nomainīt pret jauniem, informē Rīgas dome.

Lai tiktos ar operas vadību un novērtētu skatuves grīdas tehnisko stāvokli, trešdeien operā viesojās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kā arī SIA Rīgas nami un SIA Rīgas meži vadība.

Esošā LNO skatuves koka dēļu grīda izbūvēta 1995.gadā. «Ekspluatācijas 17 gadu laikā tā kļuvusi nelīdzena, dēļu virsma ir ar atskabargām, atslāņojas koksnes šķiedra, vietām grīdas dēļi ir pat izlūzuši. Tas viss būtiski apgrūtina baletdejotāju darbu, iespējamas pat traumas,» klātesošiem šodien stāstīja LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

«Skatuves grīdas remonts nepieciešams baleta drošībai un dekorāciju stabilitātei. Turklāt grīda ir tik sliktā stāvoklī, ka to publiski vairs nav iespējams rādīt, bet nākamgad ar lielu koncertu paredzētas operas nama 150 gadu jubilejas svinības, savukārt 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Svarīgi, lai operas namu šajos pasākumos var izmantot pilnasinīgi,» kolēģi papildināja Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).