Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem, cenšoties novērst strauju cenu kritumu.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz marta beigām.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz marta beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Pēc tam šie naftas ieguves samazinājumi tiks pakāpeniski pārtraukti katru mēnesi līdz 2026.gada septembra beigām, taču tas būs atkarīgs no tirgus apstākļiem, norāda valstis.

Šis jau ir trešais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums, par kuru vienojušās šīs astoņas OPEC+ valstis.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm.

Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu ir saglabājis naftas cenu svārstības pasaules tirgū. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka tiek apspriesta iespēja Izraēlai uzbrukt Irānas naftas atradnēm, paaugstināja naftas cenas līdz augstākajam līmenim oktobrī.

"ASV mediji ziņo, ka Izraēlas premjerministrs ir vienojies ar Balto namu neuzbrukt Irānas naftas atradnēm vai kodolobjektiem. Rezultātā naftas cena ātri nokritās līdz 74-75 ASV dolāriem par barelu, cenai mazinoties vidēji par 5-6%," stāsta Circle K degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis svētdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par vienu mēnesi, cenšoties palielināt cenas saistībā ar pieprasījuma neskaidrībām un piegāžu palielināšanos.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz 31.decembrim.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz gada beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Izejvielu cenas pasaulē nākamgad nokritīsies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas pārpilnību, ko veicina tās pārmērīgā ieguve un vājais pieprasījums Ķīnā, otrdien paziņoja Pasaules Banka (PB).

"Nākamgad naftas piegādes pasaulē pieprasījumu pārsniegs vidēji par 1,2 miljoniem barelu dienā," norāda PB, piebilstot, ka šāds pārprodukcijas apjoms iepriekš ir pārsniegts tikai divas reizes - 1998. un 2020.gadā.

Gaidāmā naftas pārpilnība ir tik liela, ka tā, visticamāk, ierobežos negatīvo ietekmi uz cenām, ko varētu radīt pat plašāks konflikts Tuvajos Austrumos, uzsver banka.

Prognozēto pārmērīgo naftas piedāvājumu PB daļēji skaidro ar izmaiņām Ķīnā, kur pieprasījums pēc naftas ir samazinājies, ņemot vērā elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma kāpumu, pieprasījumu pēc kravas automašīnām, kuras darbina sašķidrināta dabasgāze, un rūpnieciskās ražošanas izaugsmes palēnināšanos.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc pazīmēm par politiskās krīzes mazināšanos Francijā. Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena. Ķīnas biržās akciju cenas kritās.

Valdot klusumam Ņujorkas tirgos, "notiek fokusēšanās uz to, kā mainīsies ASV dolāra vērtība, vai kāpums akciju tirgū paplašināsies uz Eiropu 2025.gadā, un vai procentlikmes pasaulē turpinās kristies tuvākajos mēnešos," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Investori Eiropā turpināja fokusēties uz Franciju, kur premjerministra Mišela Barnjē tehnokrātu valdība ceturtdien pauda gatavību piekāpties parlamenta opozīcijai, lai panāktu 2025.gada budžeta apstiprināšanu un izvairītos no valdības gāšanas,

Investoru entuziasmu Eiropā ir slāpējis arī ekonomikas vājums Vācijā, kur inflācija novembrī palielinājusies līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2% oktobrī,

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru.

Naftas cenas mēreni kritās, neraugoties uz astoņu naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstu vienošanos pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem.

Volstrītas galvenie indeksi, kas iepriekš bija sasnieguši rekordus, ceturtdien kritās. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz politisko nestabilitāti Francijā.

"Bitcoin" vērtība palielinājās līdz 103 800,45 dolāriem, sasniedzot jaunu rekordu, bet pēc tam noslīdēja zem 100 000 dolāru atzīmes līdz 99 154 dolāriem.

"Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, ceturtdien paziņojis, ka zemākas naftas cenas nekavējoties izbeigs Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Viņš piebilda, ka vērsīsies pie Saūda Arābijas un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC, aicinot pazemināt naftas cenas.

"Ja cenas kritīsies, Krievijas-Ukrainas karš beigsies nekavējoties," uzsvēra jaunais ASV prezidents, piebilstot, ka šobrīd cena ir tāda, lai Krievijas diktators Vladimirs Putins karu turpinātu.

Vēršoties pie pasaules biznesa līderiem, Tramps arī brīdināja, ka viņiem savas preces jāražo ASV vai pretējā gadījumā jārēķinās ar jauniem muitas tarifiem.

"Nāciet ražot savus produktus uz Ameriku, un mēs jums piedāvāsim vienu no zemākajiem nodokļiem pasaulē," solīja Baltā nama saimnieks. "Taču, ja jūs neražosies savus produktus Amerikā, kas ir jūsu prerogatīva, tad gluži vienkārši jūs maksāsiet muitu."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumu samazināt uzņēmumu nodokļus.

Tramps, ceturtdien attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, mudināja pazemināt procentlikmes un solīja samazināt nodokļus kompānijām, kas investē Savienotajās Valstīs, bet pacelt muitas tarifus tām, kas to nedara.

Tramps arī aicināja Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas, un šis aicinājums veicināja jēlnaftas cenu krišanos.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju 6118,71 punkta līmenī, kas ir jauns rekords.

"Noteikti visi saprot vēstījumu par tarifiem, un tagad mēs dzirdam vairāk par nodokļu stimuliem," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.