Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa 

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa 

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1.februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1.februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

Donalds Tramps pirmdien Kapitolijā devis zvērestu, stājoties amatā kā 47.ASV prezidents.

Zvēresta ceremonijā viņš izmantoja no mātes pārmantoto Bībeli.

Savā inaugurācijas runā Tramps paziņoja, ka "sācies Amerikas zelta laikmets". No šīs dienas "mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē" norādīja jaunais prezidents.

Viņš nosodīja sava priekšteča Džo Baidena "radikālo un korumpēto" administrāciju, piebilstot, ka ASV pagrimums ir beidzies.

"Daudzus gadus radikālā un korumpētā valsts vadība uz mūsu pilsoņu rēķina ir iedzīvojies varā un bagātībā, kamēr mūsu sabiedrības pīlāri tikuši gāzti un nebija vairs šķietami glābjami," norādīja jaunais ASV līderis.

"Mana ievēlēšana ir pilnvarojums pilnīgi un galīgi pavērst pretējā virzienā briesmīgo nodevību un visas šīs notikušās daudzās nodevības un atdot ļaudīm ticību, viņu bagātību, viņu demokrātiju un patiesu brīvību," uzsvēra Tramps.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa 

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa 

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju.

Tramps vairākos ierakstos savā sociālo mediju platformā "Truth Social" solīja noteikt nodevas visām precēm, kas ASV tiek ievestas no šīm valstīm.

"20.janvārī vienā no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai noteiktu 25% tarifu visai produkcijai, kas ienāk ASV no Meksikas un Kanādas, un to smieklīgajām atvērtajām robežām," rakstīja Tramps.

Citā ierakstā Tramps paziņoja, ka noteiks 10% tarifu "virs jebkādiem papildu tarifiem" visai produkcijai, kas ienāk ASV no Ķīnas, lai to sodītu par nespēju novērst fentanila kontrabandu.

Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmdien pirmoreiz pārsniegusi 109 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka Donalds Tramps pēc inaugurācijas ASV prezidenta amatā veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība pirms Trampa inaugurācijas pirmdien uz brīdi sasniedza 109 241 dolāru, taču tirdzniecības sesijas turpinājumā tā samazinājusies līdz 107 765 dolāriem.

Šīs kriptovalūtas vērība strauji pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Decembra sākumā "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 dolāru atzīmi pēc tam, kad Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu.

Etkinss, kurš no 2002. līdz 2008.gadam bija SEC komisārs, 2009.gadā nodibināja riska konsultāciju firmu "Patomak Global Partners", starp kuras klientiem ir uzņēmumi banku un kriptovalūtu nozarēs.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps draudējis noteikt 100% muitas tarifus BRICS valstīm, ja tās negatīvi ietekmēs amerikāņu dolāra pozīcijas pasaulē.

"Mēs pieprasām apņemšanos, ka viņi nedz neveidos jaunu BRICS valūtu, nedz arī atbalstīs kādu citu valūtu, lai aizstātu vareno ASV dolāru, citādi viņiem tiks piemēroti 100% tarifi," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Šādus komentārus Tramps izteicis pēc pagājušajā mēnesī Kazaņā notikušā BRICS samita, kurā valstis apsprieda iespējas veicināt darījumus, kas netiek veikti dolāros, un stiprināt nacionālās valūtas.

Tramps brīdināja, ka, gadījumā ja BRICS valstis turpinās īstenot savus plānus, tās "varēs atvadīties no savu preču pārdošanas brīnišķīgajā ASV ekonomikā".

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Davosā pirmdien sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 24.janvārim, un foruma dalībniekus attālināti uzrunās arī Donalds Tramps, kura jaunā administrācija arī darbu sāks pirmdien.

Tramps forumam digitāli pievienosies ceturtdien, paziņoja foruma prezidents Berge Brende, piebilstot, ka uzzināt jaunās ASV administrācijas plānus būs "ļoti īpašs brīdis". Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā Davosā ieradās divas reizes.

Brende piebilda, ka "augsta līmeņa pārstāvji" no Trampa administrācijas forumā gaidāmi pēdējās foruma dienās.

Dalību forumā apstiprinājusi Trampa sabiedrotā republikāne Sāra Hakabija-Sandersa, kas ir Ārkanzasas gubernatore.

Trampa plāni samazināt nodokļus un uzlikt tirdzniecības tarifus ir radījuši bažas, ka viņa politika varētu atjaunot inflāciju un apslāpēt globālo ekonomisko izaugsmi.

Šā gada foruma galvenā tēma ir "Sadarbība gudrajam laikmetam". Forumā tiks runāts par klimata pārmaiņām, karu, globālo saspīlējumu, ekonomisko neskaidrību un citiem jautājumiem.

Sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" māteskompānija "Meta" ceturtdien paziņoja, ka ir ziedojusi vienu miljonu ASV dolāru jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas fondam.

Ziedojums veikts dažas nedēļas pēc tam, kad "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs privāti tikās ar Trampu viņa Floridas īpašumā "Mar-a-Lago".

Par šo ziedojumu vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". "Meta" preses sekretārs ceturtdien apstiprināja šo ziņu.

Stīvens Millers, kuru Tramps izraudzījies par Baltā nama kancelejas vadītāja vietnieku, ir sacījis, ka Zakerbergs tāpat kā citi biznesa līderi grib atbalstīt Trampa ekonomiskos plānus. "Meta" vadītājs pēc sliktām attiecībām ar Trampu tagad cenšas mainīt to, kā labējās aprindas uztver viņa uzņēmumu.

Tramps tika padzīts no "Facebook" pēc viņa piekritēju uzbrukuma ASV Kapitolijam 2021.gada 6.janvārī. Kompānija atjaunoja viņa kontu 2023.gada sākumā.

No iespējamiem "tarifu kariem" negatīvu ietekmi izjustu gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES), tādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pēc Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis noteikt muitas tarifus ES precēm, savukārt 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra. Tāpat ASV prezidents apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

ES ekonomikas komisārs uzsvēra, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri un pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad autoritārie režīmi izaicina pastāvošo noteikumos balstīto starptautisko kārtību, ir svarīgi, lai līdzīgi domājošās valstis strādā kopā. Dombrovska vērtējumā, pieeja, ar kādu ES vēršas pie jaunās ASV administrācijas, ir konstruktīva un uz sadarbību vērsta.

Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.

"Mēs pārvarējām šķēršļus, lai gan neviens neuzskatīja, ka tos būs iespējams pārvarēt," Tramps sacīja, uzrunājot atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

"Tā ir politiska uzvara, kādu mūsu valsts vēl nav pieredzējusi, viņš teica.

"Amerika mums ir piešķīrusi bezprecedenta un spēcīgu mandātu," uzsvēra Tramps, atsaucoties uz to, ka otrdienas vēlēšanās republikāņi no demokrātiem atguvuši kontroli pār Senātu.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība sasniedza 102 700 dolārus tirdzniecībā Āzijā.

Tā bija pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Šīs kriptovalūtas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par aptuveni 134%, bet kopš Trampa uzvaras - par vairāk nekā 50%.

Pēdējo nedēļu laikā šis pieaugums bija apstājies, un "Bitcoin" vērtība bija nedaudz zem 100 000 dolāru, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus katalizatorus tās pirkšanai.

Šāds katalizators bija ziņa, ka Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu. Tā izskanēja dažas stundas pirms tam, kad "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunajam rekordam.

ASV eksprezidenta un prezidenta kandidāta Donalda Trampa kriptovalūtu platformas pirmā tirdzniecības diena otrdien bija neveiksmīga, jo tika nopirkta tikai neliela daļa no digitālajiem žetoniem šajā tirgū.

Tramps septembra vidū paziņoja, ka viņš kopā ar saviem dēliem un citiem uzņēmējiem izveidos kriptovalūtu platformu "World Liberty Financial".

Uzņēmums pirmajā tirdzniecības dienā piedāvāja apmēram 20 miljardus digitālo žetonu par 1,5 centiem gabalā, kuru kopējā vērtība bija 300 miljoni ASV dolāru, bet līdz otrdienas vakaram tika nopirkti tikai trīs procenti no tiem.

Pircēji var izmantot šos žetonus kā kriptovalūtas un iegūt balsis šīs platformas pārvaldībā.

Daudzi novērotāji izskaidroja vājo apgrozījumu ar tehniskām problēmām, jo uzņēmuma vietne otrdien bija piedzīvojusi darbības pārtraukumus.

"World Liberty Financial" ļaus lietotājiem aizdot vai aizņemties kriptovalūtas savā starpā. Šādu pakalpojumu jau piedāvā daudzas platformas, starp kurām viena no pazīstamākajām ir "Aave".

Pagājušais gads pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024.gada nogalē, arī 2023.gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad".

"Atskatoties uz tikko aizgājušo 2024.gadu, redzam, ka izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt," teica Šteinbuka.

Viņa arī norādīja, ka ES ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās problēmas ierobežoja Latvijas eksportu.

Tāpat Šteinbuka minēja, ka 2024.gadā ekonomikā skaidri iezīmējās lejupslīde, lai gan budžeta projekts tika izstrādāts, prognozējot 1,4% ekonomikas izaugsmi.

"Cerības uz izaugsmi diemžēl nepiepildījās, gluži otrādi, 2024.gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% un dinamika bija lejupejoša. Diez vai 2024.gada pēdējā ceturkšņa rezultāti, kurus uzzināsim janvāra beigās, varēs būtiski uzlabot gada iznākumu," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka arī kaimiņvalstīm ir gājis dažādi, piemēram, Igaunijai deviņos mēnešos IKP samazinājās par 1% un iet sliktāk, savukārt, var apsveikt Lietuvu, kur IKP pieauga par 2,2%. "Tas ir fenomenāls panākums uz vairāku eirozonas un ES valstu fona," teica FDP vadītāja.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" piederošā videoplatforma "TikTok" svētdien atkal ir pieejama lietotājiem ASV.

"TikTok" nebija pieejama lietotājiem ASV kopš sestdienas vakara pirms tam, kad svētdien spēkā stājās federālais aizliegums platformai, kamēr tā netiek pārdota ar Ķīnu nesaistītiem pircējiem.

Taču aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija bija apliecinājusi, ka nesteigsies ar aizlieguma izpildi, jo pirmdien darbu sāks jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija, kurai vajadzētu pieņemt turpmākus lēmumus.

Tramps, kurš iepriekš bija atbalstījis platformas aizliegumu, svētdien solīja, ka, stājoties amatā, dos rīkojumu atlikt aizlieguma izpildi, lai dotu iespēju "ByteDance" noslēgt darījumu par meitasuzņēmuma ASV likteni.

Ierakstā savā sociālajā medijā "Truth Social" Tramps aicināja ASV kļūt par 50% "TikTok" līdzīpašnieku, jo lietotnes vērtība varētu sasniegt "simtiem miljardu dolāru, varbūt pat triljonus".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien brīdināja par Eiropas Savienības (ES) aizvien pieaugošo ekonomisko konfliktu ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

"Nav citu pasaules ekonomiku, kas būtu tik integrētas kā mēs," Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Leiena.

"Eiropas uzņēmumi ASV nodarbina 3,5 miljonus amerikāņu, un vēl miljons darbavietu Amerikā ir tiešā veidā atkarīgas no tirdzniecības ar Eiropu," norādīja Leiena.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps bija minējis ieceri noteikt jaunus tarifus 10-20% apmērā ES preču importam. Tramps cer, ka augstāki tarifi preču importam ASV palīdzēs atbalstīt vietējās nozares.

Leiena savā runā ceturtdien neminēja Trampa vārdu, taču uzsvēra dziļās saiknes starp abām ekonomikām.

"Abām pusēm uz spēles likts ļoti daudz," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV veido 1,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 30% no globālās tirdzniecības.