Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Pēc Elektrum Olimpiskā centra iniciatīvas Rīgā Skanstes rajonā paredzēts izveidot mīkstā seguma skriešanas celiņu, kas taps, tiklīdz Rīgas domes atbildīgajās institūcijās būs saņemti visi saskaņojumi, aģentūrai LETA pavēstīja centra pārstāvji.

Tas būs pirmais šāda veida skrejceliņš Latvijā un papildinās esošo Olimpiskā centra pakalpojumu klāstu.

Elektrum Olimpiskā centra vadītāja Zane Grundiņa-Arāja norādīja, ka pie šī projekta tiek strādāts kopš 2008.gada. «Skriešana ir viens no kvalitatīvākajiem un efektīvākajiem kardio treniņiem, ar kuru var nodarboties jebkurš, jo tam nav vajadzīgas lielas investīcijas. Taču, ja nav piemērotu apavu un tiek skriets pa asfaltu vai bruģi, kā arī nav veikta atbilstoša iesildīšanās, agri vai vēlu tiek bojātas locītavas. Pirmās pazīmes ir velkoša sajūta ceļos, kā arī mugurā, ko pēc tam ir grūti novērst. Olimpiskā centra tuvumā un citviet Rīgā cilvēki skrien pa zālāju, tātad skrējēji izvēlas mīkstāku segumu, tādēļ pieprasījums pēc speciāla seguma skrejceliņa ir,» viņa sacīja.

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Ministru kabinets pieņēmis lēmumu atbalstīt Liepājas pašvaldības rosināto ieceri būvēt Liepājā vieglatlētikas manēžu, paredzot šim mērķim finansējumu 3,7 miljonu eiro apmērā.

Valdības sēdē nolemts, ka manēžas projektēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums 200 tūkst. eiro apmērā tiks gūts, novirzot daļu no dotācijas Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu atmaksai, kur izveidojusies līdzekļu ekonomija. Savukārt būvniecībai nepieciešamo valsts līdzfinansējumu 3,5 miljonu eiro apmērā plānots gūt, 2016. un 2017.gadā novirzot Liepājas pašvaldībai kā projekta īstenotājai daļu no dotācijas Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas sākotnēji bija paredzēta sporta centra Mežaparks rekonstrukcijai.

Izstrādātais projekts paredz Liepājas Olimpiskā centra infrastruktūras tālāku attīstību, izbūvējot pie Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas starptautiskiem standartiem atbilstošu slēgto vieglatlētikas manēžu, kā arī izveidojot telpas sportistu internātam. Pilnveidojot Liepājas Olimpiskā centra infrastruktūru, tiks pabeigta sporta kompleksa (Liepājas Olimpiskā centra ēkas un jaunveidojamā slēgtā vieglatlētikas manēža ar sportistu internātu) izveidošana. Pašvaldība uzskata, ka sporta kompleksa papildināšana ļaus veicināt sportistu izcilību, uzlabot treniņa apstākļus jau pazīstamiem sportistiem, pilmveidot sporta bāzi izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī piesaistīt aktīvam sportam vairāk iedzīvotāju.

Olimpiskā centra Ventspils viesnīca ieguvusi pakalpojumu kvalitātes sistēmas Q-Latvia kvalitātes zīmi.

Lēmumu par tās piešķiršanu pieņēmusi komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA), Ekonomikas ministrijas, kā arī profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares asociācijām.

Lai saņemtu šo apliecinājumu, pretendentam kvalitātes zīmes saņemšanai saskaņā ar TAVA noteikto kārtību jāizpilda šādas prasības: jāsagatavo esošās situācijas raksturojumu kvalitātes nodrošināšanas jomā; jāveic pakalpojumu ķēdes analīze, klientu apmierinātības un darbinieku aptauja; jānodrošina viesu sūdzību vadība, kā arī jāsagatavo rīcības plāns kvalitātes pilnveidošanai. Pakalpojumu kvalitātes novērtējumu un atbilstību standartam veic TAVA nozīmēts anonīms kontrolieris (Slepenais klients).

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizliegusi Indijas sportistiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs startēt zem savas valsts karoga pēc tam, kad Indijas Olimpiskā asociācija (IOA) apstiprināja, ka jaunās vadības vēlēšanas notiks divas dienas pēc Olimpiādes atklāšanas, kas nav apmierinājis SOK pārstāvjus.

Jau iepriekš IOA un SOK starpā bijušas domstarpības. Tā 2012.gada decembrī IOA uz pagaidu pamata tika izslēgta no SOK, jo starptautiskās organizācijas vadība uzskatīja, ka Indijā valda izplatīta prakse IOA vadošajos amatos ievēlēt korumpētas personas. Konkrēti runa bija par IOA ģenerālsekretāru Lalitu Banotu, pret kuru izvirzītas apsūdzības kukuļošanā un kurš 2011.gadā jau par līdzīgiem pārkāpumiem 11 mēnešus pavadījis cietumā. Savukārt IOA prezidenta amatā tika ievēlēts Abajs Sings Čautala, kurš ir bijušā IOA šefa Sureša Kalmadi protežē. Arī pret Kalmadi ir izvirzītas apsūdzības korupcijā.

Grieķijas Olimpijā iedegta Olimpiskā lāpa, kas uzsāks savu vienpadsmit nedēļu ceļojumu, kurš noslēgsies Londonas vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Olimpiskā lāpa tika aizdedzināta no saules, izmantojot speciālu tradicionālu parabolisku spoguli. Ceremonijā piedalījās dažādu valstu un organizāciju pārstāvji.

Lāpas ceļojums norisināsies Grieķijā, Īrijā un Lielbritānijā. Pēdējās vasaras olimpiskajās spēlās, kas notika Ķīnā, olimpiskā lāpa veica ceļojumu apkārt visai zemeslodei. Ceļojumu pavadīja protesti pret Ķīnas politiku Tibetā, un Parīzē lāpu demonstrētājiem pat izdevās nodzēst.

Lāpas aizdegšanas ceremonija notika Olimpijas drupās, kur olimpiskās spēles organizēja senie grieķi.

Uzņēmums H&M izveidojis funkcionālo augstās modes sporta apģērbu kolekciju For Every Victory, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šīs kolekcijas izstrādē piedalījās arī Zviedrijas olimpiskā komanda, un kampaņā ir iesaistījušās personības, kuras guvušas savas individuālās uzvaras — gan sportā, gan dzīvē. Kolekcija vienlaikus ar kampaņu veikalos un tiešsaistē tiks atklāta 21. jūlijā.

«Šī kolekcija ir stāsts par lielisku sniegumu un stilu, turklāt Zviedrijas olimpiskā komanda sniedza lielu ieguldījumu kolekcijas radīšanas procesā. Rezultātā ieguvām augstās modes funkcionālus sporta apģērbus, ko valkāt var ikviens,» stāsta H&M Dizaina un radošās nodaļas vadītāja Pernilla Volfārta.

Kolekcija apvieno augstās modes tērpus ar ekspertu zināšanām, koncentrējoties uz sporta un fizisko aktivitāšu pamata apģērbiem, kurus izmēģināja Zviedrijas olimpiskā komanda. Sportisti izteica savus ieteikumus par apģērbu dizainu, funkcionalitāti un valkāšanas iespējām. H&M izstrādās tērpus Zviedrijas olimpiskajai un paraolimpiskajai komandai 2016. gada Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm, tostarp atklāšanas ceremonijai, atsevišķiem sporta veidiem un balvu saņemšanas ceremonijām.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Ministru kabinets no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķīris papildu finansējumu 82,3 tūkst. latu apjomā Latvijas III olimpiādes rīkošanai.

No piešķirtā finansējuma 79,32 tūkst. latu paredzēti Liepājas pašvaldībai. Līdzekļi piešķirti, lai nodrošinātu šoziem laika apstākļu dēļ bojāto apgaismojuma stabu rekonstrukciju stadionā Daugava, kā arī informatīvā tablo un starta paaugstinājuma platformas un starta - finiša iekārtas iegādi Liepājas Olimpiskā centra peldbaseinā. Līdzekļu nepietiekamība plānotā aprīkojuma iegādei Liepājas Olimpiskajam centram radusies a/s Latvijas Krājbanka finanšu krīzes nodarīto zaudējumu dēļ.

Ventspils pilsētas pašvaldībai paredzēti 3000 latu jaunas BMX starta palaišanas iekārtas iegādei Olimpiskā centra Ventspils Piedzīvojumu parka BMX trasē.

Lai arī olimpiskās spēles ir izcilu sportisko sasniegumu demonstrēšanas svētki, aizkulisēs galveno lomu nereti spēlē politika un nauda

Līdz ar to, lai cik ļoti mēs arī fanotu par saviem sportistiem un sportu kā tādu, kopumā politika un bizness jau sen nekādi nav nošķirami no šī vērienīgā pasākuma. Ja reiz tā, tad Latvijai to, protams, vajadzētu censties izmantot savās interesēs, ko Latvijas prezidents Andris Bērziņš varbūt arī darīs, jo viņš atšķirībā no vairāku citu valstu vadītājiem Soču olimpiādi tomēr apmeklē. Ja vēl mūsu sportistiem būs labi rezultāti, tad kaut kas no tā varētu atlēkt arī Latvijas biznesam, piemēram, uzņēmumam AB Metal, kas ražo Latvijas skeletona izlases ragavu slieces.

Šķiet, ka nevienam politiskās scēnas vērotājam nav šaubu, ka Soču olimpiskās spēles patiesībā varētu saukt par Putina olimpiādi, kurā viņš iecerējis mirdzēt pilnā godībā. Ne jau velti viņš šo spēļu rīkošanai izvēlējās par Krievijas Rivjēru sauktos Sočus, turklāt, pēc paša sacītā, šo lēmumu viņš pieņēma jau savas pirmās prezidentūras laikā, braukājot džipā pa šo apvidu. Tāpēc laikam arī likumsakarīgi, ka Soču olimpiāde ir visdārgākā visā olimpisko spēļu vēsturē – oficiāli šo spēļu izmaksas sasniegušas 54 miljardus eiro, lai gan vairāki eksperti norāda, ka patiesās izmaksas jau pārsniegušas 60 miljardus eiro. Turklāt kritiķi piebilst, ka vismaz 20% no šīm izmaksām jau nonākušas oligarhu un citu Kremlim draudzīgu cilvēku kabatās. Jāteic, ka Putins nav pirmais politiskais līderis, kas vēlējies izcelties tieši ar olimpiskajām spēlēm – 1936. gadā Berlīnē to darīja arī Ādolfs Hitlers, ar miermīlīgu sporta spēļu šovu cenšoties slāpēt dažās valstīs radušās aizdomas par saviem patiesajiem nolūkiem.

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Šajā nedēļas nogalē, 25.maijā, olimpiskā centra Ventspils vienā no diviem tenisa kortiem sāksies laukuma pārbūves darbi, kurus veiks SIA Būvfirma INBUV.

Tenisa korts, kuru paredzēts pārbūvēt, ar diviem laukumiem ekspluatācijā nodots 2002. gadā. Korta pārbūves laikā tiks noņemtas vecā seguma visas kārtas 75 cm dziļumā un uzlikts jauns segums, kā arī izbūvēta jauna lietus ūdens novadīšanas sistēma un rekonstruēts apgaismojums. Paredzēts iegādāties arī jaunu tenisa spēles aprīkojumu un uzstādīt jaunas tribīnes. Tenisa korts pēc pārbūves būs arī paplašināts, izbūvējot nepieciešamās drošības zonas, un būs atbilstošs starptautiskām prasībām. Būvniecības darbus plānots pabeigt š.g.1.augustā.

Kopējās tenisa korta pārbūves izmaksas ir 157 500 eiro. Projekta īstenošana ir līdzfinansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts realizēts par LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu valsts nozīmes sporta attīstības projektu īstenošanai – Olimpiskā centra Ventspils attīstībai 2018. gadā.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 21. septembrī LOK Ģenerālās asamblejas sesijas laikā no Lielbritānijas pilsoņa Džozefa Makviljama glabāšanā saņēma iepriekš izsolīto Latvijas karogu, kuru Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā internetā notika izsole, kurā karogu iegādājās kāds lietotājs ar segvārdu Joseph. Izsolē piedalījās arī Latvijas Olimpiskā komiteja, tomēr, cenai pārsniedzot 1000 mārciņas, Olimpiskā komiteja no izsoles izstājās. Karogs tika pārdots par 1550 britu mārciņām.

Karogu izsolē iegādājušais Dž. Makviljams teica, ka nevēlējies pieļaut karoga nonākšanu kolekcionāru vai spekulantu rokās. «Lūdzu uztvert šo žestu kā mīlestības un cieņas apliecinājumu Latvijai,» latviski sacījis Dž. Makviljams, informē LOK.

LOK norāda, ka izsolē nopirkto karogu Ģenerālās asamblejas sesijas norises telpā ienesa Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš un pateicās Dž. Makviljamam par īsta vīra cienīgu rīcību, nododot delegācijas karogu LOK.

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.