Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile cer uz tenisa attīstību Valmieras pusē.

Bestes tenisa korti, kuru izveidē investēti aptuveni 150 000 eiro, Kocēnos tika atklāti pērn septembrī.

Kortos ir mākslīgās zāles segums un atbilstoša apsilde arī aukstajā laikā. Korta durvis vērtas kā ilggadējiem tenisa entuziastiem, tā katram, kurš vēlas iemēģināt roku šajā sporta veidā. Bestes tenisa korti ir vietējās tenisa treneres Ivetas Brūniņas - Builes īstenotais sapnis viņas vairāk nekā 20 gadu ilgajā karjerā, ierādot tenisa spēli bērniem un jauniešiem.

"Es esmu tenisa trenere, kura visu mūžu strādājusi šajā jomā un visu laiku no kāda esmu īrējusi laukumus. Tas ne vienmēr ir patīkams pasākums un vienmēr gribas, lai pašam ir savs un tad vairāk var arī attīstīties. Jau vismaz desmit gadus bija plāns par savu laukumu, jau iepriekš bijām izstrādājuši dažādus biznesa plānus. Zvaigznes sakrita un nolēmām,ka nepieciešams kaut ko darīt," stāsta tenisa trenere I.Brūniņa – Buile.

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Liels solis sperts tenisa attīstībā Jūrmalā, ir sākta nacionālā tenisa centra Lielupe rekonstrukcija, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan tenisa infrastruktūra Latvijā ir diezgan attīstīta, Latvijas Tenisa savienībai trūkst pašai savas nacionālās bāzes. Organizācija iepriekš norādīja, ka situāciju varētu pozitīvi ietekmēt rekonstruētais tenisa centrs Lielupe.

Šobrīd tiek pabeigti darbi pie āra kortu izbūves, tostarp ir arī t.s. galvenais korts, kurā starptautiskās sacensības varēs vērot vairāk nekā divi tūkstoši skatītāju, norāda centra valdes loceklis Elmārs Martinsons. Pēc viņa teiktā, pirmos sportistus centrs uzņems jau šonedēļ. Galvenā laukuma segums ir no Itālijas, jo tas ir kvalitatīvāks un arī lētāks nekā Latvijā ražotais.

Kopumā tenisa centra pārbūve iedalīta trīs kārtās. Pagājušajā gadā parakstīts līgums ar SIA Selva Būve par pirmo kārtu, kuras ietvaros izbūvēti deviņi tenisa laukumi, tostarp viens ar cieto tenisa laukuma segumu, saimniecības infrastruktūra, veikta teritorijas labiekārtošana, kā arī izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas; kopējā līgumcena ir 2,35 milj. eiro bez PVN. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt pērnā gada nogalē tika parakstīts līgums ar Personu apvienību VRM par tenisa centra pārbūves otrās un trešās kārtas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību. Būvdarbus plānots pabeigt līdz nākamā gada aprīlim, un līgumcena ir 9,13 milj. eiro bez PVN. Otrajā kārtā tiks izbūvēta jauna un starptautiskajiem standartiem atbilstoša tenisa halle, izveidotas koplietošanas telpas, trenažieru zāle, kā arī telpas skvoša un pludmales tenisa vajadzībām. Savukārt trešā kārta noritēs divos posmos, kur pirmajā posmā tiks veikta esošās slēgto laukumu tenisa halles pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, bet otrajā paredzēta būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju pārbūve un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūve, kā rezultātā tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā – tenisa halles. Plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes ar 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz trīs tūkstošiem sēdvietu. Pēc pārbūves trešās kārtas tenisa centra Lielupe mērķis ir spēt uzņemt 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā.

Atsaucoties uz arvien pieaugošo interesi par tenisa prasmju apgūšanu, Valmieras novada Kocēnos atklāta jau otrā Bestes tenisa kortu halle, kuras izveidē investēti 190 000 eiro.

Pirmā un līdz šim vienīgā Latvijā vieglas konstrukcijas tenisa halle ar mākslīgās zāles (super-grass) segumu Bestes tenisa kortos tika uzbūvēta 2019. gadā.

Cer uz tenisa attīstību Vidzemē 

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile...

Piesaistot četrus augsti kvalificētus un sertificētus trenerus no Rīgas un Saulkrastiem, pirmās halles noslodze aizpildījusies īsā laika posmā. Šobrīd pirmā halle spēj nodrošināt regulārus treniņus visu gadu ap 100 spēlētājiem no 5 līdz 70 gadu vecumam.

Lielā interese devusi skaidru signālu, ka nepieciešams blakus būvēt vēl vienu šāda tipa tenisa halli, lai paplašinātu darbību - nodrošināt vairāk treniņu laikus un atvieglot Latvijas mēroga sacensību gaitu, sadalot spēles uz diviem laukumiem.

Otrās tenisa halles būvniecībā ieguldīti 190 000 eiro no kortu īpašnieka Gata Buiļa, attīstības finanšu institūcijas Altum, Leader – biedrības “No Salacas līdz Rūjai” finansējuma.

Bestes tenisa kortu vadītāja un trenere Iveta Brūniņa-Buile atzīst: “Otra korta atvēršana dos iespēju vēl lielākam skaitam novadnieku nodarboties ar šo daudzpusīgo sporta veidu. Tā ir veiksmīga biznesa attīstība ar iespēju piedāvāt vairāk laikus gan individuālajiem, gan grupu treniņiem. Esmu pārliecināta, ka izdosies piesaistīt arvien vairāk bērnus un pusaudžus, kas man kā vadītājai un trenerei dod ļoti daudz prieka.”

Irina Kuzmina – Rimša, Latvijas Tenisa Savienības attīstības direktore atklāšanas pasākumā novēlēja: “No sirds priecājamies, ka Latvijas tenisā ienāk spēcīgi klubi. Līdz ar otrā laukuma uzcelšanu, ļoti ceram, ka šeit tiks rīkotas ne tikai Latvijas mēroga sacensības, bet arī starptautiskās. Redzot, kāds darbs un zināšanas šajā klubā tiek ieguldītas, prognozējama strauja tenisa attīstība Valmierā.”

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Amerikāņu tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa saņēmusi naudas sodu par pārkāpumiem ASV atklātā čempionāta finālā, kamēr Sieviešu tenisa asociācija (WTA) nostājusies tenisistes pusē.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka sestdien ASV atklātā čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā triumfēja Japānas tenisiste Naomi Osaka, kura ar rezultātu 6-2, 6-4 pārspēja titulēto Viljamsu.

Osakas pirmo «Grand Slam» titulu aizēnoja viņas pretinieces uzvedība kortā. Amerikāņu zvaigzne otrā seta astotajā geimā tika sodīta ar zaudētu geimu, jo mača laikā neatļauti saņēma trenera palīdzību, lauza raketi un apvainoja spēles galveno tiesnesi Karlosu Ramosu, nosaucot viņu par zagli un solot, ka viņš vairs nekad netiesās Viljamsas spēles.

ASV Tenisa asociācija («USTA») lēmusi, ka par šiem pārkāpumiem viņai jāmaksā attiecīgi 4000, 3000 un 10 000 ASV dolāru sodi jeb kopā 17 000 ASV dolāri (14 685 eiro). Tiesa, tā gan ir niecīga daļa no 1,85 miljonu ASV dolāru prēmijas, ko viņa saņēma par fināla sasniegšanu.

Jūnija vidū būvuzņēmējs «UPB» plānojis uzsākt tenisa halles būvniecību Liepājā, Liedaga ielā 5. Papildu slēgtajai tenisa hallei tiks izbūvēti āra tenisa un pludmales tenisa laukumi, kā arī sporta spēļu laukums, informē Liepājas pilsētas pašvaldība.

Projekts paredz tenisa halles ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem būvniecību, kā arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu un autostāvvietu izbūvi. Papildu tenisa hallei tiks izbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā paredzētas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā plānota trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekts paredz universāla āra sporta spēļu laukuma un ielu vingrošanas rīku laukuma izbūvi, āra tenisa laukumu, iesildīšanās sienas un laukuma izbūvi, kā arī āra pludmales tenisa laukumu izbūvi un teritorijas labiekārtošanu.

Noslēgtajā līgumā starp pašvaldību un būvnieku noteikts, ka projekts jāīsteno līdz 2019. gada rudenim.

SIA "Centrālais tenisa klubs" iedzīvotāju iebildumu dēļ atteicies no ieceres Āgenskalna tenisa kortu vietā būvēt tirdzniecības centru, liecina šodien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē pieņemtais lēmums.

Jau pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti noraidīja zemesgabala Baldones ielā 7 izstrādāto lokālplānojuma redakciju, kas apstiprināšanas gadījumā Āgenskalnā esošo tenisa kortu vietā būtu ļāvis izveidot arī tirdzniecības centru. Vienlaikus domes lēmums paredzēja uzdot Pilsētas attīstības departamentam sagatavot jaunu darba uzdevumu lokālplānojuma izstrādei, ņemot vērā fizisko un juridisko personu publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas "Centrālais tenisa klubs" lūdza laiku pārdomām un šovasar iesniedza vēstuli ar lūgumu pārtraukt lokālplānojuma izstrādi. Pašvaldības pagaidu administrācija uzņēmuma lūgumu šodien atbalstīja, atceļot 2018.gada lēmumu par zemesgabala Baldones ielā 7 lokālplānojuma izstrādes sākšanu.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Liepājā atklāta jaunuzbūvētā Liepājas Olimpiskā centra (LOC) Tenisa halle, Liedaga ielā 5, informē Liepājas pilsētas dome.

Projekta ietvaros 5988 kvadrātmetru platībā tapusi tenisa halle ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas autostāvvietas. Uzbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā atrodas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā atrodas trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekta ietvaros tapis universāls āra sporta spēļu laukums un ielu vingrošanas rīku laukums, āra tenisa laukums, iesildīšanās sienas un laukums, kā arī āra pludmales tenisa laukums.

Tenisa halle paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai un nodrošināšanai arī gada aukstajos mēnešos. Kā norāda pašvaldībā, tenisa halle tāpat paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā un vienlaikus turpināt treniņa nodarbības paralēli sacensību norisei. Jaunā sporta infrastruktūra būs ieguvums arī blakus esošās skolas audzēkņiem, kuriem sporta stundas varēs notikt modernā un ērtā stadionā.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Liepājas tenisa halles būvniecībai esot jau pusceļā, šodien tika atzīmēti būvniecības svētki, kā laikā tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Plānots, ka tenisa halli atklās 2019. gada pavasarī.

Tenisa halle atradīsies blakus Liepājas 2. vidusskolai, Liedaga ielā 5. Papildus slēgtās tenisa halles būvniecībai, gandrīz pilnībā ir pabeigta sporta laukuma izbūve, kā arī āra tenisa laukumu un treniņu sienas izbūve.

Tenisa halle būs paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai un nodrošināšanai arī gada aukstajos mēnešos. Tenisa halle tāpat paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā un vienlaikus turpināt treniņa nodarbības paralēli sacensību norisei, norāda Liepājas pilsētas dome.

Pēc pašvaldības domām, jaunā sporta infrastruktūra būs ieguvums arī blakus esošās skolas audzēkņiem, kuriem sporta stundas varēs notikt modernā un ērtā stadionā. Tāpat tiks risināts arī tas, lai sporta un vingrošanas laukums ārpus nodarbībām būtu pieejams ikvienam iedzīvotājam.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Jūlijā sporta pasaules uzmanība tiks pievērsta ne tikai futbolam, bet arī tenisa svētkiem Vimbldonā

Tenisa pasaulē viens no lielākajiem notikumiem ir Vimbldonas turnīrs, kas šogad sāksies 2. jūlijā. Tas turpināsies divas nedēļas un aptvers faktiski visus lielākos šī sporta veida vārdus. Bieži, runājot par tenisa pasauli, tiek izceltas lielas naudas summas, un acīs krīt, piemēram, fakts, ka šogad Vimbldonas balvu fonds sasniegs 34 miljonus sterliņu mārciņu (~38,65 milj. eiro).

Lielās balvas

No šīs summas 2,25 miljoni mārciņu (gandrīz 2,6 miljoni eiro) tiks piešķirti gan vīriešu, gan sieviešu vienspēļu uzvarētājiem (otram fināla dalībniekam atlēks divreiz mazāka summa), kas ir par 50 tūkst. mārciņām vairāk nekā 2017. gadā.

Neskatoties uz pievilcīgajām naudas balvām, Vimbldonas čempionāts mēdz būt visai pelnošs pasākums. Piemēram, 2016. gadā turnīra organizētāju divu nedēļu peļņa no notikuma translēšanas vien bijusi 42 miljonu mārciņu apmērā, un tas veidojis tikai mazliet vairāk par pusi no kopējiem turnīra ieņēmumiem, ziņo BBC. Šajā pašā laikā šos ieņēmumus pamatā nodrošinot vien neliela daļa televīzijas kanālu – pamatā ASV un pašā Apvienotajā Karalistē, kas liek domāt par strādāšanu pie globālākas fanu bāzes izveides. Arī šogad tiek lēsts, ka Vimbldonas turnīra peļņa varētu būt visai liela, kas izmaksāto plānoto balvu kopējo apmēru ļāvis palielināt par 7,6%. Tādējādi izmaksāto «prēmiju» apmērs pieaug jau septīto gadu pēc kārtas. Tenisa eksperti mēdz piebilst, ka Vimbldonas organizētājiem ir svarīgi, lai tas notur savu šī sporta veida statusu kā viens no gada ienesīgākajiem turnīriem.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) bez atlīdzības nodod savā pārvaldībā esošos, valstij piederošos tenisa kortus Kronvalda bulvārī 2B Rīgas pilsētai Nacionālā teātra paplašināšanai – jaunas piebūves būvniecībai, informē VNĪ.

Īpašums Kronvalda bulvārī 2B sastāv no zemes vienības 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būvēm – tenisa kluba 345,9 kvadrātmetru platībā un diviem šķūņiem attiecīgi - 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.

«Gādājot par valsts īpašumiem, mūsu mērķis ir īpašumam atrast visefektīvāko un ilgtspējīgāko pielietojumu, kas arī kalpotu visas sabiedrības interesēs. Esam pārliecināti, ka īpašuma Kronvalda bulvārī 2B nodošana teātra paplašināšanai, ļaus uzlabot teātra ikdienas darbu un loģistiku, kā arī ļaus iebūvēt papildu zāli, kas savukārt ļaus teātrim piedāvāt sabiedrībai plašāku izrāžu klāstu,» atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīta biedrība «AJ Tennis Academy», kas plāno atbalstīt tenisa attīstību un popularizēt tenisu kā veselīgu atpūtas un sporta veidu Latvijā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Biedrības vienīgā amatpersona ar tiesībām to pārstāvēt ir Andis Juška, profesionāls latviešu tenisists.

«AJ Tennis Academy» norādījusi vairākus darbības mērķus, starp tiem ir gan starptautiskās sadarbības attīstīšana, gan bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana, kā arī bērnu un jauniešu tenisa apmācību veicināšanu, un rūpes par par tenisa meistarības paaugstināšanu.

Biedrība plāno popularizēt un attīstīt tenisu skolās, citās izglītības iestādēs, strādājošās un studējošās jaunatnes vidū, iestāties Latvijas tenisa savienības klubu sastāvā, organizēt treniņnometnes Latvijā un ārvalstīs, kā arī organizēt un atbalstīt nodarbības un pasākumus citos sporta veidos, kas sekmētu tenisa sportistu vispārējo fizisko sagatavotību, skaidro uzņēmums.