Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Vācijā pirmajā pusgadā ogles bijušas vissvarīgākais enerģijas avots, pirmajā vietā nomainot vēju, pirmdien konstatēts Federālā Statistikas biroja aplēses.

No Vācijā saražotās elektrības 258,9 miljardiem kilovatstundu šajā posmā 56% bijuši no konvencionāliem avotiem, tādiem kā ogles, dabasgāze un kodolenerģija.

Tas ir par 20,9% vairāk nekā šajā pat posmā pērn.

Savukārt atjaunojamās enerģijas daļa, ieskaitot vēja, saules un biogāzes enerģiju, sarukusi par 11,7% līdz 44%, salīdzinot ar posmu no janvāra līdz jūnijam pērn.

Sarukuma galvenais iemesls bijis pastāvīga vēja trūkums pavasarī, skaidro birojs.

Vēja enerģijas daļa sarukusi līdz 21%.

Iztrūkums pamatā aizpildīts ar enerģiju, kas saražota ogļu spēkstacijās.

Pēc ogļu un vēja enerģijas dabasgāze ir trešais svarīgākais elektrības ražošanas avots, ar 14,4% apsteidzot kodolenerģiju. Tās daļa ir 12,4%.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Smagā metāla piesārņojums ūdenī ir problēma, ar ko cīnās daudzviet pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēcdoktorantūras pētījumā attīsta granulas no kokskaidām, māliem un biomateriāla, ko izmanto arī mākslīgo kaulu izgatavošanā.

Pētījumi apliecina, ka granulām ir labas smago metālu absorbcijas īpašības; sadarbībā ar studentiem plānots turpināt tās pilnveidot.

Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi. Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes, absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.

Visa rezultātā izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek pārskatītas uz leju, bet inflācijas – uz augšu. Piemēram, Starptautiskā finanšu institūta (IIF) pārstāvji šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājuši no 6,2% līdz 5,7%. Arī investīciju bankas Goldman Sachs ekonomisti izpaudušies, ka ASV ekonomika šogad varētu pieaugt par 5,7% iepriekš gaidīto 6% vietā.

Ekonomikas pieaugums joprojām izskatās varens, lai gan tā ogles šā gada beigās tik karstas, šķiet, vairs nav. Arī Goldman pārstāvji piebilduši, ka ekonomikas ceļš uz priekšu, visticamāk, būs nelīdzenāks. Šobrīd kļuvis skaidrs tas, ka pasaulē nebūs kādas izšķirīgas uzvaras pār Covid-19 vīrusu, jo strauji turpina izplatīties lipīgās šīs slimības versijas. Attiecīgi tas arī nozīmē, ka no jauna jādomā par ierobežojumiem, kuri kādā brīdī jūtamāk var ietekmēt biznesa un patērētāju omu.