Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.septembrī palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā.

Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.

"Pasaules ekonomikas izaugsme saglabājusies noturīga, un inflācija turpina mēreni samazināties," norāda OECD.

Organizācija skaidro, ka atalgojumu pieaugums atbalsta mājsaimniecību ienākumus un patēriņa izdevumus, lai gan pirktspēja vairākās valstīs vēl nav atguvusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Globālā tirdzniecība atveseļojas straujāk nekā gaidīts, taču transporta izmaksas saglabājas augstas.

OECD eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 0,7% apmērā, bet nākamajam gadam tā samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,3%.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Turpmāk Konkurences padomes (KP) vadība tiek uzticēta līdzšinējam KP padomes loceklim Kārlim Piģēnam.

Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs pienākumus pildīs līdz jauna padomes priekšsēdētāja stāšanās amatā, kuru konkursa kārtībā apstiprinās Ministru kabinets.

K. Piģēns ir Konkurences padomes loceklis kopš 2022. gada un KP priekšsēdētāja prombūtnes laikā ir apliecinājis savas vadības prasmes un spējas, kā arī sekmīgi vadījis iestādes darbu.

“Šobrīd būtiskākais uzdevums ir nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību. KP turpinās uzraudzīt un stiprināt konkurences tiesības Latvijā, saglabājot esošo iestādes stratēģijā nodefinēto attīstības kursu un vērtības. Turpināsies arī darbs pie iestādes IT risinājumu un citu inovāciju attīstības. Tāpat arī 2025. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsāks pilnu iestādes darbības auditu, vienlaikus arī vērtējot Latvijas konkurences tiesību instrumentu efektivitāti un iespējamos uzlabojumus. Šajā gadā KP arī uzsāks sniegt konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.” stāsta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs K. Piģēns.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Latvijā publiskajai pārvaldei būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu uzticēšanos, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka galvenie ēnu ekonomiku veicinošie faktori ir nodokļu slogs, nodokļu nomaksas sarežģītībā, kā arī nodokļu nomaksas morāle un kopējā uzticēšanās valdībai.

Gorkšs akcentēja, ka, pēc OECD datiem, Latvijā uzticēšanās valdībai līmenis ir otrs zemākais, taču uzticēšanās valsts pārvaldei ir cieši saistīta ar normatīvu izmaiņām un to izpildi.

"Ja analizē šīs valdības darbu, tad kavēšanās un sasteigta normatīvu virzīšana ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti," sacīja Gorkšs, uzsverot, ka šādam valdības darbam ir tieša saistība ar to, cik kvalitatīvs ir regulējums, kas tieši ietekmē vēlmi pildīt tajā noteikto.

Vienlaikus, runājot par paredzētajām nodokļu izmaiņām, Gorkšs atzīmēja, ka ieņēmumu sadaļa, salīdzinot ar pagājušo gadu, visos nodokļos, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir pildījusies labāk. Ieņēmumu palielināšana nav lielākā problēma, problēma ir izdevumu samazināšana.

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.