Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Maija beigās ir noslēdzies projektu konkurss Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētajā un Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekotajā grantu shēmā NVO fonds, un kopumā ir saņemti 265 projekti par kopējo summu 12 869 231 eiro, kas 5,8 reizes pārsniedz pirmajā konkursā pieejamo finansējumu.

NVO fonda ietvaros paredzētajās 3 programmās (NVO projektu programma, NVO darbības atbalsta programma un NVO kapacitātes stiprināšanas programma) projektus varēja iesniegt biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības.

Šīs ir pirmais no četriem NVO fonda ietvaros paredzētajiem konkursiem. Kopējais konkursā pieejamais finansējuma apjoms bija 2 211 582 eiro. Otro konkursu Sabiedrības integrācijas fonds plāno izsludināt jau šī gada rudenī, trešo - 2008.gadā un pēdējo - 2009.gada sākumā. Kopējais NVO fonda finansējums laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam ir 5 850 744 eiro.

Visvairāk projektu tika iesniegti NVO fonda programmā NVO projektu programma, proti, 108 par kopējo summu 7 042 955 eiro, kas 11 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu. Savukārt NVO darbības atbalsta programmā tika iesniegti 88 projekti par kopējo summu 4 272 563 eiro, tādējādi 4,5 reizes pārsniedzot šajā konkursā pieejamo finansējumu. Vismazāk projekti tika iesniegti NVO kapacitātes stiprināšanas programmā, proti, 69 projekti par kopējo summu 1 553 713 eiro, kas 3,7 reizes pārsniedz šajā konkursā pieejamo finansējumu.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

No 14. līdz 16. augustam 24 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem būs iespēja papildināt savas zināšanas un prasmes lobēšanā biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" organizētajā Vasaras akadēmijā III.

14. un 15. augustā Daugmalē, viesu namā "Saliņas" akadēmijas dalībnieki spodrinās savas komunikācijas un lobēšanas prasmes profesionālu lektoru vadībā, kā arī uzzinās vairāk par interešu aizstāvības mehānismiem un iespējām Latvijā un Eiropas Savienībā. Savukārt 16. augustā dalībnieki dosies uz Rīgu, lai klātienē vērotu dažādus pilsoniskās sabiedrības līdzdalības pasākumus - piedalītos Valsts Sekretāru sanāksmē un NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda parakstīšanas sēdē, kā arī lai apmeklētu Saeimu.

Apmācību mērķis ir sagatavot akadēmijas dalībniekus organizācijas pārstāvētajai sabiedrības grupai nozīmīgu jautājumu lobēšanai. Katrs dalībnieks apmācību laikā izstrādās lobēšanas plānu konkrētam jautājumam. Vasaras akadēmijas programmu skatiet pielikumā.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Septembrī 120 Nevalstisko organizāciju (NVO) līderi projekta Digitālās prasmes NVO līderiem ietvaros sāks mācības, lai apgūtu datorprasmes un tehnoloģiju iespējas.

Apmācības organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Microsoft Latvia. Pilotprojekta iztrāde un apmācības izmaksās 10 tūkstošus latu.

Projekta mērķis ir veicināt NVO līderu interesi par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu savā darbā, komunikācijas līdzekļu, prezentācijas rīku izmantošanu, dokumentu apmaiņas vietas izveidi, lai sekmētu NVO efektīvu darbu, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem.

«Apvienojot savas līdera prasmes ar tehnoloģiju kompetencēm, NVO līderi varēs būtiski palielināt labi paveiktu darbu daudzumu,» saka Microsoft Latvija vadītājs Sandis Kolomenskis.

Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) 3.septembrī uzsāks informatīvu kampaņu Latvijā pret jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ignalinā, Db.lv informēja Latvijas Zaļā kustība. Vides NVO norāda, ka AES vietā ir jāpaplašina atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Vides NVO aktīvisti no vairākām vides organizācijām pulcēsies 3.septembrī plkst. 12:00 pie Daugavpils rajona padomes ēkas, kur plkst. 13:00 sāksies jaunās Ignalinas AES ietekmes uz vidi novērtējuma programmas apspriešana. Vides aktīvisti interesentiem sniegs informāciju par riskiem un izmaksām saistībā ar atomenerģijas izmantošanu un norādīs uz problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar plānoto Ignalinas AES.

Vides NVO neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, kā arī iebilst pret šādas AES būvniecību pēc būtības uzskatot, ka atomenerģijas izmantošana ir ekonomiski apšaubāma un dārga, tā rada nopietnus vides un sociālos riskus un ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības koncepcijai. Tādēļ vides NVO nolēmušas uzsākt informatīvu kampaņu kā dažādu pasākumu sēriju, lai par šiem aspektiem informētu iedzīvotājus un aicinātu Latviju nepiedalīties jaunās Ignalinas AES projektā, kā arī aktīvi iestāties pret šāda projekta īstenošanu kādā no Baltijas valstīm.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Šī gada 30.martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, informēja Ekonomikas ministrija.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ".

Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds (KIF) ar "Microsoft Latvia" un "Unilever Baltic" atbalstu uzsāk darbu pie pilnīgi jaunas nevalstisko organizāciju (NVO) attīstības veicināšanas programmas "Atbalsts kopienu centru darbībai Latvijas reģionos". Iesaistīto uzņēmumu vadītāji un pārstāvji šodien organizēja preses konferenci, kurā informēja par programmas nozīmību Latvijas reģionu attīstībai, kā arī iezīmēja sagaidāmos rezultātus programmas īstenošanas gaitā.

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds, "Microsoft Latvia" un "Unilever Baltic" ir parakstījuši līgumu par sadarbību Latvijas kopienu centru attīstībai Latvijā. Sadarbības būtība ir atbalstīt ar padomu un arī finansiāli tās nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas kā kopienu centri.

Kopienu centru ideja Latvijā ir vēl pavisam jauna, tomēr tās galvenais uzdevums ir pavisam vienkāršs un labi saprotams katram - uzlabot to cilvēku, kas dzīvo vienā kopienā (piemēram, pagastā, pilsētā vai ciemā), dzīves kvalitāti. Labs un mērķiem atbilstošs kopienas centrs var, piemēram, organizēt nodarbības jauniešiem, jaunu prasmju apgūšanu vecākā gada gājuma cilvēkiem vai ierosināt gājēju pārejas izveidi pie vietējās skolas un to arī realizēt. Tā ir ļoti nopietna sociālās integrācijas vide visiem kopienā dzīvojošajiem.

Šogad Liepājas domes izsludinātajā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu līdzfinansēšanas konkursā tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guvuši 27 projekti. Kopumā piešķirts līdzfinansējums 28 000 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes Nevalstisko organizāciju projektu konkursa izvērtēšanas komisija 14 projektiem (no 27) piešķīra visu lūgto līdzfinansējuma summu, pārējie tika atbalstīti daļēji.

Pirmo reizi šogad projektu konkursā startēja tādas NVO kā biedrība Gaismiņa, Sociālo vajadzību centrs KLINTS, Liepājas baltkrievu kopiena Mara un biedrība ETNO Liepāja.

Biedrības Gaismiņa projekts «Gaismiņām būt» paredz pilnveidot biedrības dalībnieku prasmes un veicināt emocionālo, sociālo, vokālo izaugsmi, popularizēt biedrības darbību un sasniegumus, kā arī motivēt un novērtēt jauniešu sasniegumus.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Finanšu ministrija (FM) aicina paplašināt no ES fondiem finansējamo aktivitāšu loku, un līdzās valsts iestādēm par saņēmējiem noteikt arī nevalstiskās organizācijas (NVO).

Šādi paredzēts iesaistīt NVO valsts pārvaldes darbībā un atteikties no valstij «neraksturīgajām funkcijām», informē FM.

Jau daudzkārt ziņots par valsts funkciju auditu, ko ministrijām uzdevis veikt premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šis audits paredz izvērtēt, no kādām funkcijām valsts var atteikties un kuras – nodot privātajam sektoram. Līdz ar šādu funkciju nodošanu nepieciešams paplašināt arī ES fondu līdzekļu saņēmēju loku.

Pašlaik NVO līdzdalība ES fondu ieviešanā tiek nodrošināta kā dalība projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju publiskajā apspriešanā; dalība ES fondu uzraudzības komitejā; partnerība aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kā arī regulāra ES fondu aktualitāšu izskatīšana NVO Memoranda padomē. NVO ir iespēja pieteikties kā finansējuma saņēmējiem ES fondu projektu īstenošanai 14 ES fondu aktivitātēs, skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Atšķirībā no pirmās Start-up akadēmijās, šajā uzņemto komandu vidū ir arī divas komandas, kas nodarbojas ar ierīču iesācējuzņēmuma attīstīšanu.

Kopumā akadēmijā pieteikušās 24 komandas un 11 individuālie dalībnieki, no kuriem uzņemtas 10 komandas. Iepriekšējam pasākumam bija pieteikušās 26 komandas un akadēmijā tika uzņemtas 10. Atšķirībā no pirmā pasākuma, šoreiz pieteicās vairāki ierīču tehnoloģiju iesācējuzņēmumi un divi no tiem ir uzņemti akadēmijā.

Šajā pasākumā divu dienu laikā komandas prezentē savu ideju mentoriem, saņem konsultācijas, piedalās lekcijās un prezentē savas idejas investoriem. «Šajā akadēmijā lielu uzsvaru liekam arī uz īso prezentāciju skolu, ko pasniegs Maiks Bredšavs no StartupSauna un AppCamp, lai palīdzētu uzlabot savas biznesa prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes,» saka Alise Lezdiņa, TechHub Riga vadītāja. Viņa uzsver, ka Start-up akadēmija ir vērtīgs pasākums, kas palīdz pilnveidot tehnoloģiju iesācējuzņēmumu biznesa mērķus un virzienus, dibināt jaunus kontaktus un iegūt vērtīgus padomus no mentoriem. «Šādi pasākumi parāda, ka jaunie uzņēmēji vēlas mācīties un kļūt labāki un būt gan Latvijas, gan globālā tehnoloģiju biznesa sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir iedot zināšanas un pieredzi, lai viņi paši varētu veidot savu veiksmes ceļu,» viņa norāda.

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieteikšanās Start-up Akadēmijai ir pagarināta līdz 14.novembrim, informē pasākuma organizatori.

«Start-up Akadēmija ir lielisks veids, kā divu dienu laikā iegūt neatkārtojamu biznesa pieredzi! Komandas strādās plecu pie pleca ar pieredzējušiem mentoriem no Latvijas, Somijas un ASV, lai pilnveidotu savas idejas, piedalītos lekcijās un visbeidzot pičotu savus biznesa projektus investoriem,» skaidro TechHub Riga vadītāja Alise Lezdiņa. «Šobrīd esam saņēmuši jau 15 pieteikumus, un, redzot pastiprināto interesi par akadēmiju, nolēmām pagarināt pieteikšanās termiņu līdz 14.novembrim, lai atlasītu potenciāli veiksmīgākos startapus! Konkurss uz akadēmijas vietām ir liels, bet vēlamies sniegt iespēju pieteikties visiem, kas ar tehnoloģiju palīdzību vēlas uzlabot apkārtējo pasauli!»

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai veicinātu un atbalstītu nevalstisko organizāciju dalībniekus un vadītājus apgūt e-prasmes un darbā izmantot inovatīvas tehnoloģijas, konkursā tiek meklēts inovatīvās tehnoloģijas NVO līderis.

Konkursu ir izsludinājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija Latvija@Pasaule iniciatīvas ietvaros sadarbībā ar Microsoft Latvia un biedrību Latvijas Pilsoniskā alianse.

Konkurss tiek izsludināts divās kategorijās: prezentācija par savu NVO, kas veidota MS PowerPoint vai Movie Maker vidē, vai arī NVO mājas lapas (koplietošanas vides), kas veidotas Windows Live vidē.

Pretendenti konkursam piedāvājumus var iesniegt līdz 1.aprīlim. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti NVO līderiem organizētā konferencē 12. maijā.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Vismaz piecu gadu darbs un dažāda pieredze būs nepieciešama nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas varēs pretendēt uz vietu Sabiedrības integrācijas fonda padomē (SIFP), lēmis Ministru kabinets.

Pieteikties konkursā, kurā tiks izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kas būs tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam SIFP turpmāk būs tiesības NVO, kura atbilst šādiem kritērijiem: tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; tā ir ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz piecus gadus; tās statūtos noteiktais darbības mērķis vai papildmērķis vismaz piecus gadus ir tieši saistīts ar vismaz vienu no šādām jomām: kultūra un māksla; izglītība (interešu izglītība), pētniecība un sports; sociālie pakalpojumi un veselība; vide, sociālā un kopienas attīstība; interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanā; vai filantropija, brīvprātīgais darbs.