Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sarūgtinātas, ka otrdien Ministru kabineta (MK) darba kārtībā nav iekļauti grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», informē organizāciju pārstāvji.

Lai ierobežotu lauksaimniecības zemes pirkšanu investīciju darījumu nolūkos, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un Zemkopības ministrija vairāk nekā gadu strādāja pie grozījumiem šajā likumā. Iepriekš bija plānots, ka otrdien šos grozījumus skatīs MK, tomēr jautājums nav ticis iekļauts darba kārtībā.

Lauksaimnieku organizācijas ir izbrīnītas par šādu vilcināšanos ar tik būtisku lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā, ka līdz spēkā esošā zemes iegādes moratorija beigām ir atlikuši vien pāris mēneši, norāda lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: «Zeme ir Latvijas resurss lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un tādējādi valsts ekonomikas attīstīšanai, nevis pirkšanas un pārdošanas objekts peļņas gūšanai. Vārdos lēmumpieņēmēji pauž atbalstu lauksaimniekiem, ražošanai, diemžēl šobrīd redzam, ka šīs runas īstenot darbos traucē šauras investoru grupas intereses. Kādēļ tiek kārtējo reizi novilcināta izstrādāto likuma grozījumu izskatīšana valdībā?»

Septembra beigās noslēdzās 2016.gada pieteikšanās uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu vides un klimata programmai. Kopējā pieejamā summa programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro, no kuriem uz Eiropas Komisijas atbalstu 8,43 miljonu eiro apmērā pretendē seši projekti no Latvijas, informē programmas pārstāve Līga Ansone.

Šogad pieteikumus no Latvijas iesniedza sešas organizācijas, kas, izstrādāto projektu ietvaros, plāno izveidot pilna cikla bioreaktora pilotprojektu, modelēt klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta infrastruktūru, pētīt tekstilatkritumu pārstrādi, sekmēt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā un veikt virkni citus videi un klimatam būtiskus inovāciju projektus.

Projektus iesniegušas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji un valsts iestādes. Projektu izvērtēšana un Eiropas komisijas līdzfinansējuma piešķiršana norisināsies turpmākos sešus mēnešus.

Uz līdzfinansējumu atklātā konkursā varēja pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, pašvaldības, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus vides un klimata kvalitātes sekmēšanai, iesniedzot projektu pieteikumus. Nākamais LIFE programmas uzsaukums plānots 2017.gadā, par kuru plašāka informācija tiks publicēta LIFE programmas mājaslapā.

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Interesentus aicina pieteikties Eiropas komisijas līdzfinansējumam vides un klimata pārmaiņu realizēšanai. Kopējais pieejamais finansējums programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro. Papildus Eiropas finansējumam pieejams arī nacionālais līdzfinansējums 13,9 mijonu eiro apmērā.

Uz šo finansējumu, iesniedzot projektu pieteikumus, var pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus.

«LIFE programmas atbalsts ir ļoti plašs. Un lai gan vēsturiski Latvijā to vairāk izmanto nevalstiskās organizācijas dabas projektu realizācijai, šī gada uzsaukuma jauninājums – «tirgum gatavie» produkti vides un klimata tehnoloģijās - ir ērts un pieejams veids kā arī privātie uzņēmēji var veikt jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanu LIFE programmas ietvaros,» skaidro Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) LIFE atbalsta vienības vadītājs Jānis Vēbers.

Privātie uzņēmumi aktīvāk sākuši izmantot Eiropas Komisijas finanšu instrumenta LIFE programmas sniegtās iespējas

LIFE programma ir viens no Eiropas Komisijas finanšu instrumentiem, kas fokusējas uz vides kvalitāti, klimata pārmaiņām, sekmējot inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus. Galvenais programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) vides un klimata politikas īstenošanu, attīstību un aktualizēšanu, piešķirot līdzfinansējumu projektiem, kas atbilst mērķim un rada papildu pievienoto vērtību.

Latvijā LIFE programma darbojas jau 16 gadus, proti, kopš 2001. gada. Ar tās atbalstu ir realizēti 48 projekti un piesaistīti vairāk nekā 32 milj. eiro, liecina informācija projekta mājaslapā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kam ir iespēja kvalificēties atbalsta saņemšanai, to gana aktīvi izmanto. LIFE programmas finansēšanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam kopējais pieejamo investīciju apmērs ES ir 3,4 miljardi eiro.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Rīgas pašvaldībai turpinot realizēt iedzīvotāju balsošanā atbalstītu līdzdalības budžeta projektu, Dārziņu apkaimē pie Daugavas top divas jaunas atpūtas zonas - Jāņogu ielā pie Dārziņu 9. līnijas un Zirņu salā.

Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtā projekta “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” realizācijas gaitā iepriekšējos gados jau tika izveidotas divas atpūtas zonas Daugavmalā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šogad organizēja iepirkumus abu pārējo atpūtas vietu izveidošanai, kur konkursā uzvarēja SIA "Smart Energy".

Jāņogu ielā 48 pie Dārziņu 9.līnijas ir jau veikta kāpņu izbūve, terases pamatu stiprināšana un koka terases konstrukciju izbūve, sākta gabionu soliņu un pārģērbšanās kabīņu uzstādīšana. Tāpat darbi tiek veikti Zirņu salā. Atpūtas vietu nodošana ekspluatācijā plānota augustā.

Lai ar iedzīvotājiem apspriestu labākos risinājumus, šonedēļ tika organizēta tikšanās ar būvdarbu izpildītāju, būvuzraugu, departamenta Vides pārvaldes darbiniekiem un Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti un precizēti biedrībai interesējošie jautājumi par konkrētu labiekārtojuma elementu - terases, paģērbšanās kabīnes, soliņu, kāpņu u.c. labiekārtojuma elementu izbūvi un to uzstādīšanu labiekārtojamā teritorijā.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Šodien pie Ministru kabineta (MK) pulcējās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un gandrīz simts lauksaimnieki. Neilgi pēc piketa valdība atbalstīja grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Akcijas laikā lauksaimnieki no zemes un svecēm bija izveidojuši Latvijas kartes kontūru. Ministriem un citiem garāmgājējiem tika dalīti maisiņi ar melnzemi, tādā veidā simbolizējot nesakārtoto lauksaimniecības zemes iegādes politiku. Pulcēšanās mērķis bija tas, ka pagājušās nedēļas sākumā Ministru kabineta darba kārtībā netika iekļauti jautājumi par grozījumiem likumā. Minētie grozījumi likumā paredz noteikt vairākus ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.

Grozījumos likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādei, lai veicinātu to, ka LIZ tiek izmantota tai paredzētajam nolūkam - lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājušas kritērijus, kuri turpmāk tiks piemēroti LIZ pirkšanas darījumiem. Piemēram, lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Likumprojekts neliegs lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs–2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Dalībnieki konkursā Sējējs–2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada lauku saimniecība, kurā vērtēs augkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, Gada uzņēmums pārtikas ražošanā, Ģimene lauku sētā, Jaunais veiksmīgais zemnieks, Bioloģiskā lauku saimniecība, kā arī Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 1. jūnijam.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Saņemto ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām šogad ir krities par 38%. Uzņēmēji jūtas nosodīti, tāpēc neziedo. Nevalstiskās organizācijas meklē izeju no straujā finanšu krituma, un tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa priekšlikumi finanšu krīzes novēršanai.

Iemesls ziedojumu kritumam ir šogad realizētā nodokļu reforma, kura uzņēmējus nemotivē ziedot naudu. «Valsts ziedotājus soda ar 25% lielu nodokli, tāpēc uzņēmēji ietur pauzi un finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas ar mazāku summu nekā pērn,» šādu viedokli Dienas Biznesam pauda kāds uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms mecenāts. Tas, ko uzņēmējs raksturo kā sodu, paredz ziedojumiem piemērot ap 25% lielu nodokli, ja tie neiekļaujas nevienā no likumā noteiktajām kategorijām, kas paredz atvieglojumu piešķiršanu ziedotājiem. Tas nozīmē, ja uzņēmējs kādai nevalstiskai organizācijai ziedo 100 eiro, valstij nodokļos papildus jāsamaksā 25 eiro.

Šobrīd notiek dažādas diskusijas par to, kā mainīt Latvijas nodokļu sistēmu. Mērķis ir paaugstināt Latvijas konkurētspēju, budžeta ieņēmumus un uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šajā procesā ir iesaistīts ierobežots dalībnieku skaits, valsts ierēdņi, eksperti un nevalstiskās organizācijas. Tajā pašā laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties mūsu valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā netieši, veicinot budžeta ieņēmumu palielināšanu. To var izdarīt, veicot gudrus pirkumus, ar kuriem tiktu atbalstīti godīgi nodokļu maksātāji. Šāds mērķis ir jaunajam projektam Godīgs nodokļu maksātājs, kuru virza Apvienība par godīgiem nodokļiem visiem. Biedrības dibinātāji ir Jānis Eismonts un Valts Stūrmanis.

Atbalstot uzņēmumus, kas ir godīgi nodokļu maksātāji, ir iespēja mazināt tā saucamo ēnu ekonomiku. Tikai tādā gadījumā nodokļos samaksātā nauda veicinās valsts attīstību. «Tas, ka šobrīd nodokļu slogs paliek aizvien lielāks un lielāks, ir sekas tam, ka negodīgajiem uzņēmējiem ir plašas iespējas rīkoties un pat attīstīties,» projekta izveides galvenos mērķus pauž valdes loceklis Jānis Eismonts.

«Lai gan nodokļu sistēmas sakārtošana ir Saeimas, valdības un politisko partiju uzdevums, piemēram, veidojot efektīvu valsts pārvaldi, novēršot nodokļu shēmas, PVN izkrāpšanu utt., reizēm šķiet, ka risinājumu varam arī nesagaidīt. Tādēļ svarīgi ir ikkatram no mums, sabiedrībai kopumā, netieši iesaistīties un palīdzēt sakārtot nodokļu sistēmu. Vēlamies vai nevēlamies, bet katrs no mums ir daļa no Latvijas. Nodokļu maksāšanas, iekasēšana un lietderīga izlietošana ir visas sabiedrības atbildība,» situācijas skaidrojumam pievienojas otrs projekta iniciators – Valts Stūrmanis.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sarunās nav izdevies panākt vienošanos par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāji aicinājuši VM un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai esošajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.

Lai pārrunātu šo jautājumu, šodien ar ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministri tikās Straujuma. Pēc divu stundu ilgajām sarunām premjerministre žurnālistiem sacīja, ka kompromisu panākt neizdevās.

«Tā kā likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā, vienojāmies, ka ārstu organizācijas tiksies ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru (V) un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) un izklāstīs savus argumentus,» teica Straujuma. «Es uzskatu, ja abas puses grib sasniegt rezultātu, diskusiju ceļā tas ir sasniedzams,» piebilda Ministru prezidente.

Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais 6,79 miljonu eiro atbalsts ir pozitīvs signāls nozarei, taču atbalsta apjoms ir kritiski nepietiekams krīzes mazināšanai, informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda, ka Latvijas lauksaimniecības nozares patlaban piedzīvo dažādu ārējo faktoru izraisītu krīzi, tostarp piena nozare jau no janvāra nepārtraukti cieš zaudējumus, bet sausuma rekordi drastiski ietekmē šā gada ražu graudkopības un citās nozarēs.

"Aplēses liecina, ka, piemēram, sadalot šo atbalstu proporcionāli uz vienu hektāru zemes, tas rezultētos ar atbalstu vien dažu eiro apmērā par katru hektāru," uzsver Gūtmanis.

Vienlaikus Lopkopības saimniecību asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis norāda, ka, ja EK atbalsts tiek piešķirts tikai piena nozarei, tas spēj nosegt tikai piena iepirkuma cenas starpību salīdzinājumā ar Poliju viena mēneša ietvarā.