Jaunākais izdevums

Nodarbinātības valsts aģentūras datu analīze pieļauj, ka līdz 2010. gada decembrim bezdarbnieku skaits Latvijā pesimistiskajā scenārijā sasniegs 250 tūkstošus cilvēku, optimistiskais scenārijs – 150 tūkstoši bezdarbnieku.

To LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica. Situācija gada beigās būšot pilnībā atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī šī gada laikā. Vai uzņēmēji spēs radīt jaunas darbavietas, vai arī nespēs, atzina B. Paševica. NVA liekot lielas cerības uz to, ka vairāki uzņēmumi ir pārorientējuši darbību, dažiem augusi eksportspēja. Tomēr pagaidām 30 tūkstoši cilvēku gaida rindā uz tā sauktajām «simtlatnieku darbavietām», kuras diez vai pašvaldības laika apstākļu dēļ spēs izveidot no jauna agrāk kā pavasarī, lēsa NVA direktore.

«Ir cilvēki, kam šobrīd kabatā nav neviena lata,» sacīja ierēdne, tāpēc gadās, ka viņi neiet kārtot valsts eksāmenu. Līdz ar to valsts nauda izlietota nelietderīgi. Risinājums būtu, ja valsts varētu apmaksāt arī eksāmena kārtošanu, līdzīgi, kā IZM apmaksā valsts valodas eksāmena kārtošanu bezdarbniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Latvijā reģistrēti 758 jauni automobiļi, kas ir par 468 vieglajām automašīnām vairāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesi, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Martā reģistrēti par 223 vieglajiem automobiļiem vairāk nekā februārī. Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada janvāri – martu, reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 163%. Reģistrācijas līderi joprojām nemainīgi – Volkswagen, Toyota, Renault.

«Ņemot vērā jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības apjomus Baltijas valstīs, Latvija joprojām atpaliek, jo Lietuvā marta mēnesī bija piereģistrētas 1234 automašīnas, savukārt Igaunijā – 1424 pirmreizējās jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas,» DB skaidro Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas ekonomika pērn augusi lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Jānis Rancāns,03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 0,3% , salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet Eiropas Savienībā (ES) - par 0,2%, liecina Eurostat statistikas biroja precizētais ziņojums. Gada griezumā eirozonā un ES novērojams IKP pieaugums attiecīgi 2,0% un 2,1% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais IKP pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,0% eirozonā un par 2,1% ES.

Latvijas sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija 1,1%, Lietuvā 1,8% un Igaunijā 2,3%.

Salīdzinot ar 2009. gada pēdējo ceturksni, pērn attiecīgajā laika periodā ASV IKP pieauga par 2,7%, savukārt Japānas ekonomika auga par 2,6%.

Tabula. IKP pieaugums ES valstīs pērn pēdējā ceturksnī.

Valsts

Pret 2010. gada 3. ceturksni

Pret attiecīgo ceturksni pirms gada

Beļģija

0.3

1.8

Bulgārija

1.7

2.1

Čehijas Republika

0.5

2.9

Dānija

-0.4

2.7

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.8

4.6

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

0.8

3.9

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānijas

0.1

-0.6

Slovēnija

0.6

1.9

Slovākija

0.9

3.4

Somija

1.7

5.0

Zviedrija

1.2

7.2

Lielbritānija

-0.6

1.5

Eirozona

0,3

2,0

ES 27

0,2

2,1

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka,13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - NVA direktore Baiba Paševica slēpusi 188 tūkst. Ls budžeta deficītu

Db.lv, Egons Mudulis,11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ilze Viņķele uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadība direktori Baibu Paševicu.

Labklājības ministrijas (LM) Finanšu un attīstības departaments, veicot NVA finanšu analīzi, noskaidrojis, ka NVA atalgojumam plānotais fonds 2012. gadā pēc aptuvenām aplēsēm pārsniedz budžetā apstiprināto finansējuma pieprasījumu par 188 tūkst. Ls, preses konferencē norādīja I. Viņķele. Savukārt par to, kā šis deficīts tiktu segts, skaidrība joprojām nav gūta. Tāpat nav skaidrs, kā ar līdzīgu darba algu fondu bijis iespējams iztikt pērn, kaut arī darbinieku skaits bijis līdzīgs.

Jau pagājušā gada nogalē no NVA darbiniekiem saņemta informācija, ka tiek plānots algu samazinājums. Viņi par to tikuši informēti NVA iekšējās sanāksmēs. Tikmēr no NVA vadītājas saņemtie dokumenti LM nav ļāvuši spriest, kādēļ samazinājums tiek plānots. Uz atkārtotu pieprasījumu NVA vadība atbildējusi, ka tiek plānots algu izlīdzinājums. Patiesībā bija sagatavotas darba līguma izmaiņas vairāk kā 300 NVA darbiniekiem, paredzot algu samazinājumu, skaidroja ministre. Savukārt vienīgie, kas tika pasargāti no algu samazināšanas, bijuši NVA pārvaldes darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpmāk NVA finanšu izdevumi būs jāsakaņo ar Labklājības ministriju

Gunta Kursiša,13.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nodarbinātības Valsts aģentūrai (NVA) šobrīd ir uzlikti zināmi ierobežojumi attiecībā uz rīcību ar finanšu līdzekļiem. Lai neradītu risku vēl lielākam budžeta deficītam, bet gan to mazinātu, turpmāk atsevišķas NVA aktivitātes un būtiskākie finanšu izdevumi jāsaskaņo ar Labklājības ministriju (LM),» tiekoties ar NVA struktūrvienību un arodbiedrību pārstāvjiem informēja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka šobrīd LM nav izdevies gūt skaidrību par vairākiem ar finanšu plānošanu un personāla politiku saistītiem jautājumiem, skaidroja ministre.

Tāpat ir atcelts NVA izdotais rīkojums par algu izlīdzināšanu, saskaņā ar kuru būtiskam NVA ierēdņu un darbinieku skaitam bija paredzēts sākot no šā gada 1. februāra samazināt mēnešalgas, paziņoja I. Viņķele.

LM uzņēmusies atbildību par iepriekšminēto procesu, tādēļ I. Viņķele uzdevusi vairākiem LM speciālistiem maksimāli ātri noskaidrot visus faktiskos apstākļus, NVA budžeta iztrūkuma rašanās iemeslus un piedāvāt iespējamos situācijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi robežžogam apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras vadība

LETA,03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē vērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, kas saistīts ar sezonas darbu beigšanos

Žanete Hāka,05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka,22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba meklētājiem pieejami vairāk nekā 6 tūkstoši aktuālo vakanču

Žanete Hāka,13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā šogad iesaistījušies 119 nodarbinātie

Žanete Hāka,05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada janvāra beigās palielinājies līdz 10,9%, mēnesi iepriekš tas bija 10,5%, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

NVA šo palielinājumu skaidro ar sezonālo darbu un izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka no šī gada bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums visiem bezdarbniekiem ir deviņi mēneši. Šādu situāciju jau bijis iespējams prognozēt. "Kā jau iepriekš prognozēja Nodarbinātības valsts aģentūra, janvārī reģistrētā bezdarba līmenis nebūtiski, bet tomēr nedaudz palielinājies, tas ir, par 0,4% punktiem un bezdarbnieku skaits - par 3436 cilvēkiem," informē NVA.

Analizējot bezdarbnieku skaita palielināšanos, secināts, ka vislielākā ietekme bezdarbnieku skaita palielināšanās bijusi būvniecības un ceļu būves nozarēm. Janvārī 14% no visām personām (1400 personas), kas zaudēja darbu, pārstāv minētās nozares. Tāpat ir palielinājies to darbu zaudējušo cilvēku skaits, kuri kā pēdējo nodarbošanos norāda ar auto pārvadājumiem saistītās profesijas. "Jānorāda, ka minētajās nozarēs vienmēr ir vērojama spēcīga sezonāla ietekme," uzsver NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks, Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Maijā bezdarba līmenis valstī sarucis līdz 12,3%

Dienas Bizness,13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012. gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

NVA uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, bet maija beigās – 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada maijā zaudēja 13 503 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem jeb 48,4% statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā. Savukārt 43,9% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas; kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA; divas reizes atteicās no piemērota un reāla darba piedāvājuma; neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Šogad reģionālās darba mobilitātes pasākumā plāno iesaistīt 300 nodarbināto

Žanete Hāka,06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Patlaban brīvi vairāk nekā 8 tūkstoši darba vietu

Žanete Hāka,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmo reizi kopš Covid-19 parādīšanās novērojams neliels bezdarba sarukums

LETA,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ilgstošo bezdarbnieku skaits Rīgā lēnām samazinās

Dienas Bizness,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā aktīvāk iesaistījušās meitenes

Dienas Bizness,17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) ierosinātā disciplinārlieta ir nepamatota un visdrīzāk saistīta ar Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) reorganizāciju, uzskata atstādinātā NVA direktore Baiba Paševica.

B. Paševica LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka nevarot piekrist apgalvojumam, ka NVA nav precīzi aprēķinājusi 2012. gada atlīdzības fonda apmēru. «Saskaņā ar to informāciju, kas ir manā rīcībā NVA ir saplānojusi savu darba algu fondu 2012. gadam atbilstoši apstiprinātajam budžeta likumam,» norādīja B. Paševica.

Atstādinātā NVA direktore uzsvēra, ka aģentūras budžets ir saplānots atbilstoši tam, cik līdzekļu ir piešķirts, līdz ar to nevarētu veidoties situācija, ka algu izmaksai šogad pietrūktu 188 000 latu.

B. Paševica arī pieļāva, ka nākotnē NVA varētu pievienot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kas viņas skatījumā neesot pareizi, jo VSAA ir citāds darba mehānisms. Tāpēc arī NVA direktore kļuvusi «neērta» un neitralizējot iestādes vadītāju, reorganizāciju iespējams veikt vieglāk.

Komentāri

Pievienot komentāru