Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, palielinājusies par nepilniem 4%, liecina Swedbank Grupa uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati.

Pēc nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas datiem, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmajiem trīs mēnešiem 2013.gadā, par 3% palielinājies privātmāju darījumu skaits, bet zemes gabaliem - par 4%.

Ektornet privātmāju vidējā pārdošanas summa bijusi 85 tūkstoši eiro, kas ir par 12% augstāka nekā 2013.gadā. Savukārt uzņēmuma komercīpašumu, industriālo platību un dzīvojamo namu vidējā pārdošanas summa sasniegusi 342 tūkstošus eiro – proti, par 22% lielāka nekā pirms gada. Tajā pašā laikā dzīvokļu jaunajos projektos un sērijveida namos vidējā pārdošanas summa saglabājusies aptuveni 2013.gada pēdējā ceturkšņa līmenī – 76 tūkstoši eiro un 48 tūkstoši eiro.

Krīzes gados banku izveidotie nekustamā īpašuma uzņēmumi patlaban jau atrodas sava dzīves cikla beigu fāzē un divu līdz piecu gadu laikā varētu iziet no tirgus, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja uzņēmumu vadītāji.

Swedbank grupas uzņēmuma Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks informēja, ka Ektornet īpašumu portfelis 2012.gada beigās bija 185 miljoni eiro, bet 2013.gada beigās tas bija sarucis līdz 93 miljoniem eiro.

«Ņemot vērā, ka savulaik portfelis sasniedza arī 250 miljonus eiro, varu apgalvot, ka esam darbības pēdējā fāzē. Protams, matemātiski nevar tā rēķināt. Ja jau gada laikā esam portfeli samazinājuši uz pusi, tad šī gada laikā pārdosim visus īpašumus. Īpašumi ir dažādi, citi vēl ir pirkšanas procesā, citiem ir tiesvedība,» skaidroja Kovaļčuks.

Sākot ar 2016. gada 4. janvāri Ektornet grupas uzņēmumu vadībā līdzšinējos valdes locekļus Andri Kovaļčuku un Katrīnu Mūls (Katrin Muhls) nomainīs Swedbank Latvija valdes loceklis Ansis Grasmanis un Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, informē AS Swedbank.

Tādejādi turpmāk Ektornet grupas bilancē esošos īpašumus pārvaldīs Swedbank Latvija struktūrvienības.

Ektornet darbības laikā, kopumā tika iegādāti 4792 īpašumi par kopējo vērtību 296,7 miljoni eiro, savukārt šobrīd pārvaldībā atlikuši vairs tikai 20 īpašumi ar kopējo vērtību 25 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu Ektornet grupa 2009. gadā izveidoja Swedbank Grupa. Ektornet darbības mērķis bija iegādāties, profesionāli pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus - dzīvojamās apbūves, tirdzniecības, biroja un ražošanas telpas.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks darbu turpinās ārpus bankas, konsultāciju jomā, tostarp nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldīšanas jautājumos konsultējot arī Swedbank Latvija.

Neraugoties uz publiskās apspriešanas laikā paustajiem iedzīvotāju iebildumiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā akceptēta AS Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA Ektornet Land Latvia būvniecības iecere, kas paredz uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, būvēt piecstāvu ēku ar darījumu un dzīvojamo funkciju.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamo un darījumu ēku, pagrabstāvā 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā no 2. līdz 13.janvārim Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā saņemtas 32 aptaujas anketas, kurās pausts negatīvs viedoklis. Iedzīvotāji galvenokārt pauduši bažas, ka būvniecība var apdraudēt apkārtējo ēku noturību, it īpaši līdzās esošo ēku Staraja Rusas ielā 12, kas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo zem blakus ēkām ir plūstošās smiltis. «Ierosinu vērīgāk izpētīt grunts slāņus un gruntsūdeņus un precizēt, kāds bija iemesls iepriekšējās mājas nogrūšanai šajā gruntsgabalā pirms vairākiem gadiem, kad tā māja vienkārši vienā dienā nogruva. Ļoti nepatīkamas atmiņas - bail, ka šo būvdarbu rezultātā nenobrūk arī kāds Staraja Rusas 12 mājas stūris, jo māja ir veca, sienās ir daudz dziļu plaisu,» teikts vienā no anketām.

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Pašmāju nekustamā īpašuma tirgū pašlaik toni nosaka vietējais pircējs. Lielākiem objektiem trūkst investoru un attīstītāju

Tā, vērtējot šā gada pārdošanas rezultātus un atlikušos īpašumus, izsakās DB aptaujātie banku grupu specializēto nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji.

Starp Ektornet 28 vēl nepārdotajiem īpašumiem pārsvarā ir zemes gabali, tostarp Rīgas centrā. «Šo īpašumu vienojošais elements ir tas, ka tie visi gaida attīstītāju. Respektīvi, cilvēku, kompāniju gan ar prasmēm, gan kapitālu, lai varētu izveidot produktu, kas būtu interesants gala patērētājam – biznesam vai iedzīvotājiem (biroju, dzīvokļu māju). Šobrīd šī nozare ir palikusi pavisam maza – ir maz spēlētāju, nepietiek kapitāla. Protams, darījumi notiek arī šajā īpašumu kategorijā, taču īpašumu skaits piedāvājumā pret tirgus aktivitāti ir visai liels,» raksturo SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Kopumā investoru interesei ir tendence palielināties, taču tā ir koncentrēta segmentā, kurā pārstāvēti t.s. naudas plūsmas objekti.

Vietējo investoru apvienība SIA Lielās ielas centrs no nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet iegādājās tirdzniecības namu Kurzeme, kas ir viens no lielākajiem lielveikaliem Liepājā.

Kopējā darījuma summa ir 4,5 miljoni eiro, informē Ektornet pārstāvji.

Skaidrojot nekustamā īpašuma iegādi, SIA Lielās ielas centrs īpašnieki uzsver, ka uzņēmums ir izvirzījis mērķi nostiprināt tirdzniecības nama Kurzeme pozīcijas, veidojot to par vadošo lielveikalu Liepājā. Jaunie īpašnieki plāno piesaistīt vairākus plaši pazīstamus un starptautiskus veikalu zīmolus, kā arī veikt tirdzniecības nama modernizāciju. Paredzams, ka kopējās investīcijas tirdzniecības nama attīstībā būs ap 500 tūkstošiem eiro.

Tirdzniecības nams Kurzeme atrodas pilsētas centrā, pie Rožu laukuma. Tā apkārtnē ir pašvaldības iestādes, universitāte un komercrakstura ēkas.

Banku grupu nekustamā īpašuma uzņēmumu, banku meitas sabiedrību klātbūtne tirgū arvien ir jūtama, jo īpaši mājokļu segmentā, taču to dominance samazinās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu institūciju izveidoto specializēto uzņēmumu īpašumu pārņemšanas apjomi un temps ir būtiski sarucis, savukārt objektu realizācija notiek pilnā sparā. Līdz ar to daļa šo uzņēmumu varētu pēc diviem, trim gadiem savu darbību izbeigt, izriet no to vadītāju aptaujas. Iespējams, daļa kompāniju savu darbību turpinās «jaunās skaņās», proti, transformējoties, mainot darbības profilu.

Finansējuma faktors

«Banku meitas uzņēmumi ir pieradinājuši pircējus iegādāties īpašumus ar ļoti labiem finansēšanas nosacījumiem, samazinātām komisijām, bezmaksas vērtējumiem. Pircēji novērtē, ja tiek apmaksātas valsts un kancelejas nodevas īpašumtiesību reģistrācijai Zemesgrāmatā. Tas ļauj naudas līdzekļus ieguldīt īpašumā, nevis nodevās.

Aptuveni ceturtā daļa jeb 27% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmantotu mākleru pakalpojumus, iegādājoties nekustamo īpašumu, lai orientētos tirgus piedāvājumā vai tāpēc, ka pašam nav laika meklēt īpašumus, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktajā pētījumā.

Respondentu atbildes liecina par būtiskām uzskatu atšķirībām dažādās Latvijas apdzīvotās vietās. Salīdzinoši biežāk mākleru pakalpojumus, lai labāk izprastu tirgus piedāvājumu, izmantotu aptuveni trešā daļa aptaujāto (32%), kuru dzīvesvieta ir Rīga. Savukārt aptuveni trešdaļa citās pilsētās un lauku teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju norāda, ka īpašuma iegādē paļautos uz saviem spēkiem, jo, viņuprāt, māklera iesaistīšana nozīmē papildu izmaksas īpašuma pirkšanas procesā.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji mākleriem uzdod vai uzdotu jautājumus, kas saistīti ar īpašuma parādsaistībām vai citiem apgrūtinājumiem, kā arī komunālo maksājumu lielumu un apsaimniekošanas izmaksām, un to, kas tajās ietilpst. Rīdzinieki salīdzinoši biežāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji interesējas par mājokļa apsaimniekotāju, komunālo maksājumu lielumu, kaimiņiem un to, kas būvējis ēku.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

Uzsākta dzīvokļu tirdzniecība Latvijā šobrīd lielākajā dzīvojamajā projektā. Salnas ielā 21 (Rīgā) pārdošanas pirmajā kārtā tiek tirgoti 200 dzīvokļi. Tiem ir veikta pelēkā apdare, un to cenas sākas no 850 eiro/m2. Tās ir gandrīz pielīdzināmas sērijveida dzīvokļu cenām Rīgas mikrorajonos, uzskata projekta virzītāji.

Pļavnieku mikrorajonā esošā kompleksa Salnas 21 deviņstāvu dzīvojamo ēku ar kopumā 518 dzīvokļiem uzbūvēja 2008.gadā. CCDU Baltic to nopirka 2013.gadā no iepriekšējā īpašnieka - kompānijas Ektornet Latvia - un vairāk nekā gadu nodarbojās ar kāpņu telpu, komunikāciju, dzīvokļu un pazemes garāžas remontu un sagatavošanu pārdošanai.

Kā biznesa portālam db.lv atklāja CCDU Baltic direktors Eduards Krūmiņš, kopējās investīcijas projektā veido ap 10 miljoniem eiro, taču detalizētāku informāciju, piemēram, cik izmaksājusi ēkas iegāde, viņš nevēlējās sniegt, pamatojot to ar konfidencialitāti. Dzīvokļu pārdošana tikšot organizēta trīs kārtās, un īpašums patlaban esot pilnībā pabeigts.

Investējot apmēram 25 miljonus eiro, ēku Brīvības un Matīsa ielas stūrī, Rīgā, plānots pārbūvēt par pieczvaigžņu viesnīcu, sacīja ēkas īpašnieka un projekta attīstītāja SIA "MJ Development" būvniecības projekta vadītājs Uldis Āns.

Patlaban ir izstrādāts un iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldei ēkas būvprojekts minimālajā sastāvā, bet piektdien, 18.decembrī, noslēdzās ēkas pārbūves sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti varētu būšot zināmi janvāra sākumā.

Āns sacīja, ka "MJ Development" minētajā ēkā, kuras platība ir vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru, plāno izveidot pieczvaigžņu viesnīcu ar aptuveni 230 numuriem, konferenču bloku, SPA centru ar baseinu, vairākiem restorāniem un bāriem. Tāpat pirmajā stāvā paredzēti vairāki veikali.

"Sabiedriskā apspriešana bija nepieciešama, jo kādreizējo dzīvojamo ēku plānots pārbūvēt par viesnīcu. Ja tās rezultāts būs pozitīvs, plānojam saņemt būvatļauju un aptuveni gada laikā arhitektu birojs "Archab" varētu izstrādāt būvprojektu. Pati būvniecība varētu ilgt aptuveni pusotru gadu," teica Āns.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Vēl 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 27 nekustamā īpašuma darījumi (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem) Jūrmalā, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, bet pērn tādu bijis vairs tikai desmit.

DB apkopotie darījumu dati uzskatāmi rāda, kāda bijusi ģeopolitisko pārmaiņu un saistīto faktoru ietekme uz kūrortpilsētas nekustamo īpašumu tirgu.

8,88 miljoni eiro - par šādu summu savulaik Delfīns un partneri piederošais īpašums Rembates ielā 4 nonācis pie nosacīti jauna saimnieka.

2. 6,6 miljoni eiro - Swedbankai piederošais par neveiksmīgiem kredītiem atņemto īpašumu apsaimniekotājs Ektornet Real Estate Latvia par šādu summu pārdevis savulaik pat par 22 miljoniem latu (31,3 miljoniem eiro) pārdotos 8,56 hektārus zemes ar dienesta viesnīcu, sakņu glabātuvi, administratīvo ēku, viesnīcu, garāžu, katlu māju, caurlaides ēku, kantori, ūdenssūknētavas ēku un vēl vienas ēkas pamatiem Kauguru ielā 3.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Ekskluzīvo dzīvokļu segmentā Liepāja piedāvājuma ziņā var konkurēt ar kūrortpilsētu Jūrmalu, norāda Rietumkrasta Nams projekta vadītāja Ilze Ozoliņa.

«Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša ekspluatācijā nodevām projektu Rietumkrasta nams, pašlaik 6 no 29 dzīvokļiem ir nopirkti vai rezervēti. Interese ir gan no pilsētas iedzīvotājiem, gan arī rīdziniekiem un citu valstu iedzīvotājiem, kuri nekustamo īpašumu Liepājā vēlas iegādāties, lai pavadītu brīvdienas pie jūras,» skaidroja I. Ozoliņa.

«Dzīvokļu platības ir, sākot no 50 līdz 220 kvadrātmetriem, un pašlaik vislielākā interese ir par lielajiem dzīvokļiem, kuru platība ir virs 100 kvadrātmetriem, jo šajā segmentā Liepājā ir ļoti mazs piedāvājums,» sacīja I. Ozoliņa, vienlaikus norādot, ka pircēji meklē piedāvājumu, kas būtu līdzvērtīgs privātmājai.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 248 jauni subjekti, kas ir par 21 subjektu mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 26 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 231 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 10 individuālie komersanti un 24 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēts 231 subjekts, kas ir par 98 vairāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bijis SIA Tērbatas 4 projekts, kura pamatkapitāls ir 2,3 miljoni eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Balasta dambis 1A. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir SIA Ektornet vadītājs Andris Kovaļčuks, un valdē strādā arī valdes locekļi Kristaps Škapars un Igaunijas pilsone Katrina Muhls.

Otrs lielākais uzņēmums bijusi SIA MVBK Fonds ar 576 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 29 k-2. Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Vitālijs Gorodņičevs.