Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, palielinājusies par nepilniem 4%, liecina Swedbank Grupa uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati.

Pēc nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas datiem, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmajiem trīs mēnešiem 2013.gadā, par 3% palielinājies privātmāju darījumu skaits, bet zemes gabaliem - par 4%.

Ektornet privātmāju vidējā pārdošanas summa bijusi 85 tūkstoši eiro, kas ir par 12% augstāka nekā 2013.gadā. Savukārt uzņēmuma komercīpašumu, industriālo platību un dzīvojamo namu vidējā pārdošanas summa sasniegusi 342 tūkstošus eiro – proti, par 22% lielāka nekā pirms gada. Tajā pašā laikā dzīvokļu jaunajos projektos un sērijveida namos vidējā pārdošanas summa saglabājusies aptuveni 2013.gada pēdējā ceturkšņa līmenī – 76 tūkstoši eiro un 48 tūkstoši eiro.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos 2013.gadā palielinājies par 37%, vienlaikus vidējai darījuma summai dzīvokļiem jaunajos projektos gada laikā pieaugot par 42%, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet pārdošanas dati. Darījumu skaitu kompānija gan neatklāj.

Tāpat, pēc Ektornet īpašumu pārdošanas datiem, pērn par trešdaļu audzis arī pieprasījums pēc privātmājām, taču vidējās pirkumu summas saglabājušās aptuveni 2012.gada līmenī. Tikpat liels aktivitātes pieaugums bijis arī komerctelpu un industriālo telpu segmentā, kur vidējā darījumu summa palielinājusies divas reizes.

«Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn pieprasīti bijuši dārgāki Ektornet mājokļi un komerctelpas, kā arī industriālās telpas. Šāda tendence liecina, ka iedzīvotāji sāk atļauties vairāk, jo ir optimistiskāk noskaņoti par personīgo, kā arī valsts ekonomisko situāciju,» komentē Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Sākot ar 2016. gada 4. janvāri Ektornet grupas uzņēmumu vadībā līdzšinējos valdes locekļus Andri Kovaļčuku un Katrīnu Mūls (Katrin Muhls) nomainīs Swedbank Latvija valdes loceklis Ansis Grasmanis un Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, informē AS Swedbank.

Tādejādi turpmāk Ektornet grupas bilancē esošos īpašumus pārvaldīs Swedbank Latvija struktūrvienības.

Ektornet darbības laikā, kopumā tika iegādāti 4792 īpašumi par kopējo vērtību 296,7 miljoni eiro, savukārt šobrīd pārvaldībā atlikuši vairs tikai 20 īpašumi ar kopējo vērtību 25 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu Ektornet grupa 2009. gadā izveidoja Swedbank Grupa. Ektornet darbības mērķis bija iegādāties, profesionāli pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus - dzīvojamās apbūves, tirdzniecības, biroja un ražošanas telpas.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks darbu turpinās ārpus bankas, konsultāciju jomā, tostarp nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldīšanas jautājumos konsultējot arī Swedbank Latvija.

Krīzes gados banku izveidotie nekustamā īpašuma uzņēmumi patlaban jau atrodas sava dzīves cikla beigu fāzē un divu līdz piecu gadu laikā varētu iziet no tirgus, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja uzņēmumu vadītāji.

Swedbank grupas uzņēmuma Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks informēja, ka Ektornet īpašumu portfelis 2012.gada beigās bija 185 miljoni eiro, bet 2013.gada beigās tas bija sarucis līdz 93 miljoniem eiro.

«Ņemot vērā, ka savulaik portfelis sasniedza arī 250 miljonus eiro, varu apgalvot, ka esam darbības pēdējā fāzē. Protams, matemātiski nevar tā rēķināt. Ja jau gada laikā esam portfeli samazinājuši uz pusi, tad šī gada laikā pārdosim visus īpašumus. Īpašumi ir dažādi, citi vēl ir pirkšanas procesā, citiem ir tiesvedība,» skaidroja Kovaļčuks.

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis jaunu septiņstāvu biroju ēku Gunāra Astras ielā 1C, Purvciemā. Īpašumu iegādājies uzņēmums SIA Astras Biznesa Centrs.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, komentējot darījumu, saka: «Paredzams, ka 2014. gadā pieprasījums pēc biroju platībām pieaugs un biroja ēka Gunāra Astras ielā 1C būs pievilcīga daudziem potenciālajiem nomniekiem.»

Darījums, kura summa netiek atklāta, ietver 5165 m2 lielu zemes gabalu, uz kura atrodas ekspluatācijā nodota un jauna biroju ēka ar kopējo platību 11 486 m2. Ēkas izmantojamo telpu kopējā jeb lietderīgā platība ir 6840 m2. Tai ir 155 autostāvvietas, no tām 85 pazemes un 70 virszemes. Ēkā ir trīs lifti. Viena stāva vidējā platība ir apmēram 1050 m2 un tajā var izvietot gan atklāta plānojuma birojus, gan arī tos pārplānot un sadalīt. Visi ofisi ir ar pilnu apdari.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis Zemgales darījumu centru Jelgavā, Atmodas ielā 19. Īpašumu iegādājies uzņēmums SIA Agrolats nekustamie īpašumi.

Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks norāda - notikušais darījums apliecina, ka telpu nomas tirgus Jelgavā ir atdzīvojies, tas esot ieguvums visam Zemgales reģionam. Jelgavā ir koncentrējusies reģiona uzņēmējdarbība un pārsvarā tur atrodas uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības biznesa jomā.

Zemgales darījumu centrs ir lielākais biroju centrs Jelgavā, kas ekspluatācijā nodots 2008.gadā. Īpašums ietver 12 320 m2 lielu zemes gabalu, uz kura atrodas biroju centrs ar kopējo platību 9034 m2. Ēkas izmantojamo telpu kopējā jeb lietderīgā platība ir aptuveni 7500 m2. Biroju telpas ir izvietotas centra otrajā un trešajā stāvā, savukārt tirdzniecības telpas ēkas pirmājā stāvā. Ēkai ir vairākas ieejas un divi lifti.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Kļuvis zināms bijušās maiznīcas Rīgas ielā 63/65 jaunais īpašnieks, kurš arī ir rekonstrukcijas ierosinātājs. Tā ir SIA Geokom, kurai jau pieder ēka Celtnieku ielā 12, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kā liecina Liepājas Tiesas zemesgrāmatas nodaļas dati, 2013.gada 8.novembrī noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru bijušās Liepājas maiznieka apbūves īpašnieks tagad ir SIA Geokom. Kopumā nekustamais īpašums uzņēmumam izmaksājis 98 889,59 eiro – 42 686,15 eiro par zemi un 56 203,44 eiro par ēkām. 24.janvārī īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Nekustamais īpašums sastāv no divām caurlaides ēkām, ražošanas korpusa – pārvaldes ēkas, piecām noliktavu ēkām, mehāniskās darbnīcas ēkas, divām garāžas ēkām, galdnieku darbnīcas ēkas un darbnīcas ēkas. Kopējā zemes platība ir 9766 kvadrātmetri.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

Pašmāju nekustamā īpašuma tirgū pašlaik toni nosaka vietējais pircējs. Lielākiem objektiem trūkst investoru un attīstītāju

Tā, vērtējot šā gada pārdošanas rezultātus un atlikušos īpašumus, izsakās DB aptaujātie banku grupu specializēto nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji.

Starp Ektornet 28 vēl nepārdotajiem īpašumiem pārsvarā ir zemes gabali, tostarp Rīgas centrā. «Šo īpašumu vienojošais elements ir tas, ka tie visi gaida attīstītāju. Respektīvi, cilvēku, kompāniju gan ar prasmēm, gan kapitālu, lai varētu izveidot produktu, kas būtu interesants gala patērētājam – biznesam vai iedzīvotājiem (biroju, dzīvokļu māju). Šobrīd šī nozare ir palikusi pavisam maza – ir maz spēlētāju, nepietiek kapitāla. Protams, darījumi notiek arī šajā īpašumu kategorijā, taču īpašumu skaits piedāvājumā pret tirgus aktivitāti ir visai liels,» raksturo SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Kopumā investoru interesei ir tendence palielināties, taču tā ir koncentrēta segmentā, kurā pārstāvēti t.s. naudas plūsmas objekti.

Banku grupu nekustamā īpašuma uzņēmumu, banku meitas sabiedrību klātbūtne tirgū arvien ir jūtama, jo īpaši mājokļu segmentā, taču to dominance samazinās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu institūciju izveidoto specializēto uzņēmumu īpašumu pārņemšanas apjomi un temps ir būtiski sarucis, savukārt objektu realizācija notiek pilnā sparā. Līdz ar to daļa šo uzņēmumu varētu pēc diviem, trim gadiem savu darbību izbeigt, izriet no to vadītāju aptaujas. Iespējams, daļa kompāniju savu darbību turpinās «jaunās skaņās», proti, transformējoties, mainot darbības profilu.

Finansējuma faktors

«Banku meitas uzņēmumi ir pieradinājuši pircējus iegādāties īpašumus ar ļoti labiem finansēšanas nosacījumiem, samazinātām komisijām, bezmaksas vērtējumiem. Pircēji novērtē, ja tiek apmaksātas valsts un kancelejas nodevas īpašumtiesību reģistrācijai Zemesgrāmatā. Tas ļauj naudas līdzekļus ieguldīt īpašumā, nevis nodevās.

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Vietējo investoru apvienība SIA Lielās ielas centrs no nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet iegādājās tirdzniecības namu Kurzeme, kas ir viens no lielākajiem lielveikaliem Liepājā.

Kopējā darījuma summa ir 4,5 miljoni eiro, informē Ektornet pārstāvji.

Skaidrojot nekustamā īpašuma iegādi, SIA Lielās ielas centrs īpašnieki uzsver, ka uzņēmums ir izvirzījis mērķi nostiprināt tirdzniecības nama Kurzeme pozīcijas, veidojot to par vadošo lielveikalu Liepājā. Jaunie īpašnieki plāno piesaistīt vairākus plaši pazīstamus un starptautiskus veikalu zīmolus, kā arī veikt tirdzniecības nama modernizāciju. Paredzams, ka kopējās investīcijas tirdzniecības nama attīstībā būs ap 500 tūkstošiem eiro.

Tirdzniecības nams Kurzeme atrodas pilsētas centrā, pie Rožu laukuma. Tā apkārtnē ir pašvaldības iestādes, universitāte un komercrakstura ēkas.

Aptuveni ceturtā daļa jeb 27% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmantotu mākleru pakalpojumus, iegādājoties nekustamo īpašumu, lai orientētos tirgus piedāvājumā vai tāpēc, ka pašam nav laika meklēt īpašumus, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktajā pētījumā.

Respondentu atbildes liecina par būtiskām uzskatu atšķirībām dažādās Latvijas apdzīvotās vietās. Salīdzinoši biežāk mākleru pakalpojumus, lai labāk izprastu tirgus piedāvājumu, izmantotu aptuveni trešā daļa aptaujāto (32%), kuru dzīvesvieta ir Rīga. Savukārt aptuveni trešdaļa citās pilsētās un lauku teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju norāda, ka īpašuma iegādē paļautos uz saviem spēkiem, jo, viņuprāt, māklera iesaistīšana nozīmē papildu izmaksas īpašuma pirkšanas procesā.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji mākleriem uzdod vai uzdotu jautājumus, kas saistīti ar īpašuma parādsaistībām vai citiem apgrūtinājumiem, kā arī komunālo maksājumu lielumu un apsaimniekošanas izmaksām, un to, kas tajās ietilpst. Rīdzinieki salīdzinoši biežāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji interesējas par mājokļa apsaimniekotāju, komunālo maksājumu lielumu, kaimiņiem un to, kas būvējis ēku.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Vēl 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 27 nekustamā īpašuma darījumi (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem) Jūrmalā, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, bet pērn tādu bijis vairs tikai desmit.

DB apkopotie darījumu dati uzskatāmi rāda, kāda bijusi ģeopolitisko pārmaiņu un saistīto faktoru ietekme uz kūrortpilsētas nekustamo īpašumu tirgu.

8,88 miljoni eiro - par šādu summu savulaik Delfīns un partneri piederošais īpašums Rembates ielā 4 nonācis pie nosacīti jauna saimnieka.

2. 6,6 miljoni eiro - Swedbankai piederošais par neveiksmīgiem kredītiem atņemto īpašumu apsaimniekotājs Ektornet Real Estate Latvia par šādu summu pārdevis savulaik pat par 22 miljoniem latu (31,3 miljoniem eiro) pārdotos 8,56 hektārus zemes ar dienesta viesnīcu, sakņu glabātuvi, administratīvo ēku, viesnīcu, garāžu, katlu māju, caurlaides ēku, kantori, ūdenssūknētavas ēku un vēl vienas ēkas pamatiem Kauguru ielā 3.

Smiltenē reģistrētā SIA Firma Madara 89 no Swedbank meitasuzņēmuma — SIA Ektornet Management Latvia — ir iegādājusies Aizkrauklē lielāko tirdzniecības centru — IGA centru, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Firma Madara 89 ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums. Latvijā darbojas vairāk nekā 60 šī uzņēmuma veikalu ar preču zīmēm Top! un Labais.

IGA centra pārvaldniece Ieva Erdmane stāstījusi, ka ēkā būs ievērojamas pārmaiņas — pusgada laikā veiks centra pārbūvi, un pircējiem durvis vērs viens no lielākajiem Top! veikaliem Latvijā, tā kopējā tirdzniecības platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetru. Darbu turpinās pašreizējais veikals Labais un citas tirgotavas. Centrā sāks darbu arī jauns liels veikals Mājai un dārzam.

«Kopējā IGA centra tirdzniecī­bas platība ir vairāk nekā 7000 kvadrātmetru, kas līdz šim ir bijusi tikai daļēji izmantota. Līdz ar pārbūvi ir plānots centru pilnībā piepildīt ar jauniem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem,» Staburagam stāstījusi Ieva Erdmane.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Investējot apmēram 25 miljonus eiro, ēku Brīvības un Matīsa ielas stūrī, Rīgā, plānots pārbūvēt par pieczvaigžņu viesnīcu, sacīja ēkas īpašnieka un projekta attīstītāja SIA "MJ Development" būvniecības projekta vadītājs Uldis Āns.

Patlaban ir izstrādāts un iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldei ēkas būvprojekts minimālajā sastāvā, bet piektdien, 18.decembrī, noslēdzās ēkas pārbūves sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti varētu būšot zināmi janvāra sākumā.

Āns sacīja, ka "MJ Development" minētajā ēkā, kuras platība ir vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru, plāno izveidot pieczvaigžņu viesnīcu ar aptuveni 230 numuriem, konferenču bloku, SPA centru ar baseinu, vairākiem restorāniem un bāriem. Tāpat pirmajā stāvā paredzēti vairāki veikali.

"Sabiedriskā apspriešana bija nepieciešama, jo kādreizējo dzīvojamo ēku plānots pārbūvēt par viesnīcu. Ja tās rezultāts būs pozitīvs, plānojam saņemt būvatļauju un aptuveni gada laikā arhitektu birojs "Archab" varētu izstrādāt būvprojektu. Pati būvniecība varētu ilgt aptuveni pusotru gadu," teica Āns.

Noslēdzoties atlases procedūrai, par SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Urtāns, informē AS "Latvenergo".

Valdes priekšsēdētāja atlases procedūru īstenoja SIA "Latvijas vēja parki" dalībnieku sapulces izveidota nominācijas komisija. No 2023. gada 30. oktobra SIA "Latvijas vēja parki" valde strādās divu cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Jānis Urtāns, valdes locekles pienākumus turpinās pildīt Baiba Zauere.

Izsludinot atklātu pieteikšanos uz SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, uz valdes priekšsēdētāja amatu tika saņemti 18 pieteikumi. Vērtējot kandidātus trīs kārtās, veicot padziļinātu personības kompetenču vērtēšanu un intervijas ar situāciju analīzi, pēc nominācijas komisijas darba LVP dalībnieku sapulce par valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Urtānu.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.