no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Šī gada septembrī bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija 7.0%, kas nozīmē, ka bez darba ES šogad septembrī bija 16.710 miljoni iedzīvotāju darbspējas vecumā. Tā liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Zemākais bezdarba līmenis ES šī gada septembrī bijis Nīderlandē (2.5%) un Dānijā (2.9%), savukārt augstākais - Spānijā (11.9%) un Slovākijā (10.0%).

Salīdzinot šī gada septembri ar attiecīgo mēnesi pērn, bezdarba līmenis ir samazinājies septiņpadsmit, palielinājies deviņās un palicis nemainīgs vienā ES dalībvalstī.

Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, šī gada septembrī visaugstākais bezdarba līmenis bijis Latvijā (6.8%), kam seko Lietuva (4.6%) un Igaunija (4.2%). Latvijā šī gada septembrī bijis astotais augstākais bezdarba līmenis starp ES dalībvalstīm.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Pirmdien, 31. martā plkst. 13.00 Valmierā, Vidzemes Augstskolā viesosies Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis, kurš Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas studentiem lasīs vieslekciju par Eiropas Savienībā aktuālajiem tūrisma jautājumiem – atjaunoto tūrisma politiku, aviokompāniju cenu politiku, automātiskām aviobiļešu rezervācijas sistēmām un citām ar tūrismu saistītām tēmām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pirms vieslekcijas studentiem A.Kušķis iepazīsies arī ar augstskolas jaunuzceltajām telpām – konferenču zāli, bibliotēkas korpusu un jaunajām auditorijām, kā arī tiksies ar Tūrisma vadības un organizācijas nodaļas docētājiem.

Lai veicinātu jauniešu interesi par tūrisma izglītību, kā arī konkrēta Latvijas reģiona – Vidzemes – atpazīstamību plašākā mērogā, A.Kušķis un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu tikko arī izsludinājuši ideju konkursu Vidzemes suvenīrs Eiropai. Veiksmīgākās idejas autoram šā gada maijā, konkursa noslēguma pasākumā A.Kušķis pasniegs mācību procesā noderīgu un vērtīgu balvu – pasaulē plānāko klēpjdatoru Apple MacBook Air, kas pirmoreiz prezentēts šā gada sākumā.

ERASMUS - Eiropas Savienības programma, kas nodrošina Eiropas valstu sadarbību augstākās izglītības jomā, - šogad svin divdesmito gadskārtu, informēja Akadēmisko programmu aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.

Visa gada garumā Erasmus programmas dalībvalstīs, arī Latvijā, notiek dažādi jubilejas pasākumi. 25.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pl. 14.00 notiks Erasmus izglītības programmas 20 gadu jubilejas konference. Tajā aicināta piedalīties LR Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, un Eiropas Komisijas Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Konferences atklāšanā klātesošos uzrunās arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Ievadot konferences referātu daļu, Akadēmisko programmu aģentūras (APA) augstākās izglītības programmu nodaļas vadītāja Dzintra Prikule pastāstīs par Erasmus vēsturi Latvijā kopš 1998. gada, kad mūsu augstskolas iesaistījās šajā izglītības programmā. Konferences laikā būs apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus studentu darbi un nelielu koncertu sniegs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti. Latvijas Universitātes, Vidzemes augstskolas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Latvijas Policijas akadēmijas, Ventspils augstskolas un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas bijušie Erasmus studenti ar nelielām prezentācijām sniegs ieskatu savā studiju laikā un dalīsies pieredzē ar topošajiem Erasmus studentiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā šodien, 15.jūnijā, sākas izlaidumu laiks, kas turpināsies visu nākamo nedēļu. Pavisam valstī trešo lielāko universitāti šogad absolvēs 1370 jauno speciālistu no visiem Latvijas novadiem.

Augstskolas lielākajā - Ekonomikas fakultātē izlaiduma svinības notiks pat divas dienas. Šodien diplomu saņem fakultātes maģistra studiju absolventi, bet 21.jūnijā svinības notiks bakalaura grāda ieguvējiem. Kopumā Ekonomikas fakultāti šogad beidz 422 sociālo zinātņu bakalauri un maģistri ekonomikā.

Vēl šodien izlaidums notiek universitātes jaunākajā - Informācijas tehnoloģiju fakultātē, bet nākamajā otrdienā Jelgavas pils aulu piepildīs Meža un Tehniskās fakultātes, trešdienā - Lauku inženieru un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes, ceturtdienā - Veterinārmedicīnas, bet piektdienā - Lauksaimniecības un Sociālo zinātņu fakultātes beidzēju draugi, radi un citi apsveicēji.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Stiprinot sadarbību ar Latvijas augstskolām un novērtējot centīgākos studentus, SEB Unibankas grupa pirms jaunā studiju gada ir apstiprinājusi trīs jaunas studiju stipendijas, šobrīd Latvijas studentiem kopā nodrošinot 35 stipendijas, Db.lv informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Divas no jaunajām stipendijām būs pieejamas Banku augstskolas studentiem. Trešo stipendiju ir iedibinājis SEB Unibankas meitas uzņēmums SEB Unifondi sadarbībā ar Vītolu fondu, lai ik gadu finansiāli atbalstītu vienu studentu, kas apgūst bakalaura programmu ekonomikā vai finansēs kādā no Latvijas augstskolām.

Sadarbībā ar Banku augstskolu SEB Unibanka ir izstrādājusi stipendiju pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Banku darbība" 2. kursa studentam, kas izstrādās komisijas vērtējumā labāko kvalifikācijas darbu par vienu no SEB Unibankas piedāvātajām tēmām un turpinās studijas Banku augstskolā. SEB Unibankas stipendijas konkursam 2. kursa studenti var pieteikties Banku augstskolas Studiju informācijas daļā līdz 2008. gada 1. martam.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Pirmdien, 3.septembrī, pulksten 11:00 Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti un darbinieki ar svinīgo pasākumu Valmieras Drāmas teātrī uzsāks jauno, nu jau 11, studiju gadu. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu pulksten 14:30 apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Svinīgajā pasākumā klātesošos uzrunās ViA rektore Dr.hist. Vija Daukšte, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis un Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa.

Ar ViA atzinības rakstiem tiks sveikti pagājušā studiju gada veiksmīgākie un aktīvākie studenti. Vēlāk klātesošie tiks iepazīstināti ar jaunajiem augstskolas studentiem. Savukārt labam noskaņojumam muzicēs Valmieras Mūzikas skolas jaunieši Imanta Toča vadībā.

Pēc svinīgā pasākuma, pulksten 14:30, Tērbatas ielā 10 pulcēsies ViA akadēmiskais un administratīvais personāls. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Pasākumā ViA rektore Vija Daukšte stāstīs par augstskolas nākotnes plāniem un augstskolas attīstību nākotnē. Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis iepazīstinās ar Valmieras pilsētas attīstības plānu un augstskolas lomu tajā. Savukārt ViA Komunikācijas daļas vadītāja Liene Ločmele prezentēs tikko izveidoto augstskolas Identitātes rokasgrāmatu.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Piektdien, 18. maijā, plkst. 13 RTU Zinātniskās bibliotēkas ēkā Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, 303. telpā notiks gadskārtējā Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru un Zinātnes daļu vadītāju tikšanās, Db.lv informēja universitāte. Tajā Latvijas augstskolu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji diskutēs par zinātnes attīstību un tai paredzētā Eiropas Savienības finansējuma plānošanu.

Tikšanās laikā IZM Zinātnes tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Maija Bundule stāstīs par zinātnes bāzes finansējumu un par zinātnes infrastruktūras attīstību Latvijas augstskolās un universitātēs nākamo septiņu gadu laikā. Savukārt IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis stāstīs par IZM nākotnes plāniem un jauno doktoru sagatavošanas atbalsta projektiem.

Plkst.15.30 sāksies zinātņu prorektoru un Zinātnes daļu vadītāju ziņojumi par aktuālāko savā augstākās izglītības mācību iestādē.

Kopā uz tikšanos RTU ieradīsies ap 30 zinātņu prorektori un Zinātnes daļu vadītāji gandrīz no visām lielākajām Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēm - Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Ventspils Augstskolas, Vidzemes augstskolas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, Banku augstskolas, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes u. c.

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.