Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Latvija ir viena no tām četrām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā mājokļu cenas, salīdzinot šī gada 2. ceturksni ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās (- 4,4 %), norādīts EUROSTAT publicētajā mājokļu tirgus pārskatā.

Analizējot Baltijas valstis, būtiskākais mājokļu cenu pieaugums konstatēts Igaunijā (+ 10,5 %), savukārt Lietuvā mājokļu cenas ir pakāpušās mērenāk (+ 3,5 %), informē Arco Real Estate pārstāvis Dainis Guks.

ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidro, ka EUROSTAT publicētie dati par Latvijas mājokļu cenu lejupslīdi ir likumsakarīgi, ņemot vērā pērn piedzīvoto darījumu skaita būtisku samazinājumu ekskluzīvo īpašumu segmentā. Cenu izmaiņas ietekmēja gan Imigrācijas likuma grozījumi, kas nerezidentiem noteica jaunu minimālās pirkuma summas slieksni, gan ģeopolitiskā situācija un Krievijas Federācijas rubļa devalvācija, precizē eksperts.

«Baltic International Bank» pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu meitaskompāniju - SIA «Dārzkopības 19», lai piedalītos viesnīcas un biroja ēku kompleksa jaunbūves Jūrmalā izsolē.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 65 000 eiro un «Baltic International Bank» ir tās vienīgā īpašniece. «Dārzkopības 19» valdes locekļi ir Juris Markevičs un Kārlis Sālījums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Grēcinieku iela 6, Rīgā.

Komercreģistrā «Dārzkopības 19» iegrāmatota piektdien, 13.septembrī.

«Baltic International Bank» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija «Dārzkopības 19» ir izveidota ar mērķi piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, kura noslēgsies septembrī.

Informācija e-izsoļu vietnē liecina, ka zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs pirmajā izsolē pārdod SIA «BL īpašumi» piederošu nekustamo īpašumu - daudzfunkcioālo viesnīcu un biroja ēku kompleksa jaunbūvi, kas atrodas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19. Piedzinējs ir «Baltic International Bank».

Jūrmalas jauno projektu dzīvokļu tirgus pagājušajā gadā attīstījies dinamiski – 2021. gadā dzīvokļu īpašumu segmentā reģistrēti 166 darījumi, kas ir par 11 % vairāk nekā 2020. gadā.

Arī apartamentu īpašumu segments bijis aktīvs – tur pērn reģistrēti 208 darījumi, tādējādi kopumā Jūrmalā notikuši 374 jauno mājokļu darījumi. Pēc kritiskā 2015. gada, kad pilsētā tikuši reģistrēti vien 74 darījumi, šī segmenta attīstība bijusi stabili augoša, norāda “ARCO REAL ESTATE” valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Analizējot cenu attīstību, eksperts atzīst, ka tā bijusi mainīga: “Pēdējos gados ir samazinājusies darījumu cena. Faktiski ir sašaurinājušās cenu šķēres, proti, pieaugot darījumu zemākai cenai, lielākais darījumu skaits tika reģistrēts vidējā cenu segmentā, tajā pat laikā samazinājās cenu augstākā sliekšņa darījumu skaits. 2021. gadā jauno projektu segmenta vidējā cena bija 2081 eiro par kvadrātmetru un reģistrēti darījumi cenu robežās no 651 līdz pat 5 656 eiro par mājokļa kvadrātmetru.”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu (NĪ) uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, turpmāk katru mēnesi veidos tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļaušot interesentiem gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2015.gada decembra cenu indikātors tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts Real Estate, Arco Real Estate. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu (NĪ) uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj interesentiem gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2016.gada janvāra cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts Real Estate, Arco Real Estate. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

2021. gada septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā sasniedza 887 EUR/m², kopumā kopš gada sākuma pieaugot par 9,9 %. Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim.Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” apkopotie dati.

Uzņēmuma valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs kā vienu no cenu pieauguma faktoriem min saistību ar jauno projektu cenu dinamiku.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

“Cenu pieaugums sērijveidu dzīvokļiem galvaspilsētā par 9,9 % vērtējams kā liels. Par vienu no būtiskākajiem ietekmējošiem faktoriem var uzskatīt jauno projektu segmenta straujo attīstību un cenu kāpumu tajā. Jo būtiskāk pieaug cena jaunajos projektos, jo augstāka tā kļūst arī sērijveida dzīvokļiem. Savukārt mikrorajonos vērojama sekojoša tendence – vietās, kur cena jau iepriekš bija augsta, pieaugums bija mazāks, taču cenu kāpums redzams citos mikrorajonos,” norāda M.Laukalējs.

Pandēmija sagrozījusi mājokļu pieejamību 

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās....

Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim. “Ārpus Rīgas vairākās apdzīvotās vietās cenas kāpj. Piemēram, Kauguros līdz šim bija netipiski zemas cenas, un par to savos tirgus pētījumos jau bijām norādījuši. Arī Jelgavā dzīvokļiem bija zemas cenas, taču gaidāmais pieaugums bija tikai laika jautājums. Kamēr dzīvokļi bija pieejami vairumā, cenas bija zemākas, taču piedāvājumam sarūkot, sākās strauja cenu augšupeja. Pilnīgi vienāda situācija visur nebūs. Pierīgā cenas būs zemākas, taču prognozes liecina, ka šī starpība saruks,” pieļauj M.Laukalējs.

“Arco Real Estate” nekustamo īpašumu tirgus analītiķi novērojuši, ka sērijveida dzīvokļu cenas būtiski pieauga arī tādās apdzīvotās vietās kā Ogrē, Kauguros (Jūrmala), Salaspilī un Jelgavā. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada septembri, Ogrē kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 17 %, Kauguros par 18 %, Salaspilī par 16 %, bet Jelgavā pat par 21 %.

Eksperts uzskata, ka cenu pieaugumu arī nākotnē veicinās pieprasījums pēc mājokļiem jaunajos projektos, kā arī būvniecības izmaksas. Viņš neizslēdz iespēju, ka gada beigās cenu pieaugums būs vēl lielāks: “Atcerēsimies 2006. un 2007. gadu, kad sērijveida dzīvokļu cenas bija ļoti lielas, bet pagaidām mēs vēl esam tālu no tām. Tomēr pieļauju, ka gada izskaņā Rīgā sasniegsim divciparu skaitļa pieaugumu procentos.”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2016.gada februāra cenu indikators tika izveidots pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts Real Estate, Arco Real Estate. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Vēl 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 27 nekustamā īpašuma darījumi (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem) Jūrmalā, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, bet pērn tādu bijis vairs tikai desmit.

DB apkopotie darījumu dati uzskatāmi rāda, kāda bijusi ģeopolitisko pārmaiņu un saistīto faktoru ietekme uz kūrortpilsētas nekustamo īpašumu tirgu.

8,88 miljoni eiro - par šādu summu savulaik Delfīns un partneri piederošais īpašums Rembates ielā 4 nonācis pie nosacīti jauna saimnieka.

2. 6,6 miljoni eiro - Swedbankai piederošais par neveiksmīgiem kredītiem atņemto īpašumu apsaimniekotājs Ektornet Real Estate Latvia par šādu summu pārdevis savulaik pat par 22 miljoniem latu (31,3 miljoniem eiro) pārdotos 8,56 hektārus zemes ar dienesta viesnīcu, sakņu glabātuvi, administratīvo ēku, viesnīcu, garāžu, katlu māju, caurlaides ēku, kantori, ūdenssūknētavas ēku un vēl vienas ēkas pamatiem Kauguru ielā 3.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Real Estate Deals And Solutions par 6,5 miljoniem eiro plāno pārdot viesnīcu Good Stay Eiropa Jūrmalā, Jūras ielā 56, liecina informācija city.24.lv.

Viesnīca Eiropa atrodas Jūrmalā, netālu no koncertzāles Dzintari. Uz teritorijas 3654 kvadrātmetru platībā izvietoti trīs ēku korpusi, kuru kopējā platība ir 2359 kvadrātmetri. No tiem divi ir būvēti pagājušā gadsimtā un pilnībā atjaunoti 2004.gadā. Savukārt trešais jaunās ēkas korpuss tika uzcelts 2007.gadā.

Viesnīcā ir 40 numuri, kā arī konferenču telpa 45 personām, pirts/SPA, bērnu istaba un restorāns.

Informācija zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir kompānija Deviņdesmit seši, kuras īpašnieks ir Rietumu bankas dibinātais atvērto ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management.

Rietumu bankā aģentūrai LETA neatbildēja uz jautājumiem, kādēļ viesnīcu plānots pārdot.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

2018. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās stabilas, un sērijveida dzīvokļu vidējā cena septembrī bija 794 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 3,5%.

2018. gada septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena, līdzīgi kā jūnijā, saglabājās bez izmaiņām. Lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu netika novērotas jebkādas cenu izmaiņas. Savukārt divos mikrorajonos – Pļavniekos un Ziepniekkalnā – konstatētas nelielas negatīvas svārstības. Līdzīgi kā citus gadus, septembrī bija salīdzinoši maza aktivitāte dzīvokļu tirgū, un būtiskas cenu svārstības netika novērotas.

Arī Pierīgā dzīvokļu cenu pieaugums tika novērots vien Salaspilī, bet Jelgavā, Ogrē un Jūrmalā, Kauguros cenu izmaiņas netika novērotas.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājums joprojām bija augstāks nekā pērn. Septembrī piedāvājuma līmenis saglabājās nemainīgs.

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas apkārtnē – Ogrē, Salaspilī, Kauguros, Jelgavā – pērn pieaugušas par 1-3%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate jaunākais tirgus pārskats.

2020. gada decembrī Ogres sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,6 %, vidējai cenai pieaugot līdz 659 eiro/m². 2019. gadā dzīvokļu cenas kopumā Ogrē palielinājās par 7 %, bet kopš 2020. gada sākuma - par 2 %.

Dzīvokļu cenu ziņā populārāko Rīgas mikrorajonu TOP5  

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija...

Jūrmalā Kauguros 2020. gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,2 %. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 628 EUR/m². Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājās par 3 %.

2020. gada decembrī Salaspilī dzīvokļu cenas nemainījās. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena Salaspilī bija 696 eiro. Kopš 2020. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 1 %.

Savukārt Jelgavā 2020. gada decembrī dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī bija 539 eiro/m². Kopumā 2020. gadā Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %.

2018. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās stabilas, liecina Arco Real Estate dati.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena oktobrī saglabājās 794 EUR/m² pozīcijā. Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3,5 %.

2018. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena, līdzīgi kā jūnijā un septembrī, saglabājās bez izmaiņām. Lielākajā daļā no Rīgas mikrorajoniem jau otro mēnesi pēc kārtas netika novērotas jebkādas cenu izmaiņas. Savukārt divos mikrorajonos – Juglā un Ziepniekkalnā – konstatētas nelielas negatīvas svārstības.

Turpretī Pierīgā neliels dzīvokļu cenu pieaugums tika novērots Salaspilī, Jelgavā un arī Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājums kopš gada sākuma bija augstāks nekā pērn. Tomēr oktobrī piedāvājuma līmenis strauji samazinājās un noslīdēja zem 2017. gada līmeņa.

2018. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās, vidējai cenai pieaugot līdz 797 eiro kvadrātmetrā, liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3,9 %.

Lai gan 2018. gada decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena nedaudz pieauga, cenu palielinājums, salīdzinot ar gada sākumu, joprojām bija neliels. Kā jau varēja prognozēt, kopējais cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos 2018. gadā nepārsniedza 4 %.

Turpretī Rīgas apkārtnē tika novērots būtiskāks dzīvokļu cenu pieaugums: 2018. gadā visstraujāk cenas pieauga Ogrē (+ 9 %), arī Salaspilī un Kauguros, Jūrmalā, sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums gada laikā bija salīdzinoši liels (+ 7 %).

Rīgas mikrorajonu dzīvokļu piedāvājums gada pirmajos trīs ceturkšņos bija augstāks nekā 2017. gadā. Tomēr oktobrī piedāvājuma apjoms strauji samazinājās, gada pēdējā ceturksnī noslīdot zem iepriekšējā gada līmeņa. Līdzīgi kā citus gadus, piedāvājumam gada nogalē bija tendence strauji samazināties.

2019. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās notika minimālas svārstības. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena janvārī saglabājās 797 EUR/m², liecina Arco Real Estate pārskats.

Kopš 2018. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 4 %.

2019. gada janvārī sērijveida dzīvokļu vidējā cena nedaudz pieauga vien dažos mikrorajonos, tomēr tas nepalielināja sērijveida dzīvokļu vidējo cenu. Iļģuciemā janvārī dzīvokļu vidējā cena pat nedaudz samazinājās.

Turpretī Pierīgā joprojām turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums – janvārī visstraujāk cenas pieauga Jūrmalā, Kauguros (+ 1 %). Arī Ogrē un Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – par 0,2 – 0,3 %.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājums 2019. gada sākumā bija par 11 % zemāks nekā 2018. gada sākumā. Līdzīgi kā citus gadus piedāvājums gada sākumā bija zems, un tad tam bija tendence palielināties.

Komentāru par būtiskākajām tendencēm mājokļu tirgū laikrakstam Dienas Bizness sniedz Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Latvija Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja:

«Mājokļu tirgus pašlaik ir aktīvs, to var attiecināt uz visu veidu īpašumiem – cilvēki tos gan pērk, gan pārdod. Nenoliedzami, dārgāku īpašumu, ekskluzīvu mājokļu segmentā, tostarp Rīgas centrā, Jūrmalā, kustība ir lēnāka, tomēr pat kūrortpilsētā darījumi ir. Raitāk tie notiek ar sērijveida dzīvokļiem, jauno projektu mājokļiem galvaspilsētas mikrorajonos, ar privātmājām Pierīgā.

Nav daudz jauno projektu Rīgas mikrorajonos, kuros būvdarbi pašlaik būtu pabeigti un varētu ievākties jau pēc mēneša. Esam novērojuši, ka šobrīd cilvēki dažkārt pērk dzīvokļus vēl celtniecības gaitā, ja uzticas attīstītājam, ir droši par ēku kvalitāti. Kopumā iedzīvotāju maksātspējas robežas īpaši nemainās, līdz ar to arī mājokļu cenas netiek paaugstinātas. Izņēmums ir sērijveida dzīvokļu ēkas, kur dzīvokļu cenām neliela piedāvājuma dēļ ir tendence pieaugt.

Pašlaik diezgan neaizpildīta niša ir privātmāju ciemati ar nelielām, ekonomiskām ēkām vai zemes gabaliem ar pievadītām komunikācijām

Tā varētu būt iespēja biznesam, uzskata aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus eksperti.

Tā, piemēram, Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, stāsta, ka pieprasītas ir 150-200 m2 lielas privātmājas, kam reāla piedāvājuma pretī nav, t.s. ciematus šobrīd attīsta reti kurš. «Šī niša ir diezgan tukša. Pircēju pretī būtu pat gana daudz,» viņa spriež. Piedāvājumā ir lielākas mājas ar plānojumiem, kas neatbilst šī brīža prasībām, tostarp – arī par labu cenu, taču cilvēki nevēlas ēkas pārbūvēt, jo sanāks dārgāk.

Tirgus kļūst aktīvāks, ko ietekmē pirktspējas pieaugums, no vienas puses, un arvien adekvāts piedāvājums, no otras. Lielākā interese ir par jaunuzceltām mājām, tomēr, ja pircējam ļoti patīk vieta, māja ir labi uzturēta un piedāvātā cena adekvāta, viņi izvēlas arī mājas otrreizējā tirgū. Daļa pircēju, tirgū neatrodot sev vēlamu piedāvājumu, tāpēc iegādājas arī zemi, informē Latio.

2019. gada aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – mēneša laikā tās pieauga par 0,7 %, liecina Arco Real Estate dati.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena aprīlī palielinājās līdz 808 EUR/m². Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 1,4 %.

2019. gada aprīlī sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā kvadrātmetra cena turpināja pieaugt, un cenu pieaugums palielinājās. Visstraujāk cenas 2019. gadā palielinājās tieši aprīlī. Iepriekšējā mēnesī visvairāk cena pieauga lielas platības dzīvokļiem. Mēneša laikā trīs un četru istabu dzīvokļu cenas palielinājās par 1%.

Arī Pierīgā turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums – visvairāk cenas aprīlī pieauga Jūrmalā, Kauguros – tur cenu pieaugums sasniedza 2 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas maijā pieauga Jelgavā un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.

Jelgavā dzīvokļu cenas maijā palielinājās par 0,1%, un sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 725 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas maijā bija augstākas par 2%.

Kauguros, Jūrmalā, maijā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un dzīvokļu vidējā cena sasniedza 774 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājušās par 2%.

Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Ogrē samazinājās par 0,2%, un dzīvokļu vidējā cena maijā bija 836 eiro par kvadrātmetru. No 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Ogrē palielinājušās par 0,2%.

Savukārt Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas maijā samazinājās par 0,6%. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena nokritās līdz 841 eiro par kvadrātmetru. Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 0,2% zemākas nekā gada sākumā.