Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

2021. gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 2 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 851 eiro/m². 2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 5,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos lielākajos Rīgas mikrorajonos 2021. gada jūnijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais gan šogad, gan arī pēdējo gadu laikā. Dzīvokļu piedāvājums bija mazs visos Rīgas mikrorajonos, tādējādi cenām bija tendence palielināties. Dzīvokļu cenas palielinājās arī Rīgas apkārtnē, kur tās pieauga vēl straujāk nekā Rīgā. Rīgas apkārtnē pirmajā pusgadā dzīvokļu cenas pieauga par 9 – 13 %.

Jūnijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 851 EUR/m². Cenas vidēji bija par 47 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Šā gada jūlijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,7 % un noslīdot līdz 809 EUR/m, liecina "Arco Real Estate" apkopotie dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,2 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas piekto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Cenu kritums līdz šim nebija liels – no 0,1 līdz 0,3 % mēnesī. Tomēr jūlijā konstatētais cenu samazinājums bija lielākais kopš 2011. gada. Jūlijā gandrīz visos Rīgas mikrorajonos tika novērota dzīvokļu cenu lejupslīde. Vislielākais cenu samazinājums konstatēts dārgāko sērijveida dzīvokļu mikrorajonos – Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Zolitūdē un citur.

Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma turpmākajos mēnešos tam bija tendence palielināties. Tieši jūlijā piedāvājumu skaita palielinājums bija vislielākais – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits jūlijā palielinājās par 8 %. Tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Arī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā palielinājās (+ 7 %).

Sērijveida dzīvokļu cenas maijā pieauga Jelgavā un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.

Jelgavā dzīvokļu cenas maijā palielinājās par 0,1%, un sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 725 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas maijā bija augstākas par 2%.

Kauguros, Jūrmalā, maijā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un dzīvokļu vidējā cena sasniedza 774 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājušās par 2%.

Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Ogrē samazinājās par 0,2%, un dzīvokļu vidējā cena maijā bija 836 eiro par kvadrātmetru. No 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Ogrē palielinājušās par 0,2%.

Savukārt Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas maijā samazinājās par 0,6%. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena nokritās līdz 841 eiro par kvadrātmetru. Maijā sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 0,2% zemākas nekā gada sākumā.

Maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 1,4%, bet 2022.gada pirmajos četros mēnešos sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 8%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21 %.

Maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 974 eiro par kvadrātmetru. Cenas bija vidēji par 40% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2021.gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos 2022.gada maijā turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Gada pirmajā ceturksnī dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 2% mēnesī, bet pēdējos divos mēnešos cenu pieauguma temps nedaudz samazinājās.

2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 1,3 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Šā gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 817 EUR/m².

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada martā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieauguma pamatā bija nepietiekamais piedāvājums, kāds raksturīgs gada nogalēs. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē - cenas visvairāk palielinājās Salaspilī.

Pēc 2020.gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada pirmajā ceturksnī netika novērots piedāvājuma palielinājums. Tieši pretēji – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits martā samazinājās vēl vairāk (- 6 %). Turpretī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā gan palielinājās būtiski - par 15 %.

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Lai risinātu īres mājokļu pieejamības problēmu pilsētā, Ventspils valstspilsētas pašvaldība izsludinājusi īres dzīvojamo māju Ventspilī jaunbūvju projektu līdzfinansēšanas konkursa otro kārtu, kurā interesenti var pieteikties līdz pat 2023. gada 31. janvārim, un kopējais pieejamais līdzfinansējums ir līdz 200 tūkstošiem eiro.

“Šādu konkursu komersantiem ar iespēju pieteikties pašvaldības atbalsta saņemšanai izsludinām otro reizi. Pērn interesi izrādīja divi komersanti, tomēr beigās nevienu no projektiem neizdevās realizēt no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Acīmredzot komersantiem mainījās plāni, iespējams, ietekmēja arī būvniecības izejmateriālu cenu pieaugums.

Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētu,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un tādējādi daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1%, bet kopumā 2020.gadā sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 1,5%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Esate sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 807 EUR/m². Cenas vidēji bija par 50 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2020. gada decembrī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra cena saglabājās nemainīga - 951 EUR/m², savukārt viena kvadrātmetra viszemākā vidējā cena decembrī bija Bolderājā – 583 EUR/m².

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas jūlijā palielinājās par 1,2%, bet 2021.gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,7%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" veiktais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Jūlijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 861 eiro par kvadrātmetru. Cenas vidēji bija par 47% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2020.gada sākumu, jūlijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 5%.

Jūlijā cenu pieaugums vairs nebija tik izteikts kā maijā un jūnijā, tomēr Rīgas apkārtnē cenu pieauguma temps joprojām saglabājās augsts. Savukārt dzīvokļu piedāvājums joprojām bija mazs gan Rīgas mikrorajonos, gan Rīgas apkārtnē.

Kopš 2021.gada sākuma visos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas kopumā dzīvokļiem palielinājās. Lielākais cenu palielinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos tika novērots Bolderājā - par 8,9%.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" šogad plāno uzsākt teju 500 jaunu dzīvokļu izbūvi, daļu no projektu attīstīšanas aizsākot jau pavasarī, bet pārējos - gada otrajā pusē.

Savukārt pērn uzņēmums pārdevis par 56 % vairāk dzīvokļu nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma biznesa rezultāti.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka 2025. gads iesācies neraksturīgi aktīvi šim laikam. Proti, tradicionāli janvāris ir “klusais” mēnesis, bet šogad novērota augstāka interese par mājokļa iegādi nekā citkārt.

“Aizvadītā gada nogalē vairākkārt samazinātās Euribor procentu likmes ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz patērētājiem, līdz ar to novērojam, ka interese pēc nekustamā īpašuma iegādes atgriežas. Tas ļauj mums optimistiski raudzīties uz dzīvokļu pārdošanas prognozēm arī 2025. gadam. Turklāt šobrīd dzīvokļi Latvijā ir par pieejamām cenā, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, kur jauno projektu dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas. Arī Latvija ar laiku visdrīzāk tuvosies šim līmenim, tāpēc, domāju, ka varam nonākt situācijā, ka pabeigtie dzīvokļi tiek strauji izpirkti un tirgū uz brīdi varētu tikt novērots gatavo dzīvokļu deficīts. Tas skaidrojams ar faktu, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir vajadzīgs vismaz 3 gadus ilgs periods, lai izprojektētu, uzbūvētu, nodotu ekspluatācijā un sadalītu dzīvokļu īpašumos jaunu projektu. Iepriekšējos gados attīstītāji atlika vai iesaldēja jau būvniecībā esošos projektus, kas arī izskaidro potenciālā deficīta rašanās iemeslus,” komentē A. Božē.

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Jauno dzīvojamo ēku projektu cenas augs, jo jauno dzīvokļu piedāvājumu skaits ir ļoti sarucis, piektdien nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" tiešraides pasākumā sacīja uzņēmuma vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš stāstīja, ka šogad jauno projektu dzīvokļu cenas augušas par aptuveni 5%, bet līdz gada beigām pieaugums varētu sasniegt 7-10%.

Patlaban vidējā darījuma cena jauno projektu dzīvokļiem ir sasniegusi 1580 eiro par kvadrātmetru, taču jauno projektu dzīvokļu vidējā piedāvājuma cena ir augusi no 1700 eiro par kvadrātmetru pavasarī līdz 1900 eiro par kvadrātmetru novembra sākumā.

Laukalējs skaidroja, ka vidējā darījuma cena neatspoguļo un nefiksē šī brīža situāciju, jo pārsvarā tie ir rezervācijas līgumi, kas noslēgti pirms pusotra vai diviem gadiem, kad sākusies kāda konkrēta projekta būvniecība.

"Skaitlis 1580 eiro par kvadrātmetru vairāk atspoguļo pirms diviem gadiem noslēgtos darījumus, kas tagad pēc mājas nodošanas ekspluatācijā fiksējas zemesgrāmatā. Savukārt piedāvājuma vidējās cenas atspoguļo to, par kādu cenu jauno projektu dzīvokļus piedāvā iegādāties patlaban," sacīja Laukalējs.

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

"Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat "Rail Baltic" projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi," sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni. Pirms diviem gadiem, kad "Kaamos" iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.