Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Jau labu laiku tiesu virzienā straumēm plūst kreditoru (galvenokārt jau kredītiestāžu) pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kreditoru mērķis ir vienkāršs - atgūt parādu ātri, lēti un neļaujot parādniekam celt iebildumus (uzsākt ilgstošu strīdu). Šādu efektīvu instrumentu kreditoriem nodrošina Civilprocesa likuma 50.nodaļas «Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana» tiesību normas. Taču, kā jau jebkura instrumenta pareizai pielietošanai, arī šim ir nepieciešama attiecīga sākotnējā sagatavotība. Nešaubīgi, vairums kredītiestāžu, izsniedzot aizdevumus, šāda instrumenta izmantošanas iespēju domās ir paredzējušas, bet vai praktiskais sagatavošanās process ir bijis pietiekoši rūpīgs?

Ne velti ir teiciens: «Cik juristu, tik viedokļu». Saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.nodaļu pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikumu tiesnesis izskata un lēmumu pieņem vienpersoniski, bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tātad, 34 rajonu (pilsētu) tiesas sareizinot ar tajās esošo tiesnešu skaitu, sanāk iespaidīgs viedokļu kopums, kurš, turklāt, nav pārsūdzams. Tā rezultāts ir ievērojams skaits tiesnešu lēmumu, kuros šādi pieteikumi tiek noraidīti.

Lai padarītu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas instrumenta pielietojumu efektīvāku, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir veikusi pētījumu (publicēts Augstākās tiesas mājas lapā: at.gov.lv) par tiesu praksi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, izvērtējot jaunāko tiesu praksi, tajā skaitā, Augstākās tiesas Senāta tiesiskās atziņas, kas veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Tā rezultātā ir tapusi „lietošanas instrukcija”, kurā, manuprāt, būtu lietderīgi laicīgi ieskatīties jebkuram kreditoram, kurš gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; parādniekam, kurš vēl cenšas panākt vienošanos ar kreditoru, kā arī īpaši personām, kuras tikai plāno slēgt darījumus, attiecībā uz kuriem pieļaujama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, t.i. darījumus, kuri tiks nodrošināti ar publisku hipotēku vai komercķīlu, darījumus par naudas samaksu vai kustamās mantas atdošanu, darījumus par īpašuma nomu vai īri, kā arī darījumus ar vekseļiem.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Viens no būtiskākajiem instrumentiem produktivitātes un darbības rādītāju celšanai ir darbinieku efektivitātes mērījumi. Tādēļ tieši šobrīd – ekonomiskās lejupslīdes laikā – arvien vairāk uzņēmumu sāk interesēties par darba izpildes novērtēšanas nepieciešamību.

Kaut arī darbinieku novērtēšana nav jauns jēdziens uzņēmējdarbībā un daļā uzņēmumu tā iedzīvināta, uzliekot par pienākumu katram vadītājam novērtēt padoto veikumu, tomēr tā kā vadītāji ir dažādi, tad arī darba izpildes vērtējumi ir dažādi, nesniedzot vienotu, detalizētu informāciju uzņēmuma darbības attīstīšanai. Viens vadītājs skrupulozi vērtē, vai darbinieks ir ieradies laikā un uzturējies darbā noteikto skaitu stundu, cits vērtē, vai padotie nepieļauj kļūdas, savukārt vēl cits – vai darbinieks sasniedz budžetu utt. Lai nodrošinātu vienotu darbinieku vērtēšanu uzņēmumā, ir jāievieš darba izpildes novērtēšanas sistēma.

Pareizi piemērota darba izpildes vērtēšanas sistēma uzņēmuma vajadzībām un mērķiem, ceļ ne tikai produktivitāti, bet atrisina arī virkni citus uzņēmumam būtiskus jautājumus – darbiniekam piemērotu mācību nepieciešamību, efektīvu informācijas apmaiņu uzņēmuma iekšienē, racionālu, uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu u.c. Pareizi piemērota darba izpildes vērtēšanas sistēma kļūst par saikni starp uzņēmuma nospraustajiem mērķiem un rezultātiem, palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uztura līdzekļu nemaksātāju, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova.

Viņa akcentēja, ka tie ir vīrieši darbspējas vecumā, esot arī skaidrs, ka diez vai viņi strādās vai izdzīvos par minimālo algu.

"Tas nozīmē, ka šī cilvēku grupa mērķtiecīgi meklē, kā iegūt aplokšņu algu," uzsvēra Bogdanova.

Lai strādātu pie ēnu ekonomikas novēršanas, nepieciešams arī vērtēt tos iemeslus, kāpēc cilvēki ir ēnu ekonomikas dalībnieki, akcentēja Bogdanova.

Jau vēstīts, ka tiesu izpildītāji 2023.gadā Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguvuši 11,54 miljonus eiro.

Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājies gan piespiedu izpildei nodoto lietu skaits, gan piespiedu kārtā piedzīto līdzekļu apjoms. Kopumā valsts un citu aizskarto pušu interesēs tiesu izpildītāji pērn atguva 275,95 miljonus eiro.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Daudzu uzņēmumi Igaunijā sākuši apsvērt iespēju saīsināt darba nedēļu un sūtīt darbiniekus piespiedu atvaļinājumos, informējis Tarmo Krīss (Tarmo Kriis), Igaunijas Darbadevēju konferedācijas vadītājs, viņo BBN.

Db.lv jau ziņoja, ka Igaunijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Liviko oktobrī plāno saīsināt darba nedēļu par vienu dienu. Šāds lēmums pieņemts nesen paaugstinātā akcīzes nodokļa ietekmē, jo ievērojami samazinājies pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem.

Sasakaņā ar Tarmo Krīsa teikto, pēdējā reize, kad Liviko darbinieki tikuši sūtīti piespiedu atvaļinājumā, bijis 2000. gadā.

Savukārt Norma vakar paziņoja, ka sūta 237 darbiniekus piespiedu atvaļinājumā no 20. oktobra līdz 19. janvārim.

"Katram ir savi iemesli šādai rīcībai, bet galvenokārt tas ilustrē, ka ekonomika ir nesabalansēta un ir nedrošība," teicis Tarmo Krīss.

Tieslietu ministrija nākamā gada laikā izstrādās jaunu likumu, kas regulēs privātīpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām.

Likumā plānots noteikt precīzāku kārtību, kādā notiek īpašumu piespiedu un brīvprātīga atsavināšana sabiedriskajām vajadzībām. Līdz laikam, kamēr tiks pieņemts jaunais likums, spēkā būs pašreizējais likums Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām, kurš, pēc Valsts prezidenta kancelejas juristu domām, ir nepilnīgs.

Subjektīvi interpretējams

Proti, vērtējot lūgumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā likumu, kas paredz Dienvidu tilta celtniecības vajadzībām piespiedu kārtā atsavināt nelielu zemesgabalu Rīgā, Gulbju ielā, konstatēts, ka teorētiski likums paredz zemes īpašniekam tiesības prasīt visa nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja atsavināta tikai neliela tā daļa, bet šīs atsavināšanas rezultātā īpašuma atlikusī daļa kļuvusi mazvērtīga vai īpašniekam nederīga. Tomēr realitātē šī norma nekad nav tikusi piemērota un, kā atzīst Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Dzintars Rasnačs un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, jautājums par īpašuma nederīgumu un mazvērtību ir ārkārtīgi subjektīvi vērtējams.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.martā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīt Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, informē Saeimas Preses dienestā.

«Tieslietu ministrijas piedāvāto likuma projektu virzīsim tālāk. Projekts ir ļoti apjomīgs - tajā plānots iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas un tas prasīs lielus gan administratīvos, gan arī finanšu resursus. Tāpēc nekavējoties uzsāksim darbu - kopīgi ar iesaistītajām institūcijām un pašvaldībām meklēsim atbildes uz daudzajiem jautājumiem, lai beidzot atrisinātu dalītā īpašuma problēmu,» par šodien komisijā pieņemto lēmumu informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem.

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu piedziņu.

Jaunās izmaiņas var radīt zināmu apjukumu iedzīvotājos, kuri tik aktīvi neseko līdzi tiesību normu izmaiņām, jo paralēli AAL normām joprojām ir jāievēro arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktās normas par nolēmumu izpildes piemērošanu. Tādējādi nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd var tikt veikta gan pēc AAL, gan pēc LAPK, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

"Jaunais AAL ir izaicinājums visiem tiesību normu piemērotājiem, kuri ikdienā risina jautājumus administratīvo pārkāpumu lietu jomā. Jaunajā regulējumā ir atrunāta ne vien jauna administratīvo sodu sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība, bet arī labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas kārtība," atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.