Norvēģijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēts straujākais kritums kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1978.gadā, liecina valsts statistikas biroja jaunākie dati.
Foto: NTB scanpix/LETA
Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika saruka par 2,2%.
Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas radītā ietekme.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi valstī otrajā ceturksnī sarukuši par 10,8%, bet valsts izdevumi samazinājušies par 2,2%.
Norvēģijas ekonomikas dati attiecas uz tā saukto cietzemes IKP, kas neietver naftas un gāzes ieguvi, kā arī kuģniecības nozari.
Smiltenē darbu sākusi Baltijā pirmā blokķēdes datu centra serveru integrētā katlumāja, ko izveidojis enerģētikas uzņēmums "Ventus Energy Group". Pēc projekta attīstītāju vērtējuma tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā un ierindojams starp trim vērienīgākajiem šī segmenta projektiem Eiropas Savienībā.
Jaunais risinājums apvieno digitālās infrastruktūras un centralizētās siltumapgādes sistēmu darbību, izmantojot datu centra serveru radīto atlikumsiltumu pilsētas siltumtīklu vajadzībām.
Zīmols “Kārums” papildinājis savu sortimentu ar septiņiem jauniem produktiem divās līdz šim nebijušās kategorijās - četriem bezlaktozes jogurta kokteiļiem un trim “Panna Cotta” desertiem. To izstrādē un palaišanā tirgū “Rīgas piena kombināts” investējis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.
Sākotnēji jaunumi būs pieejami Latvijas veikalu plauktos, taču jau tuvākajā nākotnē plānots izvērtēt iespējas tos piedāvāt arī eksporta tirgos.
Personīgā transporta degvielas un smērvielu cenas ES 2026. gada aprīlī pieauga par 20,8 %, martā - par 12,9%. Enerģijas inflācija kopumā aprīlī veidoja 10,3% iepretī 3,2% vidējās inflācijas līmenim. IKP izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 0,2%, liecina Eurostat dati
Degvielas un smērvielu cenas 2026. gada aprīlī auga visās ES valstīs, pat Ungārijā, bet 15 valstīs no 27 valstīm pieaugums pārsniedza 20%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Luksemburgā (+33,8%). Seko Francija un Zviedrija – pieaugums +29,3%. Latvijai godpilnā ceturtā degvielu cenas izaugsmes pozīcija ar rezultātu +28,1%.
“Darba tirgus Latvijā ir sarucis par 15% jeb par 140,9 tūkstošiem darba ņēmēju kopš 2008.gada, kad Latviju skāra ekonomikas krīze. Latvija zaudējusi 92,9 tūkstošus darba ņēmējus privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā darba ņēmēju skaits samazinājies par 54 tūkstošiem cilvēku,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins, balstoties uz veikto nozares apskatu.
Gandrīz puse no visa darba ņēmēju skaita samazinājuma kopš 2008.gada ir notikusi tieši pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan kopējais darba ņēmēju skaits pakāpeniski pieauga līdz 2019.gadam, kad sasniedza 880,6 tūkstošus cilvēku, kopš tā laika tas ir samazinājies vēl par gandrīz 64 tūkstošiem un 2025.gadā veido 816,6 tūkstošus darba ņēmēju.
AS “RĪGAS SILTUMS” ir iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai siltumenerģijas tarifa izmaiņu projektu. Kopš 2025.gada 1.oktobra AS “RĪGAS SILTUMS” siltumenerģijas tarifs ir 83,01 EUR/MWh bez PVN. Iesniegtais projekts paredz, ka no 2026.gada 1.oktobra tas būs 82,90 EUR/MWh, informē uzņēmums.
Tomēr uzņēmuma pašreizējā prognoze liecina, ka nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu būt jāpārskata vēlreiz un tas var pieaugt. Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt potenciālo pieauguma apmēru. To galvenokārt ietekmēs dabasgāzes cenas turpmākajos mēnešos, kas atkarīgas no ārējiem apstākļiem, īpaši notikumiem Hormuza jūras šaurumā.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
