Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Reģistrēto elektrisko automobiļu skaits Norvēģijā pirmo reizi pārsniedzis ar benzīndzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu skaitu, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No Norvēģijā privātīpašumā reģistrētajiem 2,8 miljoniem automobiļu 754 303 ir pilnībā elektriski, salīdzinot ar 753 905 automašīnām, kas aprīkotas ar benzīndzinējiem, norāda OFV.

Tikmēr visvairāk valstī joprojām ir ar dīzeļdzinējiem aprīkoti automobiļi, to skaitam esot teju vienam miljonam, taču to tirdzniecības apjoms strauji samazinās.

Jau ziņots, ka šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Dānijā un Norvēģijā pēdējās nedēļās ir atkal strauji pieaudzis jauno Covid-19 gadījumu skaits, pavēstīja abu valstu iestādes.

Dānijas slimību kontroles institūcija - Valsts seruma institūts (SSI) - ceturtdien ziņoja, ka oktobra pirmajās divās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 73%. Tas pārsvarā noticis galvaspilsētas Kopenhāgenas reģionā.

Norvēģijā cilvēku skaits ar pozitīviem Covid-19 testiem vienas nedēļas laikā pieaudzis par 53%.

To Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, abās valstīs tomēr ir zemā līmenī.

Dānija un Norvēģija pirms dažām nedēļām atcēla gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Vairs nav nepieciešams valkāt sejas maskas, un netiek arī prasīts Covid-19 sertifikāts, lai apmeklētu restorānus un muzejus. Norvēģijā apmēram 87% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Norvēģija otrdien pazinoja, ka atceļ lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, neraugoties uz omikrona paveida veicinātu infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

Lai gan lipīgais omikrona paveids izraisījis Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, smagi slimu Covid-19 pacientu hospitalizācija nav palielinājusies, un vakcinācijas aptvere valstī ir augsta.

"Mēs beidzot esam sasnieguši punktu, kad varam atcelt daudzus no ierobežojumiem, ar kuriem mums bija jāsadzīvo šajā ziemā," preses konferencē paziņoja premjerministrs Jūnass Gārs Stūre.

"Mums būs jāsadzīvo ar augstu inficēšanās līmeni - mēs varam sadzīvot ar augstu inficēšanās līmeni," viņš piebilda.

Norvēģiem turpmāk nevajag doties karantīnā pēc kontaktēšanās ar inficēto, lai gan ir ieteikts piecas dienas veikt testus katru dienu. Izolācijas periods Covid-19 gadījumiem tiek samazināts no sešām līdz četrām dienām.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Norvēģijā no pirmdienas ieviesti stingrāki ierobežojumi cīņā ar Covid-19, tostarp ārpus savām mājsaimniecībām privātā kārtā būs atļauts pulcēties ne vairāk kā pieciem cilvēkiem, svētdienas vakarā paziņoja Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs aizliegts pasniegt alkoholu.

Veikaliem un iepirkšanās centriem jāierobežo apmeklētāju skaits tā, lai būtu iespējams ievērot sociālo distancēšanos.

Atpūtas, sporta un kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārpus telpām jāatliek un cilvēkiem jāizvairās no ceļošanas Norvēģijā un ārpus valsts, ja vien tas nav īpaši nepieciešams, preses konferencē norādīja premjere.

Cilvēkiem, kam ir tāda iespēja, ieteikts strādāt no mājām.

Jaunie noteikumi stājas spēkā pirmdien un turpināsies 14 dienas, paziņoja Sūlberga.

Viņa aicināja iedzīvotājus turpmākās divas nedēļas neuzņemt viesus savās mājās.

Norvēģijas veselības ministrs Bents Heije pavēstīja, ka jaunajā gadā visiem jāievēro "sociālais pārtraukums".

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Norvēģijas iedzīvotāji augustā iegādājās 10 480 jaunus elektriskos automobiļus, bet to pārdošanas apjoms šī gada astoņos mēnešos kopumā sasniedzis 68 435 vienības.

Visvairāk Norvēģijā augustā pārdoti "Tesla Model Y" automobiļi jeb 18,8% no kopējā elektroauto skaita. Tiem seko "Hyundai Kona" un "Nissan Leaf" modeļi.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Salīdzinājumam, elektriskie automobiļi Eiropas Savienībā jūlijā veidoja 12,1% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas dati.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Tā dēvētajā Sniega krabju lietās zivkopības uzņēmums SIA "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro zaudējumu segšanai, liecina Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes) publiskotā informācija.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban zaudējumu summa tiek aplēsta 388 miljonu eiro apmērā un to veido gan zaudētās investīcijas, gan konkrētā laika periodā neiegūtā peļņa. "Zaudējumi ir vērā ņemami un lieli," piebilda Pildegovičs. Viņš norādīja, ka tiesvedība ir procesā, tādēļ patlaban plašāku komentāru sniegt par tās gaitu vai pieprasīto naudas summu nav iespējams.

Tāpat "North Star LTD" īpašnieks atgādināja, ka tiesvedība ir tikai par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, tajā netiks skatīti jautājumi par zvejas atsākšanu.

Jau ziņots, ka 2020.gada augustā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā tika izveidots tiesas sastāvs, kas izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

Sniega krabju zvejas lieta nonākusi starptautiskajā šķīrējtiesā - strīdu izskatīs Starptautiskais ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes) Vašingtonā, liecina informācija centra mājaslapā.

Sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedzis Pēteris Pildegovičs un viņa uzņēmums "North Star LTD", kura kuģi Norvēģija arestēja, kad tas zvejoja ūdeņos pie Svalbāras.

Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Jaunu elektrisko automobiļu tirdzniecība Norvēģijā pērn sasniegusi jaunu rekordaugstu līmeni, tiem veidojot 42,4% no visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem jauniem automobiļiem, norāda valsts automašīnu tirgu uzraugošā grupa OFV.

Pērn Norvēģijā pārdoti 60 316 elektriskie automobiļi, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, kad šādu automašīnu tirgus daļa veidoja 31,2%.

Kopumā valstī 2019.gadā pārdota 142 381 jauna automašīna.

Norvēģijas automobiļu importētāju asociācija prognozē, ka jaunu elektrisko automašīnu tirgus daļa šogad sasniegs 55%-60%.

Pērn valstī vispieprasītākie bijuši elektriskie automobiļi "Tesla Model 3", kuru tirdzniecība sasniegusi 15 700 vienības.

Norvēģija piedāvā ļoti izdevīgus nodokļu režīmus videi draudzīgiem automobiļiem, padarot tos ievērojami konkurētspējīgus izmaksu ziņā salīdzinājumā ar benzīna un dīzeļautomašīnām.

Norvēģijas noteiktais mērķis paredz, ka 2025.gadā visi pārdotie jaunie automobiļi būs bezemisiju automašīnas.