Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sākta vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" obligāciju tirdzniecība.

Eco Baltia obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar fiksētu gada likmi 8% un kupona izmaksu 2 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2026. gada 17. februārī.

Eco Baltia obligāciju iekļaušana notiek pēc publiskā piedāvājuma Latvijas un Lietuvas investoriem. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā 3,5 reizes par kopējo summu 28,49 miljoni eiro un piesaistīja vairāk nekā 250 privātos un instucionālos investorus.

"Sveicam Eco Baltia Baltijas First North tirgū un priecājamies par pārliecinošu uzņēmuma startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka birža var sniegt savu ieguldījumu vēl viena Latvijas uzņēmuma attīstībā. Starts ir izdevies, lai veiksmīgs arī turpinājums!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Nordic Plast” plāno investēt 1,7 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā.

Investīciju mērķis ir palielināt pārstrādāto granulu ražošanas jaudu un nodrošināt nepieciešamos apstākļus uzņēmuma turpmākai izaugsmei. Papildus tam kā daļa no kopējā investīciju un attīstības plāna uzņēmums sāk ieviest jaunu vizuālo identitāti.

2023. gadā “Nordic Plast” ieguldīja 2,8 miljonus eiro jaunas automatizētas plastmasas šķirošanas un pārstrādes līnijas izveidē, lai kāpinātu ražošanas jaudas par aptuveni trešdaļu. Šogad plānots turpināt pērn uzsāktās iniciatīvas uzņēmuma attīstības veicināšanai, kā vienu no virzieniem nosakot uzņēmuma efektivitātes kāpināšanu. Šī gada pavasarī uzsākta uzņēmuma darbības pārcelšana no Olaines, kurā “Nordic Plast” uzturējās vairāk nekā 20 gadus, uz jaunām telpām Jelgavā, Aviācijas ielā. Tāpat plānots paplašināt ražošanas aprīkojumu ar jaunām iekārtām.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia grupa 2015.gadā sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā, informē uzņēmums.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir trīskāršojusies grupas uzņēmumu gūtā peļņa, 2015.gadā sasniedzot 2,78 miljonus eiro. Sasniegtie finanšu rezultāti apliecina grupas uzņēmumu efektivitāti un stabilo izaugsmi.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs: «2015.gadā mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, saglabājot stabilas līderpozīcijas un piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu lielākais šī gada investīciju projekts ir sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca Liepājas reģionā, kuras izveidē investējām 3,25 miljonus eiro. Rūpnīca viennozīmīgi ir radījusi pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā – jau šobrīd rūpnīcā tiek nodarbināti 24 darbinieki, kas ir vairāk, nekā plānojām. Arī šogad strādājam ilgtermiņa attīstības virzienā, radot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.»

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” veiksmīgi realizējusi savu pirmo trīs gadu obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā.

Obligāciju publiskais piedāvājumus guva ievērojamu investoru interesi, pieprasījumam vairāk kā 3,5 reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 250 kvalificētajiem un privātajiem investoriem Latvijā un Lietuvā.

“Veiksmīgā obligāciju izvietošana un ievērojamā investoru interese kalpo kā apliecinājums “Eco Baltia” stabilitātei un izaugsmei. Pieprasījums pēc “Eco Baltia” obligācijām vairāk kā 3,5 reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, kas parāda investoru pārliecību par kompāniju un tās izaugsmes potenciālu. Pateicamies ikvienam investoram par izrādīto uzticību. Tā ļauj mums vēl vairāk nostiprināt apziņu, ka kompānijas attīstībā esam uz pareizā ceļa un ar pārliecību varam turpināt iesākto, īstenojot stratēģiskos mērķus un radot ilgtermiņa vērtību visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.