No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

SIA BHC industriālais parks aktualizējusi pirms vairākiem gadiem izstrādātu projektu par vērienīga industriālā parka izveidi Liepājā.

Aktualizējot projektu, palielināts uzņēmuma pamatkapitāls līdz 119 400 latiem, Db.lv informēja SIA BHC industriālais parks valdes priekšsēdētājs Imants Cibulis.

Parka izveide paredzēta blakus a/s Baltic Holding Company (BHC) labības un rapša pirmapstrādes kompleksam aptuveni 30 ha plašā teritorijā. Zemes īpašumu kapitālsabiedrība ilgtermiņā nomās no Liepājas pašvaldības. Parkā paredzēta vieta vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt savstarpēji saistīti. Izstrādāti biznesa plāni par dažādu ražotņu attīstīšanu, tostarp ar ļoti augstām tehnoloģijām. Parkā varētu būt gan bioenerģētikas, gan mikrobioloģijas nozares ražotnes, kuru izveidē sadarbosies vairāku valstu zinātnieki un uzņēmēji. Pagaidām parka projekts vēl top, tāpēc sīkāku informāciju par ieceri I. Cibulis sola sniegt pēc pilnīgas projekta izstrādes. SIA BHC industriālais parks dibināta 2001.gada nogalē kā a/s BHC saistītais uzņēmums. Attīstot rapša pirmapstrādes kompleksu, industriālā parka projekts tika atlikts malā.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi uz 4. decembri Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) prasības izskatīšanu pret rapša pirmapstrādes un uzglabāšanas a/s Baltic Holding Company (BHC). Tiesa devusi iespēju pusēm vienoties par mierizlīgumu, Db informēja tiesā.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai (VAKS) prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti. «Mums bija gandrīz noslēgti eksporta līgumi, kad BHC nāca ar vilinošu piedāvājumu. Līgumu noslēdzām par 3000 t rapšu pārdošanu BHC par tā brīža cenām un ar priekšapmaksu,» Db iepriekš pastāstīja VAKS direktors Indulis Jansons. BHC ilgstoši klusējis par savām finansiālajām problēmām un beidzot lauzis līgumu.

Lielos parādos iestigusī rapšu apstrādes Baltic Holding Company, iespējams, noorganizējusi maksātnespējas shēmu. Shēma, iespējams, organizēta, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu parādiem un saistībām pret ES līdzfinansējumu.

2010. gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta a/s Baltic Holding Company maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28. maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA V. A. Birojs pieteikuma. Aizdomas par organizētu shēmu radušās vienam no a/s BHC kreditoriem - z/s Robežnieki īpašniekam Artim Kamolam. Viņš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma. «Rodas bažas par rūpīgi izplānotu krāpšanās shēmu, jo saskaņā ar līgumu par ES naudas līdzfinansējumu a/s Baltic Holding Company piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas, kas notika 2006. gada novembrī, nedrīkst pārtraukt ražošanu vai mainīt sākotnējo profilu, uzņēmumu nedrīkst pārdot,» skaidro A. Kamols. Pretējā gadījumā ES līdzfinansējums jāatmaksā. Taču maksātnespējīgam uzņēmumam piedzīt naudu nebūs iespējams.

Latvijas reģionos augustā aktīvi novāc rapsi. Salīdzinot ar citām graudu kultūrām, augstās ražības un labvēlīgās tirgus situācijas dēļ Latvijas lauksaimniekiem šogad vislielāko ienesīgumu nodrošina tieši rapsis, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā rapša sējumu platība Latvijā teju dubultojusies: no 74,1 tūkstošiem hektāru 2018. gadā līdz 127,8 tūkstošiem hektāru 2020.gadā, ko noteica labvēlīgie sējas apstākļi pērnā gada vasarā un siltā ziema.

Salīdzinot ar situāciju pērn, kopumā rapša ražīgums šajā gadā ir krietni lielāks un vidēji svārstās no 3,5 līdz pat 4,5 tonnām no hektāra, kas nozīmē, ka pat ar vidējo ražību – 3,5 tonnu no hektāra, kopējā rapša raža Latvijā šogad varētu sasniegt vismaz 450 000 tonnas.

"Rapša ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā no šķirnes, audzēšanas tehnoloģijas, kā arī reģiona un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tomēr kopumā situācija ir krietni labāka nekā pagājušajā gadā. Zemgalē vidējā ražība ir teju 4 tonnas no hektāra, kamēr Kurzemē un Liepājas reģionā 3-3,5 tonnas. Latgalē rapsis parasti ienākas nedaudz vēlāk nekā citviet Latvijā, taču arī tur kulšana šobrīd rit pilnā sparā, un ražība svārstās no 3,5-4,5 tonnām no hektāra. Šī nav rekordraža, taču ļoti labs rādītājs," stāsta SIA "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Valmieras rajona tiesa 28. maijā skatīs prasību atzīt rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju. Prasību iesniegusi SIA V.A.Birojs.

Baltic Holding Company maksātnespējas lieta ierosināta Valmieras rajona tiesā 2010.gada 22.aprīlī. SIA V.A.Birojs reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā tikai 2009.gada 22.decembrī. Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju minētā uzņēmuma pamatdarbības veids ir restorāni, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Lieta ierosināta Valmieras rajona tiesā, jo a/s BHC mainījusi juridisko adresi no Kapsēdes iela 3, Liepāja, uz Stacijas laukums 7, Valmiera. 2010.gada 23.februārī Baltic Holding Company veikusi grozījumus statūtos un mainīta arī uzņēmuma padome – atbrīvota Irina Mangale, Martins Veigels un Svens Šēns, viņu vietā ieceļot Jakobu Karlu - Hermani Jorgu, Korupu Bengtu un Rozengartenu Filipu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju.

«4. jūnijā esam iesnieguši visus dokumentus un arī prasību ierosināt kriminālprocesu,» DB informēja a/s BHC mazākuma akcionāri Imants Cibulis un Irina Mangale. Uz šādu soli esot pamudinājusi «nejaušu sakritību» virkne, kas liek domāt par apzinātu krāpniecisku shēmu, kurā varētu būt iesaistīti gan vācu akcionāri, gan uzņēmuma pašreizējais vadītājs, gan vairāki juristi, apdrošinātāji, iespējams, pat maksātnespējas administrators un Valmieras tiesas tiesnese. Mazākuma akcionāri sliecas domāt, ka tik vērienīga shēma radīta lielas naudas dēļ. Tiek pieļauts, ka uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu.

Maksātnespējīgā rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) kreditoru sapulcē lūgusi atļauju izstrādāt izlīguma piedāvājumu kreditoriem. Izlīgumu kreditori uzdevuši sagatavot līdz gada beigām.

Lēmums pieņemts ar kreditoru vairākuma atbalstu. Parādnieka sagatavoto izlīguma piedāvājumu būs jāakceptē pirmkārt nodrošinātajam kreditoram, Db.lv uzsvēra a/s BHC maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Pēc viņa teiktā, izlīgums ir izdevīgāks nenodrošinātajiem kreditoriem, jo tad viņiem vēl ir cerība kaut ko no parādiem atgūt. Savukārt nodrošinātajam kreditoram izlīgums nav izdevīgs.

Izlīgums BHC gadījumā iespējams vienīgi tad, ja parādnieks spēj piesaistīt ārēju investoru, uzskata H. Velmers. No uzņēmuma paša līdzekļiem segt kaut daļu parādu neesot nekādu iespēju.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumā saimniecisko darbību šobrīd veic nomnieks - SIA Vendo. Liepājas prokuratūra pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju, ko pasludināja Valmieras rajona tiesa šī gada pavasarī pēc SIA V. A. Birojs prasības.

Parādos ieslīgusī a/s Baltic Holding Company (BHC) vērsusies tiesā pret kamīnmalkas ražotāju SIA Wood Warmth, pieprasot piedzīt zaudējumus un izlikt no nekustamā īpašuma.

SIA Wood Warmth no a/s BHC nomājusi daļu teritorijas, taču ilgāku laiku nav maksājusi līgumā paredzēto nomas maksu. Prasības apjoms ir vairāk nekā 16 tūkstoši latu. Liepājas tiesa prasību plānojusi skatīt 8. jūnijā. Šajā pašā dienā un laikā Liepājas tiesa plāno skatīt arī SIA Lauku Agro prasību pret a/s BHC par vairāk nekā 75 tūkstošu latu lielu zaudējumu piedziņu. DB jau rakstīja, ka 2010. gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta a/s Baltic Holding Company maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28. maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA V. A. Birojs pieteikuma.

Valmieras rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu rapšu pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC).

Par to DB informēja uzņēmuma administrators Haralds Velmers. Uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 22.aprīļa, kad, kā jau DB rakstīja, Valmieras rajona tiesa ierosināja maksātnespējas procesu. Parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus par aptuveni 1,17 latiem.

Kopējā parādu summa ir vairāk nekā seši miljoni latu. Nodrošinātais kreditors ir DnB Nord banka, pārējo kreditoru pieteikšanās noteikta trīs mēnešu laikā. Tiesa noteikusi šādu termiņu tāpēc, ka iespējami arī ārvalstu kreditori, sacīja administrators. Uzņēmuma akcionāriem pagaidām nav padomā risinājums, kā izkļūt no situācijas, sacīja administrators. Savukārt par to, vai pārtraukt uzņēmuma saimniecisko darbību, administrators pieņems lēmumu nākamnedēļ, jo pagaidām viņa rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas.

Parādos iestigusī rapša apstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC), iespējams, noorganizējusi shēmu, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu lieliem parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

«Kā SIA V.A.Birojs vēl pirms informācijas pieejamības publiskajā telpā zināja, ka maksātnespējas pieteikums jāsniedz tieši Valmieras tiesā un tieši tajā dienā, kad a/s Baltic Holding Company nomaina juridisko adresi?» uz aizdomīgiem faktiem centienos panākt a/s BHC maksātnespēju norāda z/s Robežnieki īpašnieks un a/s BHC kreditors Artis Kamols, kurš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma.

Galvenie draudi – no Rietumiem

«Jaunajām» Eiropas valstīm sava attīstība jāplāno rūpīgāk, bet pašlaik galvenais šo valstu ekonomiskais drauds ir briestošās problēmas Grieķijā un citās Eirozonas valstīs, kā arī Rietumeiropas lēnais izaugsmes temps, kas bremzē arī no tām lielā mērā atkarīgo Austrumu ekonomiku attīstību, šādi secinājumi izriet no aizvadītajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notikušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gadskārtējās sanāksmes diskusijām.

Rapšu pārstrādes un graudu uzglabāšanas kompleksu Liepājā, kas līdz šim piederēja maksātnespējīgajai a/s Baltic Holding Company (BHC), nomās SIA Vendo.

Tā liecina DB rīcībā esošā informācija. SIA Vendo, tāpat kā a/s BHC, ir vācu kapitāla sabiedrība, reģistrēta Rīgā, Vīlandes ielā 12 - 4, juridiskajā birojā.

DB neizdevās sazināties ar maksātnespējīgās a/s BHC administratoru Haraldu Velmeru, lai uzzinātu par nomnieka plāniem graudu apstrādes kompleksā, kā arī lai uzzinātu nomas līguma nosacījumus.

Savukārt SIA Vendo juridiskajā adresē DB uzzināja, ka SIA Vendo gatavo paziņojumu presei par saviem attīstības plāniem.

Tiesvedība. Vācu investorus tur aizdomās par vērienīgu krāpšanas shēmu.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju. Uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri, iespējams, saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu, pieļauj a/s BHC mazākuma akcionārs Imants Cibulis.

Transports&Loģistika 12

Rīgas osta gaida Eiropas miljonus

Rudenī vai gada beigās būs zināms, vai Eiropas Komisija piešķirs finansējumu Rīgas ostas infrastruktūras pārvietošanai uz Krievu salu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 130 milj. Ls apmērā

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Ventspils Grain Terminal pirmdien nosūtīja savas darbības laikā pirmo Baltkrievijas graudu kuģu partiju.

Kuģis Rubyn pieņēma 1968 tonnu Baltkrievijā audzēta rapša. Krava tiks nosūtīta uz Vāciju biodīzeļdegvielas rūpniecība.

A/s Ventspils Grain Terminal Valdes priekšsēdētājs Vlads Šafranskis atzīmēja: «Ventspils osta jau gadu desmitus sadarbojas ar Baltkrievijas uzņēmējiem kālija sāls, naftas produktu, metālu un citu kravu pārkraušanas jomā. Šodien mūsu sadarbības vēsturē ierakstām jaunu lappusi – Baltkrievija savam graudu eksportam atklājusi Ventspils ostu. Tuvākajā nākotnē plānojam ne tikai stabilizēt Baltkrievijas rapša kravu apgrozījumu caur Ventspili, bet arī piesaistīt citus Baltkrievijas izcelsmes graudu kravu veidus. Ģeogrāfiskais tuvums un Baltkrievijas augstais eksporta potenciāls ļauj mums perspektīvā plānot ilgtermiņa partnerattiecības graudu kravu eksporta jomā.»

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde saņēmusi mazākuma akcionāru Imanta Cibuļa un Irinas Mangales iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālizmeklēšanu saistībā ar iespējamu rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) novešanu līdz maksātnespējai.

Iesniegums reģistrēts tikai 6. jūlijā, DB informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldē, tāpēc vēl nav pieņemts lēmums par izmeklēšanas ierosināšanu. DB jau rakstīja, ka a/s BHC mazākuma akcionāri vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību ierosināt krimināllietu saistībā ar iespējamu ļaunprātību, novedot akciju sabiedrību līdz maksātnespējai. Abu mazākuma akcionāru iesniegumu LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzibas departaments nosūtījis Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai, kas savukārt lietu pārsūtījusi VP. Rapšu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss šobrīd nodots nomā SIA Vendo.