Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Pašvaldība, kuru ieraduma pēc mēdzam saukt par kūrortu - Jūrmala - piedzīvojusi kārtējo vadības maiņu.

Samērā neilgi mēra amatā pabijušo Raimondu Munkevicu, skanot "augstu laimi Latvijai", nomainījis ekspremjera Aigara Kalvīša brālēns, kādreizējais Jaunā laika biedrs Ģirts Trencis.

Uzreiz jāpasaka pats būtiskākais aspekts visā šajā pasākumā - te var runāt par politiskajām un šauram lokam arī ekonomiskajām batālijām, taču noteikti ne Jūrmalas interesēm vai vēl kaut ko tikpat abstraktu. Protams, ja mērs strādā slikti, viņš ir jāmaina, taču te jāņem vērā vairāki faktori. Vispirms jau līdz nakamajām pašvaldību vēlēšanām ir atlicis mazāk par gadu. Respektīvi, kolīdz Trencis būs tā kārtīgi iestrādājies, atkal vieta būs jādod nākamajam. Tāpat šīs pilsētas gadījumā droši vien jāpiekrīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kurš savulaik intervijā Db norādīja: "Ar to deputātu sastāvu, kāds šobrīd ir Jūrmalas domē, tur nekādas pozitīvas izmaiņas būt nevar. Tāpēc R. Munkevica noņemšana kādam būtu apmierinājums, bet tas neko nerisinātu."

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Amatus zaudē ar eksmēru Munkevicu saistītās personas

Pēc dalībnieku sapulcēm, kurās pašvaldības uzņēmumu valdes atskaitījās par uzņēmumu finansiālo darbību, vairākos no tiem nomainīta vadība.

Db jau vairākkārt rakstīja par Jūrmalas domnieku cīņām par amatiem pašvaldības uzņēmumos un kapitāldaļu pārraudzīšanu. Tās notika kopā ar domes vadības maiņu, katrs nākamais mērs atcēla iepriekšējā nozīmētās amatpersonas.

Vislielākās izmaiņas skar pašvaldības SIA Jūrmalas siltums un Jūrmalas attīstības projekti, kur valdes sastāvs mainījies gandrīz pilnībā. "Jūrmalas siltumā atgriezies tā ilggadējais direktors Uģis Vīksna. Diemžēl starp šī uzņēmuma bijušo valdi un domi bija izveidojusies savstarpēja neuzticēšanās, mums nebija nekādas informācijas par tur notiekošo," situāciju skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Ar Jūrmalas attīstības projektu darbību deputāti bijuši neapmierināti. "Vadība nevarēja atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem, notikušajiem iepirkuma konkursiem, kurus rīkoja pašu izveidota komisija. Tagad meklēsim tādu valdes priekšsēdētāju, kam ir jau pieredze pašvaldības mājokļu būvniecībā un iegādē," turpina Ģ.Trencis un neslēpj, ka "pēc speciālistiem skatīsies Rīgas virzienā". Amatu saglabās arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc sava paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam. "Ne es viņu amatā iecēlu, ne noņemšu, lai tikai strādā," tā Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Rīt Jūrmalas deputāti gatavojas balsot par neuzticības izteikšanu tagadējam mēram Raimondam Munkevicam ( Jūrmala - mūsu mājas). Astoņi no 15 domniekiem sola balsot par Munkevica atstādināšanu no amata.

Deputāti kā nākamo mēru min bezpartejisko deputātu Ģirtu Trenci. Savukārt R.Munkevics vaino Tautas partiju apvērsuma organizēšanā Jūrmalas domē. Gandrīz visi deputāti prognozē, ka amatus saglabās gan abi Munkevica vietnieki,- Aigars Tampe un Dainis Urbanovičs, kā arī domes izpilddirektors Gatis Truksnis.

„Patiesie apvērsuma organizētāji ir Tautas partija, kas ir kā trīsgalvains pūķis. Ienāca domē viens deputāts, bet tagad viņu ir jau trīs,” tā Raimonds Munkevics. Viņš uzskata, ka TP Jūrmalā ir ekonomiskas intereses- vēlēšanās nomainīt vairākus pašvaldību uzņēmumu vadītājus, arī mājokļu jautājumi.

Pēc Jūrmalas domes priekšsēdētāja ievēlēšanas ar desmit balsīm ir skaidras valdošās koalīcijas aprises, taču atšķiras viedokļi, vai tiks slēgts koalīcijas līgums.

Kā liecina Db rīcībā esošā informācija, par Raimondu Munkevicu balsoja trīs deputāti no viņa vadītās partijas Jūrmala – mūsu mājas (JMM) – Egmonts Krūmiņš, Vladimirs Maksimovs un pats R.Munkevics. Tāpat viņu atbalstīja Saskaņa centra deputātes Larisa Loskutova un Marija Vorobjova, Pilsoniskās savienības pārstāvis Romualds Ražuks, LPP/LC, LZS un KDS pārstāvis Gatis Truksnis, partijas Tev, Jūrmalai pārstāvis Arnis Ābelītis, Sabiedrības citai politikai deputāte Dzintra Homka, kā arī partijas Mūsu zeme līderis Ilmārs Ančāns. Par otru kandidātu Juri Visocki (Jaunais laiks) balsoja viņš pats, viņa partijas biedre Iveta Blaua, Zigmunds Starks (Tautas partija) un Aigars Tampe (TB/LNNK). Viena balsošanas zīme bija nederīga, un, visticamāk, tā piederēja JMM pametušajam deputātam Mārim Dzenītim. Viņš mēra amatam izvirzīja Romualdu Ražuku, kurš no šī goda atteicās.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu saistībā ar balsojumu 20.maijā plānotajā Jūrmalas domes sēdē. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas divas personas – Jūrmalas domes deputāts un vēl kāda pašvaldības amatpersona.

Izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija patlaban netiek sniegta, taču noproams, ka runa ir par Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu un Munkevica partijas biedru Normundu Pīrantu.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka kukulis 5 000 latu apmērā ticis piedāvāts kādai personai, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu Jūrmalas domes 20.maija sēdē labvēlīgu rezultātu balsojumā par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Pēc kukuļa nodošanas 18.maijā abas Jūrmalas domes amatpersonas tika aizturētas aizdomās par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas divas valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien nolēma apcietināt arī nu jau bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs. Iepriekš tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz viņa partijas biedru Normundu Pīrantu. Abi tiek turēti aizdomās par kukuļošanu.

Jau vēstīts, ka atšķirībā no N.Pīranta, R.Munkevics tiesā ceturtdien ieradās stingu sejas izteiksmi un neizrādīja nekādas emocijas. Aiz viņa tiesas zālē iegāja advokāts Aivo Leimanis.

Db.lv jau vēstīja, ka ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Līdzšinējā dzīves realitāte neskaitāmas reizes ir pierādījusi kādu senu patiesību - laikā, kad valstī vai kādā no tās pašvaldībām tiek dalīta vara, par tās attīstību, iedzīvotāju labklājību un tamlīdzīgām augstām lietām domāts netiek.

Respektīvi, viss pārējais faktiski stāv uz vietas.

Diemžēl kopš pēdējām Latvijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām mūsu valstī ir viena pilsēta, kur vispār ne par ko citu acīm redzami domāts netiek - Jūrmala. Ir zināma daļa pieaugušu vīriešu, par kuriem mēdz teikt, ka viņiem ir ieilgusi pubertāte. Nu lūk - Jūrmalas gadījums. Pat nepilnu gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām tās deputāti par visām varītēm grib gāzt esošo mēru, vietā liekot jaunu.

Protams, Latvija ir demokrātiska valsts, kur šādas darbības var veikt kaut vai reizi nedēļā. Tāpat jāatzīst, ka līdz šim nav diez ko dzirdētas pozitīvas atsauksmes par līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu. Tikai jautājums ir viens - kāds no minētās maiņas būs labums Jūrmalai, tās iedzīvotājiem un tajā strādājošajiem uzņēmējiem? Nekāds! Munkevica vietā nāks kāds cits (kā reālākais kandidāts tiek minēts eksjaunlaicēns Ģirts Trencis), viņam vajadzēs izveidot sev lojālu koalīciju, iešūpoties, iepazīties ar līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, Jūrmalas domes iekšējo ģeogrāfiju? Un re - nākamās pašvaldību vēlēšanas jau klāt! Tiesa, nekur nav teikts, ka atlikušo mēnešu laikā pārējie domes deputāti neizdomās, ka tā jau nu tās lietas neiet, un nenolems mēru nomainīt vēlreiz, turklāt ar attieksmi, ka tas taču tiek darīts, aizstāvot jūrmalnieku intereses.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības Jūrmalas domes mēru Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Viņa rīcības dēļ pašvaldības budžetam kopumā radīti zaudējumi ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģ. Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA „Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA „Jūrmalas slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē Ģ. Trencis kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – SIA „Jūrmalas slimnīca” nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, samazināta pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmā kompensācija līdz 11 000 latu, tādējādi SIA Jūrmalas slimnīca un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

Jūrmalas tiesā šodien prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesai par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) piespriest piecu gadu cietumsodu.

Kādreizējām Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam prokurore lūdza piespriest četrus gadus cietumā.

Tāpat prokurore uzskata, ka abiem konfiscējama manta un jānosaka trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Prokurore aģentūrai LETA teica, ka šādus sodus izvēlējusies, ņemot vērā, ka izdarīts smags noziegums, par kuru panta sankcija paredz sodu tikai brīvības atņemšanas veidā. Tāpat viņa ņēmusi vērā apsūdzēto attieksmi pret izdarīto, apsūdzētajiem piešķirto valsts amatpersonas pilnvaru apjomu, arī to, ka nekādi atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Jūrmalas tiesa šodien par kukuļdošanu apsūdzētajam bijušajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam piesprieda četru gadu cietumsodu.

Savukārt otram šajā lietā apsūdzētajam - kādreizējam Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam - tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu.

Saskaņā ar tiesas spriedumu abiem apsūdzētajiem noteikta arī mantas konfiskācija.

Šodien pasludinātais Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums gan vēl nav stājies spēkā, likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne iepriekš lūdza tiesu R. Munkevicam piespriest piecu gadu, bet N. Pīrantam - četru gadu cietumsodu. Tāpat prokurore pauda uzskatu, ka abiem konfiscējama manta un nosakāms trīs gadu liegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību pārvaldē un iestādēs.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.