No ieņemamā amata piektdien atbrīvots Jūrmalas pilsētas mēra vietnieks Māris Dzenītis. Kā iemeslu savai atcelšanai M. Dzenītis nosauc nesaskaņas izstrādājot pilsētas attīstības plānu.

M. Dzenītis pastāstīja, ka Jūrmalas attīstības plāna turpmākajiem 12 gadiem sagatavošanas laikā radušās nesaskaņas. Sarunā ar Db.lv bijušais Jūrmalas mēra vietnieks M. Dzenītis norādīja, ka vēlējies Jūrmalā redzēt vairāk kūrortteritoriju, kā arī attīstītu pludmales infrastruktūru.

Tāpat M. Dzenītis sacīja, ka viņam neesot bijuši pieņemami atsevišķu kolēģu piedāvājumi, kā dēļ radušās nesaskaņas. M. Dzenītis arī uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānam jābūt vērstam uz pilsētu, bet domē neesot vēlējušies redzēt izmaiņas.

Vaicāts par saviem nākotnes plāniem M. Dzenītis norādīja, ka esot «pašpietiekams cilvēks» un domājot darboties biznesā un, ka viņš joprojām paliekot Jūrmalas domes deputāts.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Atkritumu un lūžņu vairumtirgotājas SIA Nemo Holdings valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties Mārim Dzenītim, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – M. Dzenītis un Oksana Jurkeviča.

Jūrmalnieks M. Dzenītis iepriekš SIA Nemo Holdings valdes locekļa amatā darbojās laika posmā no 1997. gada līdz 2010. gada vasarai. M. Dzenītis ir pirmais atrakciju parka Nemo īpašnieks, Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas kredītņēmēju apvienības dibinātājs, Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienības prezidents. Tāpat viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA KMM Metāls, SIA Nemo Mājas, SIA Nemo Route, SIA Askanio u.c.

M. Dzenītis ieņem arī amatus Jūrmalas pilsētas domē.

Turpmāk par jautājumiem, kas skars drošību, Parex bankā atbildēs bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veidotājs Uldis Dzenītis, DB apstiprināja bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Parex bankā U. Dzenītis vadīs Drošības direkciju, un viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi, kā arī bankas ekonomisko interešu aizsardzība.

«Ņemot vērā Parex bankas darbības specifiku, kas ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu, un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi,» uzsver Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Šā gada augustā U.Dzenītis pēkšņi atstāja daru SAB, kur bija strādājis no 1995. gada. Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tiek minēta došanās izdienas pensijā. Savukārt biroja mājas lapā vēl augusta vidūļ esot bijis atrodams apraksts par U.Dzenīti kā priekšnieka vietnieku, lai gan, pēc raidījuma Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, šo amatu jau ieņemot cits darbinieks. U.Dzenītis plašāk savu aiziešanu nekomentēja.

Trīs no četriem pilnvarotās personas noslēgtajiem darījumiem ir atcelti, bet ceturtais – nav. Rīgas pilsētas centra rajona tiesa ir nolēmusi apmierināt SIA ATB 1, SIA Nemo Holdnigs un SIA Askanio prasību par kopumā 50 miljonu eiro piedziņu no uzņēmēja Borisa Tetereva.

Viņa vārdā iepriekš pilnvarotā persona Jeļena Lapsa iegādājusies projektu Kāpa, turklāt šis lēmums nav pārsūdzams, Db pastāstīja SIA Nemo Holdings un SIA Askanio līdzīpašnieks Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis.

Kopumā J. Lapsa bija noslēgusi četrus darījumus, tādējādi nopērkot dažādus īpašumus par palielinātām cenām. Trīs no šiem darījumiem tiesas ir atzinušas par spēkā neesošiem, taču tikai ceturto, visdārgāko, atzina par spēkā esošu. «Latvijā ir bijuši četri mēģinājumi no Teterevu ģimenes ar Jeļenas Lapsas palīdzību izkrāpt naudu. Trīs mēģinājumus Rīgas un Vidzemes apgabaltiesa ir apturējusi, tagad ir aktuāls ceturtais mēģinājums, kas iespējams var kļūt par lielāko afēru Latvijā. Līdzīgi kā iepriekšējās reizēs arī par Kāpas projektu dēvētājā gadījumā ne B. Teterevs, ne viņa sieva Ināra Tetereva nav lūgusi Jeļenu Lapsu pirkt nekustamo īpašumu, viņi arī nav bijuši informēti par gaidāmo darījumu, tāpēc diskusija par pirkšanu, vai cenu šeit ir nevietā. Lietas patiesos apstākļus noskaidros policija, kas uzsākusi aktīvu izmeklēšanas darbu,» norāda B. Tetereva runasvīrs Ēriks Matulis.

«Jau bija skaidrs, ka Aizkraukles banka, kas ir Tetereva naudas turētāji, savas maksātspējas glābšanai darīs visu, lai aizkavētu norēķināšanos par šo darījumu,» komentējot Rīgas apgabaltiesā iesniegto prasību par darījuma apturēšanu Db saka Jūrmalas domes deputāts SIA Nemo Holdings līdzīpašnieks Māris Dzenītis.

«Aizkraukles bankas pārstāvji, kas ir kārtējās Borisa Tetereva pilnvarotās personas, jau brīdināja manu advokāti, ka darīs visu, lai Tetereva naudu neizlaistu no saviem kontiem, jo tas ir saistīts ar bankas stabilitāti. Tiesāšanās ir veids, kā banka glābj savu ādu,» uzskata M. Dzenītis.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans norāda, ka M.Dzenīša izteikumi par Aizkraukles banku ir nekompetenti. Bankas aktīvu apjoms 2009. gada 30. novembrī bija 966.3 miljoni latu. Piesaistīto noguldījumu apjoms bija 777.9 miljoni latu. Kopš gada sākuma noguldījumi auguši par 9.6 % jeb 68.3 miljoniem latu.

Lietuvā Druskininkos tiks atklāts vērienīgs slēpošanas atpūtas komplekss Snoras Snow Arena, raksta Verslo Žinios.

Šīs iekštelpu slēpošanas nogāzes ir pirmais šāda veida ziemas izklaides komplekss Baltijas valstīs. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas sasniedz aptuveni 106 miljonus litu (21,6 miljoni latu).

Slēpošanas kompleksā ietilpst iesācēju un galvenā trase, kas ir savienota ar āra slēpošanas trasi, kuru varēs izmantot brīdī, kad gaisa temperatūra būs zemāka par plus pieciem grādiem.

Kompleksā ir arī snovborda parks, slēpošanas skola, bērnu atrakciju parks, kafejnīcas, restorāni, no kuriem viens ir ierīkots 47 metru augstumā. Kā ziņots arēnas mājas lapā, slēpošanas cena darbdienās pieaugušajiem svārstīsies no 45 līdz 65 litiem (apmēram 9 – 13 latiem), brīvdienās no 55 līdz 75 litiem (11 līdz 15 latiem).

Par vienu no skaļākajiem Jūrmalas darījumiem, kurā iesaistīts domes deputāts Māris Dzenītis, kriminālprocesu uzsākusi VID Finanšu policija, vēsta žurnāls Dienas Bizness/Lietišķā Diena.

Kriminālprocess ierosināts pret Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Askanio un SIA Nemo. Process gan pagaidām ierosināts pēc Krimināllikuma 19. nodaļas, nevis kāda konkrēta šī likuma panta. Šajā nodaļā apkopoti «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā». Tas, kādus tieši iespējamos noziedzīgos nodarījumus ir veicis M. Dzenītis vai kāda cita persona, pagaidām nav zināms, tas tiks konkretizēts izmeklēšanas laikā, iegūstot papildu informāciju un pierādījumus, norāda VID.

M. Dzenīša un minēto trīs firmu vārds izskanējis saistībā ar 50 milj. eiro darījumu - nekustamā īpašuma iegādi vietā, kur paredzēts attīstīt projektu Kāpa. Kā zināms, VID Finanšu policija galvenokārt izmeklē noziegumus, kuru rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetā, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumā.

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien nolēma apcietināt arī nu jau bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs. Iepriekš tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz viņa partijas biedru Normundu Pīrantu. Abi tiek turēti aizdomās par kukuļošanu.

Jau vēstīts, ka atšķirībā no N.Pīranta, R.Munkevics tiesā ceturtdien ieradās stingu sejas izteiksmi un neizrādīja nekādas emocijas. Aiz viņa tiesas zālē iegāja advokāts Aivo Leimanis.

Db.lv jau vēstīja, ka ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Tiesneses slimības dēļ atlikta bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un viņa partijas biedra Normunda Pīranta kukuļošanas lietas izskatīšana Jūrmalas tiesā, DB pastāstīja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka nākamā sēde esot noteikta 9.februārī, ja neradīšoties jauni apstākļi.

Bijušais R.Munkevics un bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis N.Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Jūrmalas domes deputāti šodien lems par pilsētas mēra Raimonda Munkevica (Jūrmala-mūsu mājas) atbrīvošanu no amata.

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Auniņa Db sacīja, ka plkst. 13.10 seši pilsētas domes deputāti parakstījuši iesniegumu domes priekšsēdētājam sasaukt domes ārkārtas sēdi, tās darba kārtībā iekļaujot jautājumu par Munkevica atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Parakstus par Munkevica atbrīvošanu no amata iesnieguši Juris Visockis (JL), Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK) Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un Māris Dzenītis.

R. Munkevics domes sēdi izsludinājis šodien plkst.17.15. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka katram domes deputātam ir pilnīga rīcības brīvība savu pienākumu pildīšanai izmantot visus likumā atļautos līdzekļus. R. Munkevics uzskata, ka tomēr būtu mērķtiecīgāk, ja no šo līdzekļu izmantošanas būtu kāds labums arī pilsētas iedzīvotājiem. Bezmērķīga un nelietderīga laika, spēku un resursu tērēšana noteikti nedodot labumu pašvaldībai un liek uzdot pamatotu jautājumu - vai opozīcijas deputāti patiešām grib strādāt? Ja atbilde ir noliedzoša, par ko liecina arī sagatavotais iesniegums, tad lielāks ieguvums būtu citu cilvēka nākšana to deputātu vietā, kuri acīmredzot savas darbaspējas jau ir izsmēluši, norāda Munkevics.

Līdzās plaši zināmajam jauno populārās mūzikas izpildītāju konkursam Jaunais vilnis, kas orientēts vairāk Austrumu virzienā, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics labprāt redzētu līdzvērtīgu, uz Rietumiem tendētu pasākumu.

To R.Munkevics atzina, tiekoties ar Nīderlandes Karalistes vēstnieku Latvijā Juriānu Kārku.

Vēstnieku īpaši interesēja, kā nākotnē plānots tūrisma jomā izmantot iespējas, ko piedāvā ne tikai Rīgas jūras līcis, bet arī Lielupe. Piemēram, Nīderlandes uzņēmēji varētu piedāvāt savu prasmi, lai nodrošinātu pietiekamu upes grīvas dziļumu un Lielupē varētu iebraukt jahtas un mazizmēra kuģi.

Rīgas apgabaltiesa ir izskatījusi pēc būtības bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica prasību par 250 tūkst. Ls morālā kaitējuma kompensāciju no deputāta Jura Visocka.

Spriedums šajā lietā tiks paziņots 2.martā, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka R. Munkevics lūdza spiedzīt morālo kompensāciju par J.Visocka izteikumiem par it kā bijušā Jūrmalas mēra vārdā prasītu kukuli 20 tūkst. Ls apmērā atkritumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanai.

R.Munkevics savā civilprasībā norādījis, ka 2008.gada sākumā TV3 raidījumā Nekā personīga pārraidītajā intervijā J.Visockis norādījis, ka Jūrmalas domes toreizējais priekšsēdētājs R.Munkevics ar starpnieku palīdzību prasījis no viņa 20 tūkst. Ls, lai viņa vadītais uzņēmums Jūrmalas ATU varētu noslēgt līgumu ar Jūrmalas domi par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Par kukuļošanu aizturētā Raimonda Munkevica iepriekšējās vadīšanas laikā Jūrmalas pašvaldība ļāvusi krietni nopelnīt tagadējā vicemēra Māra Dzenīša ģimenei, ziņo Dienas bizness.

2006. gada nogalē, tikai dažus mēnešus pēc R. Munkevica stāšanās mēra amatā Jūrmalas pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz īpašumu Salaspils ielā (Priedainē), kas piederēja Irai un Jurijam Harlamoviem – SIA Nemo Holdings un vairāku citu kompāniju līdzīpašnieka M. Dzenīša mātei un brālim. Tobrīd M. Dzenītis bija R. Munkevica partijas biedrs, bet ne domes deputāts. Par tādu viņš kļuva pagājušās pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām partiju Jūrmala – mūsu mājas pameta, neesot mierā ar R. Munkevica darbības stilu.

Pēc R. Munkevica aizturēšanas aizdomās par kukuļošanu un gāšanas no amata maijā, M. Dzenītis kļuva par Jūrmalas vicemēru ekonomikas un attīstības jautājumos. Viņš norobežojas no darījuma, norādot, ka tobrīd nav bijis pašvaldības amatpersona, turklāt tas nav tieši saistīts ar viņu, bet gan ar viņa radiniekiem un Jūrmala ir samērā neliela pašvaldība, lai neatrastu vēl kādu viņa radinieku vai paziņu.

VSIA Paula Stradiņu Klīniskās universitātes slimnīca nomainījusi savu padomi – valdes priekšsēdētāja amatu ir pametis Arnolds Atis Veinbergs un viņa vietā kopš 20. jūlija stājies Modris Dzenītis, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

«Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs A. A. Veinbergs personīgu iemeslu dēļ nolēmis vairs nekandidēt uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa amatu un darba līgumu ar Veselības ministriju nepagarināt,» jau gada sākumā vēstīja Latvijas Medicīnas portāls. Par savu lēmumu Veselības ministrijai A. A. Veinbergs paziņojis jau pērnā gada oktobrī. Viņš bija Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs kopš 2006. gada.

Stradiņu klīniskā slimnīca 2009. gadā apgrozījusi 57,272 miljonus latu un žurnāla TOP500 veidotajā sarakstā iekļuvusi Lielāko Latvijas uzņēmumu topa 42. vietā.

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, atklāj Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis.

Viņš Dienai norāda, ka tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais labums, investē reti.

«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M.Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūtot. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūtot finansiālu guvumu arī no NĪN.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt jautājumu par 5000 latu piešķiršanu grupas Līvi albuma izdošanai. Ar lūgumu finansēt albumu vērsies mūziķis Aivars Brīze, taču par Līvu vārda izmantošanu īstas skaidrības nav, jo citi bijušie šīs grupas mūziķi iepriekš noraidījuši iespēju, ka kāds varētu uzstāties ar šādu nosaukumu, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki domes deputāti labvēlību pret grupu skaidrojot ar pilsētas mēra padomnieka kultūras un sporta jautājumos Raimonda Munkevica interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kur viņu izvaicāja mūziķa dzīvesbiedre Elita Veidemane.

Neizpratni par to, kāpēc Jūrmalai būtu jāatbalsta Līvu albums, paudis domes deputāts Māris Dzenītis (Reģionu alianse). «Es saprastu, ja tā būtu Liepāja, bet kāpēc jāmaksā Jūrmalai?» vaicājis deputāts, kurš atbalstu grupai saista ar minēto interviju NRA dienu pirms domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes, kurā tika lemts par līdzekļu piešķiršanu albumam, informē laikraksts.