Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību AS VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu, ar kuru bankai anulēta licence kredītiestādes darbībai. Šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Savukārt kā DB uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā VEF bankas lūgums šeit tiks skatīts 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Nekustamā īpašuma iznomātāja un energoapgādes pakalpojumu sniedzēja «VEF» valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 2905 kompānijas akcijas, kas veido 0,15% no kopēja «VEF» akciju skaita, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Paziņojumā teikts, ka Kampāne iegādājusies 812 «VEF» akcijas, maksājot 1,8 eiro par akciju, kā arī 2093 akcijas, maksājot divus eiro par akciju. Tādējādi darījuma summa veido kopumā 5647,6 eiro. Darījumi veikti šogad 4. un 5.februārī.

«VEF» akciju kapitālu veido 1 944 637 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 623 528 kompānijas akcijas.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2018.gada aprīļa beigās «VEF» kapitālā 45,52% piederēja «VEF komunikāciju serviss», 24,5% piederēja Gintam Feņukam, 11,59% - Kampānei, bet 6,31% - Lailai Līdumai.

Vienlaikus ziņots, ka 2018.gada jūnijā Kampāne iegādājās 1360 «VEF» akciju, kas veido 0,07% no kompānijas akcijām.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Administratīvā apgabaltiesa 15.jūnijā vēl neizlēma vai apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par licences anulēšanu AS VEF banka, DB informēja tiesas pārstāve Līga Trubiņa. Lietas izskatīšana turpināsies rīt, 16.jūnijā, kad lietas dalībniekiem ir jāiesniedz tiesā papildus pierādījumi.

Jāatgādina, ka savukārt Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts šis VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi anulēt AS VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidro komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Saskaņā ar pieņemto lēmumu VEF bankai ir aizliegts veikt jebkurus darījumus un naudas norēķinus, kā arī iznīcināt jebkādu tās mantu, arhīva fondus vai atsevišķus dokumentus. Komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu iecelt bankā komisijas pilnvarnieku, nosakot, ka tas darbojas līdz likvidatora iecelšanai.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

A/s VEF valdes loceklis Gints Feņuks un uzņēmuma akcionārs SIA Komunikāciju centrs, kas saistīts ar uzņēmuma padomes locekli, kā iekšējās informācijas turētāji laikus nav informējuši tirgus uzraugu par VEF akciju iegādi.

Darījumu summa pārsniedza 5000 eiro (ekvivalentu latos), tāpēc saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu bankas akciju pircējiem bija pienākums 5 darbdienu laikā sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paziņojumu par VEF akciju iegādi.

Tā kā abi akcionāri, lai arī ar kavēšanos informāciju tomēr iesniedza pagājušā gada novembrī, tie saņēmuši FKTK brīdinājumu par likuma pārkāpumu, Db informēja FKTK.

G. Feņuks iegādājās 8000 jaunās emisijas VEF akcijas, bet Komunikāciju centrs iegādājās 100 tūkstošus jaunās emisijas akcijas.

VEF akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Baltijas Otrajā sarakstā. Kompānijas kopējais akciju skaits ir 1944637, no kuriem publiskā apgrozībā atrodas 623528 akcijas. VEF lielākais akcionārs, pēc biržas ziņām uz 2009. gada 31. oktobri, bija VEF Komunikāciju Serviss (45.52 %). 21.93 % pieder Komunikāciju Centram, 9.43 % akciju īpašniece ir Tamāra Kampāne, 7.01 % akciju piederēja G. Feņukam, bet vēl 5.02 % pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

AS VEF valdes priekšsēdētājs Gints Feņuks netieši ieguvis 21,93 % uzņēmuma akciju, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Līdz šim G. Feņuka īpašumā bija 7,01% AS VEF akciju, taču iegūstot savā īpašumā uzņēmumu Goldinvest Asset Management (iepriekš SIA Komunikāciju centrs), viņa īpašumā netieši nonākušas 21,93% VEF akcijas, kuras pieder Goldinvest Asset Management.

VEF akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Baltijas Otrajā sarakstā. Kompānijas kopējais akciju skaits ir 1,9 miljoni, no kuriem publiskā apgrozībā atrodas 623 528 akcijas. VEF lielākais akcionārs, pēc biržas ziņām uz 2009. gada 31. oktobri, bija VEF Komunikāciju Serviss, kuram pieder 45,52 % uzņēmuma akciju.

AS «VEF Radiotehnika RRR» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Eduards Maļejevs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems Ēriks Ertmanis.

Sabiedrības valdes locekļa amatu, sākot ar 2018.gada 27.aprīli, ieņem Olga Romaņko.

O.Romaņko pēdējo gadu darba pieredze - viņa bijusi AS VEF Radiotehnika RRR padomes priekšsēdētāja vietniece; AS VEF Radiotehnika RRR galvenā grāmatvede.

O.Romaņko īpašumā nav AS «VEF Radiotehnika RRR» balsstiesīgās akcijas.

Apskati arī, kā top AS VEF Radiotehnika RRR produkcija:

Kā top?: VEF Radiotehnika RRR skaņas iekārtas

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.

Augstākās tiesas (AT) Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu un noraidīja a/s VEF banka lūgumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma apturēšanu, ar kuru bankai tika anulēta licence.

Senāta lēmums nav pārsūdzams, DB informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi apmierināt AS VEF banka lūgumu un apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu par licences anulēšanu, DB informēja tiesas pārstāve Mareta Pribila.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ir pamats iesniegt blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts AS VEF banka lūgumu un apturēts FKTK padomes lēmumu par licences anulēšanu, DB informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas lēmums līdz tā spēkā stāšanās dienai neietekmē komisijas pieņemto lēmumu par licences anulēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.